Laika ziņas
Šodien
Migla

Rīgas satiksmes konkurss: reputācijas risku dēļ izslēgti arī divi pagaidu valdes locekļi

Šonedēļ kļuva skaidrs, ka šī Rīgas domes( RD) sasaukuma dienas ir skaitītas, tāpēc jo aizdomīgāk izskatās straujās izmaiņas pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme (RS), kura vadība šobrīd tiek meklēta konkursā. Jaunais vicemērs Druvis Kleins, kurš pārstāv bez partijām palikušo deputātu bloku Rīgai!, atlaida par konkursa gaitu atbildīgos RS padomes locekļus. Latvijas Televīzijas raidījums de facto vēsta, ka no konkursa jau pirmajā kārtā tika izslēgti divi tagadējie pagaidu valdes locekļi – Elīna Epalte-Drulle un Emīls Jakrins. Tomēr Jakrins, kuram bijusi aktīva loma jaunās Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunās, joprojām sevi uzskata par labu pretendentu darbam RS pastāvīgajā valdē.

Uz  pieciem RS valdes locekļu amatiem konkursa otrajai kārtai tika atlasīti 69 pretendenti no vairāk nekā 170, kas bija pieteikušies pirmajā kārtā. Divas pēdējās nedēļas personāla atlases kompānijā notiek intervijas. de facto zināmi atsevišķi uz tām aicinātie: tagadējais RS pagaidu valdes loceklis Armands Krūze, šogad RS un Rīgas kartes valdēs pastrādājušais Jānis Meirāns, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš martā atkāpās no RS pagaidu valdes vadīšanas, jo neesot saņemts RD vadības atbalsts pārmaiņām, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu pildītāja Džineta Innusa.

Jau iepriekš gatavību piedalīties konkursā bija apstiprinājis RS pagaidu valdes loceklis Emīls Jakrins, kurš iepriekš divus gadus bija nostrādājis arī Leona Bemhena vadītajā pastāvīgajā valdē. Jakrins uz intervijām aicināts nav, tomēr uzskata, ka konkursā joprojām piedalās: "Man nav nekādas informācijas par to, kādā stadijā ir konkurss. Tā arī ir konfidenciāla acīmredzot informācija. Ne par tā norisi, ne gaitu. Es neesmu saņēmis arī ziņu, ka es būtu noraidīts, līdz ar to man nav komentāru par šo jautājumu. (..) Es, protams, ka sevi uzskatu par cīnīties spējīgu par šo nomināciju, un, kā jau mēs daudzkārt esam minējuši, es arī neuzskatu, ka man būtu kaut mazākie reputācijas riski."

Valdes atlases nominācijas komisijas sastāvā bija arī trīs RS padomes locekļi: Normunds Narvaišs, Ainārs Ozols un Andrejs Pančenko. Viņus pirmdien atlaida jaunais kapitāldaļu turētājs, iepriekšējā nedēļas nogalē par vicemēru ievēlētais Druvis Kleins no deputātu bloka Rīgai!. Kleins apgalvo, ka par konkursa gaitu neko nezinot un tam esot jāturpinās. Padomes locekļi esot atlaisti pavisam citu iemeslu dēļ – lai gan viņi esot izvēlēti konkursā, tomēr vicemēram bijušas aizdomas par iespējamu ietekmi no personām, kas iesaistītas RS kriminālprocesos.

Vaicāts, ko viņš ar to domā – Čehijas uzņēmumu Škoda Transportation, bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu vai bijušo Rīgas kartes valdes locekli Aleksandru Branvdavu, Kleins norāda: "Jūs saucat uzvārdus, un jūs droši vien vēl varētu saukt. Un šie ir tie iemesli, kāpēc es uzskatu, ka esošie padomes locekļi nebija īsti piemēroti šiem amatiem." Vaicāts, vai ir aizdomas, ka kāds no sauktajiem ietekmējis padomi, vicemērs atbild: "Tādas ir spekulācijas... (..) Es negribētu sagaidīt, ka es to uzzināšu, teiksim, pēc mēneša, diviem, trijiem, un tad man stāstīs, ka es to visu zināju un neko nedarīju, lai tā nebūtu. Tad labāk es pieņemu lēmumu pārsteidzīgi, intuitīvi nekā man pārmet bezdarbību."

Atlaistais RS padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs skaidro, ka savulaik darbojies Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdē, tāpēc pazīst gan Bemhenu, gan Aleksandru Brandavu, tomēr nekādas ietekmes no viņiem neesot. Tāpēc Narvaišs uzskata, ka padomes locekļi atlaisti tieši valdes konkursa pirmās kārtas atlases dēļ. Viņš nenoliedz, ka komisija no tālākās dalības bija izslēgusi gan Jakrinu, gan pagaidu valdē iecelto RS administratīvo resursu pārvaldības direktori Elīnu Epalti-Drulli. Kopumā līdz pat 20 cilvēkiem tika izslēgti reputācijas problēmu dēļ.

"Viens no riska faktoriem bija dalība iepriekšējās valdēs, it sevišķi tajās, pret kurām ir celtas kaut kādas prasības, apsūdzības vai kriminālprocesi, un arī skatījāmies to, kas ir publiski pieejamajā telpā. Šeit vairāk bija atlases kompānijas darbs. Viņi skatījās visu informāciju, kas ir publiski pieejamajā telpā, tai starpā arī jūsu raidījumā de facto iepriekšējās ziņas par dažādām aizdomīgām darbībām," stāsta Narvaišs.

Vēl pirms balsojuma par Kleinu vicemēra amatā, kas faktiski nozīmētu jaunas koalīcijas – Gods kalpot Rīgai, Saskaņa, bloks Rīgai! un Baiba Broka – izveidošanos, domes kuluāros sprieda par jaunie partneru vēlmi panākt RS padomes atlaišanu. Nekādu īpašo iebildumu pret to neesot bijis arī Saskaņai. Rīgas mērs Oļegs Burovs šonedēļ apgalvoja, ka aicinājis Kleinu šādu soli labi apdomāt, tomēr tā esot RS kapitāldaļu turētāja paša atbildība. 

Burovs gan nenoliedz zināmu Jakrina lomu koalīcijas sarunās: "Viņš piedalījās kaut kādās sarunās par koalīcijas veidošanu." Vaicāts, kāpēc, Rīgas mērs stāsta: "Nezinu, man grūti teikt. Bet es pats runāju ar [bloka Rīgai! vadītāju Oskaru] Putniņa kungu, es runāja ar Kleina kungu. Man pašam bija sarunas kā ar Saskaņu, tā ar deputātiem. Un es teicu vairākas reizes – man sarunas kā domes priekšsēdētājam var notikt tikai ar tiem, kas ir ievēlēti deputāti, ja." Vaicāts, ar ko tad runājis Jakrins, Burovs atbild: "Nu viņš kaut kur... Viņš zvana, interesējas, no tā var saprast, ka viņš vairāk interesējas par to, kā veicas deputātu blokam Rīgai!, bet ne GKR un Saskaņai, protams."

Jakrins gan apgalvo, ka ar politiku jau ilgus gadus nenodarbojoties: "Nav taisnība. Protams, ka es šos deputātus, tāpat kā visus 60, pazīstu. Kaut kādus ieteikumus dažus varbūt es viņiem esmu devis, bet galvenokārt vienīgais tāds pamatieteikums man viņiem bija turēties kopā. Jo, ja viņi būtu katrs par sevi atsevišķi, tad, protams, tādu rezultātu, kādu viņi sasniedza, no savas politiskās ietekmes svara un daudzuma viņi nebūtu nekad dzīvē sasnieguši."

Ilggadējais RS kapitāldaļu turētājs un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš šonedēļ aktīvi piedalījās Saskaņas dažāda līmeņa sanāksmēs, Jakrina lomu komentēt atteicās, jo viņš neesot Saskaņas biedrs. Savukārt par Kleina lēmumu atlaist padomi spriest varēšot vēlāk, saka Ušakovs: "Atbildēt uz šo jautājumu mēs varēsim, kad šī padome ar esošo sastāvu, vai tā būs spējīga izvēlēties un apstiprināt valdi, kas neizraisīs jautājumus nevienam – sākot no kreditoriem un beidzot ar pārējo sabiedrību. Ja šis valdes sastāvs būs ar jautājumu, tad protams, jā, šī bija kļūda."

Ko par pēkšņo padomes atlaišanu tad īsti domā RS kreditori? Jakrins stāsta, ka uzņēmums paplašinot sadarbību ar banku Citadele, un pauž cerību, ka tā nākotnē kļūs par galveno kreditoru. Savukārt līdzšinējais lielākais kreditors SEB banka esot "vēsturiski" izteikusi vēlmi sadarbību izbeigt, tomēr esošo aizdevuma līgumu ietvaros tā turpinoties.

Tomēr bijušais padomes priekšsēdētājs Narvaišs ir skeptisks: "Es pieļauju, ka tikšanās ar kreditoriem un atbildes uz kreditoru jautājumiem būs viens no neērtākajiem jaunās valdes darbiem. Jo tieši tie jautājumi, ko viņi uzdeva, tie uzvārdi, ko viņi nosauca, kā mēs tiksim no viņiem vaļā un kā mēs veidosim jaunu valdi, kurā nebūs neredzamie cilvēki, pār kuriem ir šaubu ēnas, bet nav nekādi pierādījumi – tad šobrīd mēs redzam tieši pretējo: valde ir papildināta ar vienu no šiem cilvēkiem, kuru uzvārdus nosauca paši kreditori."

de facto zināms, ka jaunā pagaidu valdes locekle Elīna Epalte-Drulle šogad bija izraisījusi korupcijas apkarotāju interesi – gan viņas RS darba kabinetā, gan dzīvesvietā veiktas procesuālas darbības. Epalte-Drulle rakstiskā atbildē de facto uzsvēra, ka kriminālprocesos viņai neesot nekāda statusa, bet procesuālās darbības komentēt viņa nav tiesīga.

 

Top komentāri

nu re
n
Kad sākusies tīrīšana, pūcīte grib domi atlaist. Vai Druvis atlaiž viņa (šmucīgos?) cilvēkus?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas