Latvijā nav ierasts runāt par atalgojumu – ir uzņēmumi, kur atalgojuma konfidencialitāte pat iestrādāta darba līgumā (ir īpašs līguma punkts, kas nosaka – neviens darbinieks savu atalgojumu nedrīkst izpaust trešajām personām, proti, nedrīkst izpaust nevienam citam cilvēkam), citos uzņēmumos, parakstot līgumu, to skaidri pasaka – šī ir mūsu konfidenciālā vienošanās. Tomēr šī tendence mainās, un ar katru gadu aizvien vairāk cilvēku sāk par to runāt atklāti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča teic, ka pirms diviem gadiem jautājums par caurspīdīgu atalgojumu organizācijā ne tikai vadītājiem, bet visiem darbiniekiem ieguva aktualitāti arī Latvijā. Tieši pati jaunākā darba tirgū ienākošā paaudze jeb tā dēvētā Z paaudze (cilvēki, kas dzimuši, sākot no 1996. gada) nekautrējas jautāt savam vadītājam un personāla vadītājam, kāds ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar kolēģiem. Z paaudze prasa sakārtotu un caurspīdīgu atalgojuma sistēmu, prasa, lai izskaidro, kas ir algas komponenti, no kā ir veidojies viņu atalgojums un kā to tālāk iespējams attīstīt. "Cilvēki sāk atklātāk runāt par algām, kaut tās Latvijā vēl ne tuvu nav caurspīdīgas. Tomēr domājams, ka, tāpat kā pasaulē, arī Latvijā cilvēki sāks vairāk runāt par atalgojumu un dalīsies šajā informācijā. Katrā ziņā – darba devējam būtu jāsagatavo atbilde, kuru sniegt darbiniekiem, ja tie vaicās par algām," norāda Praņēviča.
Atalgojuma caurspīdīgumu ietekmē arī ekonomikas cikli – krīzes un uzplaukumi. Piemēram, laiks, kad plaši zināmais Neo noplūdināja valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieku atalgojumu sarakstus, raisīja plašas diskusijas. To rezultātā pašas iestādes pēc tam publicēja savu darbinieku atalgojumus. Šis solis radīja lielāku caurspīdīgumu.
Starptautiskā personāla atlases tīkla Amrop (Executive Search Baltics) vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa piekrīt, ka sistēma kopumā kļūst caurspīdīgāka, bet diez vai mēs tuvākajā laikā sasniegsim Skandināvijas līmeni. Kad ekonomika aug straujāk un pieprasījums pēc talantiem arī aug, pastāv arī lielāks darbinieku pārpirkšanas risks un notiek riņķa dancis ar augstākām algām, šajā brīdī caurspīdīguma moments mazinās. "Galvu mednieku" (headhunting) pieredzē nereti gadās, ka par vienu un to pašu darbu cilvēki var saņemt pat divkārt atšķirīgu atalgojumu. "Tomēr šeit lomu spēlē pieredze, izglītība un tamlīdzīgi. Piemēram, darba tirgū jau secināts, ka tieši jaunā paaudze ir ļoti nelojāla, reti kurš jaunās paaudzes pārstāvis vienā darbā strādā ilgāk par trim gadiem, viņos darba devējiem jāiegulda daudz pūļu. Cits gadījums ir pieredzējis darbinieks ar stabilu sniegumu, kas dod rezultātu ar pievienoto vērtību. Ir loģiski, ka šiem cilvēkiem atalgojums atšķiras," norāda Ārste-Avotiņa.
Atalgojuma caurspīdīgums atkarīgs no uzņēmuma kultūras, sakārtotības un vadītāju spējas izskaidrot atalgojuma principus – vai vadītājs spēj racionāli komunicēt ar darbiniekam, izskaidrot, kas no katra tiek sagaidīts un kā kurš ar to tiek galā.
CV Market personāla atlases vadītāja Kristapa Kolosova ieskatā nav īsti nozīmes uzņēmuma kapitāla izcelsmei – drīzāk vadības stilam un uzņēmuma kultūrai. Var novērot lielus uzņēmumus, kuri tiek pārvaldīti kā mazs bizness, kā rezultātā atalgojums ir tabu tēma. Ir arī uzņēmumi, kas jau no pirmajiem noalgotajiem darbiniekiem cenšas standartizēt atalgojuma sistēmu. Praņēviča spriež, ja algas ir zināmas, taisnīgas un noteiktas pēc visiem zināmiem un saprotamiem principiem, šāda caurspīdība rada iekšēju uzticību, parāda mērķi, uz ko tiekties jaunākajiem darbiniekiem, un garantē sava veida drošību vecākajiem darbiniekiem. Tāpat tas novērš diskriminācijas iespēju. Piemēram, sludinājumiem portālos, ja tiek norādīts atalgojuma līmenis, ir lielāka atsaucība. "Kandidāti ir orientēti pieteikties uz vakancēm, kuras ir kvalitatīvi aprakstītas, kā arī ir izkliedētas bažas par atalgojumu, jo tiek pieņemts, ka zem noteiktas summas netiks maksāts, kas rezultātā rada drošības sajūtu," skaidro Kolosovs.
Tiesa gan, parasti organizācijās, kad runā par atalgojuma caurspīdību, runa ir par amata algas, nevis konkrēta darbinieka atalgojuma caurspīdību un visbiežāk tai ir noteiktas skaidras robežas – zemākā un augstākā, ko darbinieks var saņemt, strādājot konkrētajā amatā. Tajā pašā laikā tas, tieši cik darbinieks saņem, ir konfidenciāla informācija.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 1.septembra laikrakstā Diena!
atoms