Laika ziņas
Šodien
Apmācies

ANO migrācijas deklarācija: Par ko balsos deputāti

Saeimā ceturtdien notiks balsojums par ieteikumu valdībai akceptēt vai noraidīt Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Globālajai deklarācijai par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (turpmāk - deklarācijai). Lai arī Ārlietu ministrija vairākkārtīgi uzsvērusi, ka šis dokuments Latvijai un citām to parakstījušajām valstīm neuzliek jaunus juridiskus pienākumus, pirms balsojuma sagaidāmas asas debates, jo viedokļi šajā jautājumā atšķiras.

Deklarācija tapusi jau ilgāku laiku, ņemot vērā, ka mobilitāte pasaulē kļuvusi aktīvāka nekā jebkad. Deklarācijā iekļauti 23 punkti, kas skar visus līmeņus ar cilvēkiem migrācijas procesā. Tās izstrādē iesaistījušās 192 ANO dalībvalstis, ietverot arī daudzu migrantu mītnes vietas un problēmzonas, piemēram, Āfrikā.

Dokuments paredz valstu iespējas dalīties ar informāciju par migrācijas procesiem, lai būtu skaidrāka informācija par notiekošo. Tāpat deklarācijā valstis apņemas izskaust cilvēktirdzniecību - apkarot noziedzīgas grupas, kas pārvadā migrantus. Tam varētu rast globālu risinājumu, ieskaitot stingrākus nosacījumus robežkontrolei.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka valstis pašas var noteikt savu migrācijas politiku, deklarācija to nediktē.

Savukārt situācijās, kad valstis saskaras ar neregulāru un nelegālu ieceļošanu, ANO deklarācija noteic, ka valstīm jāpieņem atpakaļ savus pilsoņus. Atpakaļnosūtīšanas nodrošināšanai šajā deklarācijā ir būtiska loma.

Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešami daudzi gadi. Deklarācijas pasākumu pārskata forums plānots reizi četros gados.

"Šī deklarācija ir ANO formāts, kas balstās primāri uz valsts suverenitātes un savstarpējas cieņas principiem, tātad nevienu valsti nav iespējams piespiest pievienoties. Tas izstrādāts, ņemot vērā 192 valstu intereses un pozīcijas dažādos aspektos, veidojot iespēju robežās kopīgu nostāju. Eiropas Savienības (ES) valstis pieturējās pie principa, ka deklarācijas tekstam jābūt saskaņā ar jau esošo likumdošanas bāzi un politiku," portālam Diena.lv skaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība).

Latvijai atbalstot šo deklarāciju, tiks sniegta iespēja runāt par šo jautājumu sakārtošanu gan ES, gan ANO līmenī - deklarācijas atbalstīšana būs iespēja Latvijai diskutēt un ietekmēt ar migrāciju saistītos procesus, uzsver Ārlietu ministrija.

Sagaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā par šo deklarāciju paredzēta galīgā vienošanās ANO konferencē Marokas pilsētā Marrākešā. Zināms, ka Lietuva, Igaunija un vairākas citas Baltijas jūras reģiona valstis jau nolēmušas pievienoties deklarācijai. Dažas ES valstis, ieskaitot Latviju, par to vēl gala lēmumu nav pieņēmušas, bet pret šo dokumentu ir Ungārija, Polija, Čehija, Austrija un Slovākija. Savukārt Beļģijas labēji centriskajā valdībā šonedēļ notika šķelšanās, kad lielākā no valdošās koalīcijas četrām partijām paziņoja, ka neatbalstīs deklarāciju, jo tajā paustie nodomi esot pārāk tālejoši un piešķirtu daudz papildu tiesību pat tiem imigrantiem, kuri Beļģijā uzturas nelegāli. Lai novērstu valdības dziļākas problēmas, Beļģijas premjers Šarls Mišels paziņojis, ka rosinās parlamentu tuvākajās dienās balsot par šo jautājumu, vēsta LETA.

Deklarācija pavisam nesen iztulkota un izlasāma latviešu valodā. Fakts, ka dokumenta teksts latviski lasāms pavisam nesen, tiek uzsvērts kā viens no pretargumentiem, ko izmanto Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, paužot, ka neatbalsta Latvijas pievienošanos šo dokumentu parakstījušajām valstīm.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) norādījis, ka deklarācijā ir daudz labu ideju un priekšlikumu par to, kā risināt migrācijas problēmas un to, kā sadarboties starpvalstu līmenī, par ko iebildumu nav, turklāt daudzas no deklarācijā minētajām aktivitātēm Latvija jau īsteno gan nacionālā, gan ES, gan ANO līmenī.

"Vienlaikus šis pakts norāda uz kopēju apņemšanos uzsākt darbu pie šo principu un politiku īstenošanas, iedzīvinot tos savu valstu likumdošanā un praksē. Ar pievienošanos mēs deklarējam savu apņemšanos īstenot tajā minēto politiku, mēs piekrītam visam, kas tajā minēts – arī strīdīgajiem, neizdiskutētajiem jautājumiem. [..] Pēc pievienošanās paktam tas varēs tikt uzskatīts par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju, kas apkopo valstu vispārējo praksi migrācijas jautājumos, tātad tas kļūs valstīm saistošs. Tāpat dokuments var tikt vēlāk izmantots kā pamatojums tālāku, jau saistošu regulējumu ieviešanā," norādījis Kols.

Viņš arī uzsvēris, ka, izlasot šo dokumentu, var arī pamanīt, ka tajā minēta "regulāra" un "neregulāra" migrācija, bet legāla vai nelegāla migrācija vairs netiekot nodalīta viena no otras.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) gan uzsvēris, ka šis dokuments nerada jaunas tiesiskas kategorijas, bet primāri par svarīgu uzskata efektīvu robežu darbību, ar to nodrošinot savu valstu drošību.

Rinkēvičs otrdien ierakstā vietnē Twitter pauda cerību, ka Latvijas parlamentārieši balsos par pievienošanos deklarācijai, atsaucoties uz abu pārējo Baltijas valstu - Igaunijas un Lietuvas - lēmumu.

Kols savukārt citējis deklarācijā pausto, ka "valstīm jādara viss iespējamais, lai atvieglotu "neregulārā" migranta kļūšanu par "regulāro" migrantu, tādējādi faktiski pasludinot visus migrantus par vēlamiem un ielaižamiem valstī".

Šie deklarācijā iekļautie pasākumi, ņemot vērā, ka labi zināma vēsturiskā pieredzē balstīta noraidoša sabiedriskā doma un negatīvs viedoklis par migrāciju, paudis Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.

Pašlaik nevar prognozēt, kādu Latvijas pozīciju par šo deklarāciju atbalstīs parlamentārieši, taču valdība solījusi ņemt vērā Saeimas balsojumu. Atbalstu tai sola Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par! frakcijas, bet iebilst ZZS un NA. NA viedoklim šajā jautājumā pieslēgšoties arī KPV LV frakcija, intervijā Jānim Domburam portālā Delfi pavēstījis partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Pārējo politisko spēku pārstāvji savu viedokli šajā jautājumā vēl nav izteikuši.

Top komentāri

bet
b
Beļģijā šī ANO līguma dēļ tūlīt būs valdības krīze, kas draud pat ar Beļģijas sabrukumu. Flāmi ir pret imigrāciju, frančvalodīgie un arābvalodīgie valoņi ir par imigrāciju. Līdzīgi kā Francijā degvielas nodokļa palielināšana bija pēdējais piliens, lai tautas pacietība uzsprāgtu, arī Beļģijā šis ANO līgums var kļūt par pēdējo pilienu, lai Flandrija atdalītos no Beļģijas. Flandrijā dzīvo 60% Beļģijas iedzīvotāju. Vairākums grib atdalīties no mazākuma.
Lapa
L
Tas papīrs ir ārprāc. Jābūt trakam, lai ko tādu parakstītu. Nevar taču Āfriku pārcelt uz Eiropu.
viesim
v
"Mūža vislielākā kļūda" - tā sauc bijušais Francijas prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns savu rīcību 1976.gadā. Togad viņa premjerministrs Širaks ar parastu rīkojumu ir atļāvis ģimeņu apvienošanu. Imigrantu toreiz bija vēl maz. Un kas tad notiktu, ja daži no viņiem paņemtu pie sevis savus vecākus vai kādu radinieku? Bet notika neparedzētais. Imigranti sāka masveidā aicināt radus, radi kļūdami par imigrantiem sāka aicināt vēl citus radus. Rīkojums tika atcelts. Bet Konstitucionālā tiesa ir nospriedusi, ka "ģimeņu apvienošanās" ir kļuvusi par tiesību principu un tā ir jāieraksta likumā. Tas bija pirmais solis Francijas pašiznīcināšanās ceļā. Tagad d'Estēns to nožēlo, mūža vislielākā kļūda. Prezidenta uzdevums ir rūpēties par savu tautu. Bet viņš ir pavēris ceļu uz savas tautas iznīcību.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valdība sola nodokļu reformu(90)

Valdība tūlīt pēc budžeta pieņemšanas ķersies pie nodokļu reformas, kuru vēlas pabeigt līdz nākamā gada Jāņiem, lai visas izmaiņas, kas stātos spēkā 2021. gadā, būtu jau laikus zināmas un uzņēmēji t...

Baraņņiks zaudē Rīgas vicemēra amatu(7)

Ar opozīcijas deputātu atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (NDF) otrdien tika atstādināts no vicemēra amata, kā arī atcelts no Rīgas Brīvostas valdes.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas