Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Antiņa trešais mēģinājums

Pierīgas pašvaldības ciešāk sadarbosies ar galvaspilsētu kopīgā apvienībā.

Pierīgas pašvaldību apvienības kopsapulcē pirms nedēļas pieņemts lēmums to pārveidot par apvienību Rīgas metropole, uzņemot arī Rīgas pašvaldību, turklāt Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns (LRA) un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) būs šīs organizācijas līdzpriekšsēdētāji. Sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām pirmo reizi daudzu gadu laikā nosaukta par Rīgas domes (RD) prioritāti un E. Smiltēna kā Rīgas vicemēra galveno darbības jomu.

M. Sprindžuks ceļu uz šo vienošanos salīdzina ar Raiņa lugas Zelta zirgs varoņa Antiņa kāpšanu stikla kalnā: Nila Ušakova (Saskaņa) laikā RD attieksme pret Pierīgas pašvaldību sadarbības mēģinājumiem bija noraidoša, un N. Ušakovs "tā arī ne reizi neatnāca roku paspiest", Oļegs Burovs (GKR) esot bijis ieinteresēts, bet amatā atradies pārāk īsu laiku, un "tālāk par kopīgu fotografēšanos netikām". Pašlaik situācija izskatās samērā cerīgi.

Sāk no otra gala

Līdzšinējā Pierīgas pašvaldību apvienības darbība bijis sava veida klubiņš, kura dalībnieki ir samērā līdzīgi, atzīst M. Sprindžuks. Taču, lai šādā apvienībā kāds ieklausītos, nepietiek, ka tās biedri cits citu saprot. Tagad ir panākts, ka Pierīga ar Rīgu sēž pie viena galda kopā, nevis katrs savā galda pusē. Arī statūti uzrakstīti tā, ka cits citu nevar pārbalsot pašvaldības lieluma dēļ. Tālākais solis būtu izveidot jau specializētas sadarbības platformas ierēdņu līmenī, risinot konkrētas problēmas, tostarp ar Rīgas domes kapitālsabiedrībām, stāvparku izveidi vai sabiedriskā transporta plānošanu. M. Sprindžuks atzīst, ka tradicionāls ceļš būtu sākt ar problēmu izpēti, taču situācija, ka tieši tagad ir ātri jāpiesakās Eiropas Savienības RRF (Recovery and Resilience Facility) finansējumam jeb tā dēvētajai Covid naudai, piespiež "pa galvu, pa kaklu saprast, ko var izdarīt", kas nozīmē faktiski sākt lietu sakārtošanu no otra gala. M. Sprindžuks nenoliedz, ka šajā situācijā katra pašvaldība mēģina risināt savas prioritātes un ir jautājums, vai ir iespējama sinerģija, lai darbotos kopā. Piemēram, kopīgu stāvparku izveide varētu būt "nopietna skola" pašvaldībām, savukārt, ja šī nauda aizietu tikai jaunu transportlīdzekļu iegādei, tad "prastāk nevar būt", vērtē M. Sprindžuks. 

"Mēs piesakām jaunu administratīvo kultūru: ja ir problēma, risinām to kopā. Tā ir pieeja, ka tiek nojauktas robežas, negaidot reformu. Pēdējo 20 gadu nepatīkamā tradīcija ir tā, ka ministrijas ir savā pasaulē, Rīga sēž savā mucā un piecus gadus Pierīgas pašvaldības – savējā," situāciju raksturo Ādažu mērs. Viņaprāt, piemēram, sarunas par ceļu infrastruktūru ir vajadzīgas tiklab pašvaldībām, kā Satiksmes ministrijai un VSIA Latvijas valsts ceļi. Vēsturiski, M. Sprindžuka vārdiem runājot, bijis, ka "vispirms paēd baloži, tad zvirbuļi" – mazākām pašvaldībām jāiztiek ar mazāku finansējumu, savukārt Rīga atļāvusies par zelta tiltu dēvēto Dienvidu tiltu un lielu līdzekļu ieguldīšanu Rīgas satiksmē. Tāpat sadarbība ne vien ar Rīgu, bet nozaru ministrijām nepieciešama gan izglītības jautājumos, gan veco ļaužu aprūpes iestāžu tīkla veidošanā un uzturēšanā. Vienlaikus M. Sprindžuks gribētu apgāzt priekšstatu, ka lielāka finansējuma piešķiršana Rīgai un Pierīgai nozīmē sliktāku dzīvi citām Latvijas pašvaldībām. Nav gan noslēpums, ka viņš pašreizējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli uzskata par netaisnīgu attiecībā uz donoru pašvaldībām, kuras nevar nodokļu ieņēmumus pilnā mērā izmantot savu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, bet šo iedzīvotāju skaits turpina augt.

Grib arī tramvaju

Par sadarbību ar Rīgu iestājas arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ZZS), kurš apvienības pirmo kopīgo sapulci ar Rīgu raksturo tā: "Izrunājām sāpes un bažas." Viņaprāt, Pierīgai un Rīgai kopīgi jārisina ceļu savienojumu problēma, sabiedriskā transporta kustība, bērnudārzu rindas un skolēnu apmācība. Tāpat trim pašvaldībām sāpīgs jautājums ir ūdens un kanalizācijas tarifi, jo iedzīvotājiem nākas maksāt vairāk, tāpēc ka kanalizācijas sistēma pieslēgta attīrīšanas iekārtām Bolderājā. M. Bojārs arī atgādina, ka vairāki uzņēmumi pārceļas no Rīgas uz Pierīgu. Sadarbība ar Rīgu Mārupei būs vajadzīga arī Rail Baltica jautājumā, jo Rīgas starptautiskā lidosta, uz kuru vedīs dzelzceļa atzars, atrodas Mārupes teritorijā. M. Bojārs stāsta, ka dzelzceļa pieturvieta Mārupē palīdzētu risināt jautājumu par transporta kustību uz Rīgu. Vienlaikus novada attīstības plānošanas dokumentos joprojām iekļauta arī iecere, kas arī būtu jāīsteno kopā ar Rīgu, – tramvaja līnija uz lidostu gar tirdzniecības centru Spice. Tāpat ir iespējams, ka lidostas tuvumā varētu veidot mobilitātes punktu. 

Mobilitātes punkti līdztekus veloceliņu attīstībai ir viens no diviem galvenajiem mērķiem, ko plānots sasniegt ar RRF projektu palīdzību, Dienai skaidro E. Smiltēns. Atšķirībā no bijušā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) laikā līdz 2009. gadam iecerētajiem daudzstāvu stāvparkiem, kas vēlāk tā arī netika īstenoti, mobilitātes punkti nav domāti kā dārgas būves, bet stāvlaukumi pie pilsētas robežas, kuru tuvumā ir vai var tikt izveidoti ērti transporta savienojumi, piemēram, Tīrainē, Babītē, Stopiņos, turklāt Garkalnē blakus dzelzceļam atrodas 16 hektāru liels zemesgabals, kas pieder Rīgas mežiem, stāsta E. Smiltēns. Šādā mobilitātes punktā, kur pasažieri pārsēžas no viena transporta veida citā, varētu būt ne tikai veikaliņš vai kafejnīca, bet, iespējams, pat bērnudārzs, pieļauj Rīgas vicemērs. Mobilitātes punktu mērķis ir panākt, ka ideja par pārsēšanos sabiedriskajā transportā vai, piemēram, uz velosipēda kļūst pievilcīga, palīdzot samazināt transporta plūsmu Rīgas centrā. Lai samazinātu arī sabiedriskā transporta savstarpējo dublēšanos, ir doma veidot jaunus Rīgas satiksmes maršrutus, un šogad tādus atvērs uz Sauriešiem, Baložiem caur Rāmavu, kā arī Mārupi un Jaunmārupi. E. Smiltēns pieļauj, ka nākotnē varētu notikt sarunas par uzņēmuma Rīgas satiksme īpašnieku loka paplašināšanu, iekļaujot tajā arī Pierīgas pašvaldības.

Runājot par ceļiem un celiņiem, vicemērs min piemēru, ka Mārupē ir izbūvēta Upesgrīvas iela, kas atduras krūmos jau Rīgas teritorijā, kur jāizveido un jānoasfaltē 40 metru garš posms. Ja tas būtu sarunāts starp pašvaldībām uzreiz, varētu ietaupīt līdzekļus. Ir arī vismaz divi transporta infrastruktūras projekti saistībā ar Pierīgas pašvaldībām, kurus varētu īstenot, bet tie nekvalificējas RRF finansējuma saņemšanai.

Top komentāri

robis
r
Paši antiņi neko nemeiģina jo joprojām dzīvo Sūnu ciemā un gaida laimes lāci.
Zviedz Zirgz
Z
Cik viņiem būs jauki, kad Rīgas metropōle pārņems visu LV pavalsti un latvieši nevarēs elpot nemaz.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ventspilī par mēra nomaiņu nedomā(52)

Nedz Ventspils dome, nedz apsūdzētā Aivara Lemberga, kuram piespriests drošības līdzeklis – apcietinājums, partija Latvijai un Ventspilij negrasās lemt par viņa atstādināšanu no Ventspils mēra...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas