Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Apdraudēta studiju kvalitāte

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra šogad nav saņēmusi valsts dotāciju.

Augstskolu studiju virzienu starptautiskā izvērtēšana, kas notiek ik pēc sešiem gadiem, ir viens no augstākās izglītības kvalitātes stūrakmeņiem. Latvijā šo procesu koordinē Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA). Pēdējos divos gados ievērojami pieaudzis tās darba apjoms, taču ne finansējums. Arī šogad tā vēl nav saņēmusi valsts dotāciju, tālab ir apdraudēta akreditācijas lēmumu pieņemšana. Tas var atsaukties uz Latvijas augstākās izglītības reputāciju un tās izsniegto diplomu atzīšanu starptautiskā līmenī.

Darbs jaunos apstākļos

AIKA vadībā 2020. gadā tika vērtēti 57 virzieni, 60 licencēšanas iesniegumi (trīsreiz vairāk nekā citugad) un tika pieņemts lēmums par vienas koledžas akreditāciju. Patlaban tiek strādāts pie 64 dažāda veida novērtēšanām, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē informēja AIKA vadītāja Jolanta Silka. Lai novērtētu studiju virzienus, tika piesaistīti 223 eksperti, tostarp 65 no ārvalstīm. Programmu licencēšanā darbojās tikai Latvijas eksperti – kopumā 177. Lielākā daļa ārvalstu ekspertu bija no Igaunijas (14), Lietuvas (13), Somijas (5), Polijas (5), Lielbritānijas (4) un Vācijas (4). Kaimiņvalstu vērtētāji vairāk tika piesaistīti 2020. gada rudenī, kad robežas bija atvērtas un viņi varēja atbraukt ātrāk nekā no citām valstīm. J. Silka atzina, ka īsā laikā atrast konkrētās jomas speciālistu nav viegli, tāpēc ekspertu piesaiste ir darbietilpīgs process.

Lai gan jau 2019. gadā AIKA sāka strādāt ar augstskolu iesniegumiem (lielai daļai iepriekšējā studiju virzienu izvērtēšana notika 2013. gadā), procesu nobremzēja Covid-19, līdz ar to 2020. gada sākumā aģentūra paguva noorganizēt tikai trīs klātienes vizītes. Uz laiku tās tika apturētas, un netika arī noslēgti jauni novērtēšanas līgumi. Valdība pieņēma lēmumu par akreditācijas termiņu pagarināšanu par sešiem mēnešiem, kā arī tika izdarītas korekcijas novērtēšanas procesā, proti, pārejot uz daļēji vai pilnībā attālinātām vizītēm. Augstskolu un pašu ekspertu viedokļi par šādu modeli bija atšķirīgi, norādot, ka tam ir gan plusi, gan mīnusi. Taču kopumā eksperti atzina, ka klātienē ieskats par augstskolas darbu veidojas visaptverošāks.

Slodze pieaug

AIKA lielākie aktuālie problēmpunkti J. Silkas ieskatā ir: liels novērtēšanu skaits, ierobežojumi ārvalstu ekspertu ieceļošanai, iesaistīto pušu elastīgums nenoteiktības apstākļos, tehniskā nodrošinājuma kvalitāte un labs interneta pieslēgums, normatīvo aktu mainība un savstarpējā saskaņošana (it īpaši tas attiecas uz profesiju standartiem un kvalifikāciju), kā arī finansējuma noteiktība un stabilitāte.

Viņa akcentēja: par spīti tam, ka pieaugusi aģentūras darba slodze un līdz 2024. gadam nav paredzams tās samazinājums, darbinieku skaits AIKA nav trīskārt palielinājies, un šobrīd šajā jomā strādā astoņi speciālisti. Diemžēl valsts dotācija arī nav augusi tādā apjomā kā darba apjoms, bet šogad līgums par dotācijas piešķiršanu valsts funkciju īstenošanai vispār nav noslēgts. Līdz ar to jau ceturto mēnesi aģentūrai nākas iztikt ar tām iemaksām, kas ienāk no novērtēšanas. No šī avota tiek finansēts arī studiju kvalitātes komisijas darbs (tā ir neatkarīga institūcija, kas izveidota, pamatojoties uz Augstskolu likumu), bet tās apmaksai nav nodrošināts valsts finansējums. "Līdz šim ir notikušas sešas komisijas sēdes, taču nākamās nevarēsim rīkot, jo nav vairs līdzekļu, lai tās locekļu darbu apmaksātu," uzsvēra J. Silka, piebilstot, ka komisijas algas daļa šogad ir 62 365 eiro (pērn – 37 581 eiro). Ja sēdes nenotiks, netiks pieņemti lēmumi par akreditāciju. Tādā gadījumā būs apdraudēta iespēja izsniegt valsts atzītus diplomus, un tas atstās ietekmi uz jaunu studentu uzņemšanu. Apdraudēta būs arī starptautisko organizāciju ENQA un EQAR atkārtota AIKA novērtēšana – tā ir paredzēta nākamgad. Galu galā – arī Latvijas augstākās izglītības reputācija un tajā izsniegto diplomu atzīšana starptautiskajā līmenī var tikt sašūpota, bažas neslēpa AIKA vadītāja. 

Finansiālas problēmas

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone skaidroja, ka AIKA kapacitāte sākotnēji tika veidota ES struktūrfonda ietvaros. Kad tas tuvojās noslēgumam, IZM lūdza aģentūru izstrādāt informatīvo ziņojumu, lai varētu pieprasīt papildu līdzekļus no valsts budžeta un noturētu AIKA kapacitāti tādā līmenī, kāds tas bijis līdz šim. Diemžēl tas neguva valdības atbalstu. IZM ir labi informēta par tām problēmām, kas dara raizes AIKA, tāpēc tiek turpinātas sarunas ar Finanšu ministriju un pašu aģentūru, lūdzot ietvert ziņojumā salīdzinošu informāciju par citu valstu aģentūru resursiem. "Viens mīts, kas nez kāpēc radies, proti, AIKA ir pelnoša organizācija, jo augstskolām tas ir maksas pakalpojums. Taču tā daļa, kas no šīm summām aiziet AIKA funkciju nodrošināšanai, ir ļoti niecīga. Vairākums naudas aiziet ārvalstu ekspertu samaksai. Gribu uzsvērt, ka AIKA jābūt objektīvai, neitrālai un finansiāli neatkarīgai no tām institūcijām, kuras tā akreditē, tāpēc no akreditācijas procesa iegūtie līdzekļi nedrīkst veidot lielu daļu tās budžeta. Tas būtu signāls par patstāvības apdraudējumu," teica D. Jansone. Viņa aicināja apakškomisijas deputātus – kad IZM atkal dosies uz valdību ar ziņojumu, atbalstīt finansējuma pieprasījumu. Citādi veidojas paradoksāla situācija – tiek uzsvērts, ka ir problēmas ar augstākās izglītības kvalitāti, taču aģentūrai, kas sniedz nopietnu artavu tās stiprināšanā, nevar atrast pietiekamu finansējumu, lai novērtēšana tiku paveikta noteiktajā laikā un paredzētajā kvalitātē.

Rīgas Stradiņa universitātes studiju prorektore Tatjana Koķe aicināja IZM ciešāk sadarboties ar AIKA un nosauca pazīmes, kas par šādu sadarbību neliecina: "Jau kopš 2018. gada ir konsolidētās programmas un jaunās programmas, arī doktorantūrā. Lai gan ir jaunais doktorantūras modelis, aģentūrai jāturpina tās vērtēt vecajā sistēmā. Turklāt nenotiek neviena ekspertu sēde, kurā netiktu uzsvērts, ka mūsu grādu sistēma ir neelastīga un novecojusi, līdz ar to nesekmē studiju programmu pievilcību." Viņa arī rosināja atrast finansējumu un nesagraut to sistēmu, kas labi darbojas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas