Augstskola bez maksas: dārgs prieks
Pilnībā valsts dotēta augstākā izglītība prasītu no budžeta papildu 174 miljonus eiro.
Augstskolas
Augstskolu likums joprojām karsts
Augstskolu padomju izveide, finansēšana realitātē var izrādīties ļoti grūts pārbaudījums.
Apdraudēta studiju kvalitāte
Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra šogad nav saņēmusi valsts dotāciju.
Augstskolu frontē bez pārmaiņām
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.
Mācībspēki atstāti novārtā
Augstskolu pedagogi pieprasa kompensācijas par attālināto mācību darbu.
Studijas krievu valodā neatļaus
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Sociālo zinātņu ofensīva nemazinās
Sociālo zinātņu studiju programmās tiek uzņemts visvairāk studējošo – iepriekšējā mācību gadā kopumā 10
620, tādējādi veidojot 34% no visa imatrikulēto kopskaita. Salīdzinājumam divos nākamajos lielākajos virzienos: veselības aprūpē uzņemti 4600, inženierzinātnēs – 4199 studējošie. Šāds studētgribētāju skaits atbalsojas arī darba tirgū, proti, ar darbaspēka pārpalikumu. Tai pašā laikā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs darbinieku trūkums ir akūta problēma un nākotnē tiek prognozēts vēl lielāks "robs".
Tā nebūs optimizācija, bet visas Latvijas debilizācija. Saruna ar DU zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski
Par universitātēm reģionos nedraudzīgo kvantitatīvo kritēriju un citiem Augstskolu likuma grozījumu asajiem stūriem Aismas Orupes saruna ar DU zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski.
Bumba ar laika degli
DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.