Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Apturēta PNB Bankas darbība

Apturēta PNB bankas (iepriekš Norvik banka) darbība, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien plkst. 21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža PNB bankas karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad martā Eiropas Centrālā banka nolēma PNB banku pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Tāpat vēstīts, ka bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.

Bankas 2018.gada auditētajā pārskatā teikts, ka pērn banka iesniedza FKTK aktualizētu bankas/grupas kapitāla stiprināšanas plānu. Šajā plānā banka ir paredzējusi vairākus attīstības scenārijus, tostarp plāna galvenie pasākumi ietver SIA Winergy pārdošanu, bankas beztermiņa obligāciju, kuras ir iespējams konvertēt par pirmā līmeņa kapitālu, emisiju, neprofila aktīvu pārdošanu, pensiju plānu pārdošanu, subordinēto noguldījumu konvertēšanu un jaunu investoru piesaistīšanu.

"Banka turpina strādāt pie investoru piesaistīšanas, lai palielinātu akciju kapitālu, kas ir pirmā līmeņa kapitāla pamatelements un veido pamatu uzņēmējdarbības paplašināšanai. Papildus pirmā līmeņa kapitāls dos iespēju gūt papildu peļņu," sacīts pārskatā.

Pārskatā arī teikts, ka 2019.gada 28.jūnijā būtiski mainījās bankas akcionāru sastāvs. "Bankas vadība šo akcionāru maiņu vērtē pozitīvi. Jaunā bankas/grupas stratēģija, kas tiks izstrādāta tuvākajā nākotnē, ļaus bankai turpināt savu darbību un būs vērsta uz ilgtermiņa stratēģisko attīstību. Pozitīvi, ka jauno akcionāru papildus kapitāla ieguldījumu dēļ, banka/grupa spēs izpildīt regulatora noteiktās kapitāla pietiekamības prasības. Turklāt, papildus kapitālieguldījumi palīdzēs palielināt bankas/grupas rentabilitāti, ieguldot ienesīgākos finanšu instrumentos," sacīts pārskatā.

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs.

Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka PNB bankas jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas valsti FKTK un Eiropas Centrālo banku.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto PNB bankas un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes".

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka "Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība Norvik bankai un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros", kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

Norvik bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo "augsta ranga amatpersonu", neminot tās vārdu. Savukārt bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Norvik bankas valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā Norvik Bank Russia akcijām pret bankas Sberbank Ukrainā akcijām.

"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām Sberbank Ukraine, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Ziņots arī, ka šogad 30.jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.

Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka PNB bankai ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.

Savukārt, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, PNB bankai 2018.gada beigās bija 68 974 klienti, tostarp 64 691 klients bija privātpersona.

Asociācijas jaunākie dati arī liecina, ka 2019.gada 31.martā PNB banka noguldījumos bija piesaistījusi 494,756 miljonus eiro, tostarp privātpersonu noguldījumi bija 264,757 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmumu noguldījumi bija 228,976 miljonu eiro apmērā.

PNB bankas aktīvi 2018.gada 31.decembrī bija 569,53 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% jeb 219,563 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās. Pēc aktīvu apmēra PNB banka 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.

 

Top komentāri

Pareizaisjautājums
P
Kā šajā kontekstā izskatās "Rimšēvica lieta"?
Neslāvs
N
Beidzot tas okupantu mafijas kantoris ir aizklapēts. Valdībai tikai pusgads, bet tik daudz izdarīts valsts attīrīšanā.
Egils&Krisjanis
E
Debilā valdība vairs nejēdz ko dara!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas