Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Ārvalstīs reģistrētie interaktīvo azartspēļu uzņēmumi plāno vērsties tiesā ar investīciju aizsardzības prasībām

Līdz ar Saeimas lēmumu par gametech jeb interaktīvo azartspēļu nozares darbības apturēšanu ārkārtējā stāvokļa laikā interaktīvo spēļu organizētāju dalībnieki, kuri ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, plāno vērsties tiesā ar investīciju aizsardzības prasībām, aģentūru LETA informēja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrībā.

Pēc Zviedrijas kompānijas Enlabs, kas Latvijā darbojas ar zīmolu Optibet, prezidenta Georgija Ustinova teiktā, šo prasību apmērs tiesā būs līdz 160 miljoniem eiro.

Biedrības pārstāvji norādīja, ka ārvalstu uzņēmumu veiktās investīcijas ir aizsargājams pēc Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. "Savukārt 2020.gada 20.martā Saeima steidzamības kārtībā izskatīja un pieņēma likumu Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, faktiski likvidējot Latvijā gametech nozari, kuru veido pārsvarā Ziemeļeiropā un Eiropā reģistrētie uzņēmumi un to investīcijas," uzsvēra biedrībā.

Pēc biedrības pārstāvju paustā, likuma pirmajā pantā noteikts tā mērķis, proti, noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Savukārt devītajā pantā noteikts aizliegums azartspēļu organizēšanai arī interaktīvajā vidē, kur azartspēļu spēlēšana noris bez jebkādas personu saskarsmes klātienē.

"Saeimas lēmums, neskatoties uz ārkārtējo situāciju valstī, nepamatoti aizskar uzņēmumu Latvijas Satversmē, Eiropas Savienības (ES), kā arī starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības uz komercdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvību un investīciju aizsardzību. Neviena cita ES dalībvalsts Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā radīto seku mazināšanai nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz interaktīvo azartspēļu darbību, saprotot šādu ierobežojumu nepamatotību un nesamērīgumu attiecībā pret labumu, ko no tā noteikšanas gūtu sabiedrība," pauda Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Interaktīvo azartspēļu rīkotāji norādīja, ka likuma devītajā pantā paredzētais ierobežojums nav noteikts ar likumu, jo tā pieņemšanā nav ievērots labas likumdošanas princips. Tāpat ierobežojums neesot samērīgs.

Biedrībā skaidroja, lai novērstu iespējamos nelietderīgus un pārmērīgus tēriņus, ir iespējams pielietot citus līdzekļus, proti, noteikt ierobežojumus patērētāja tēriņiem vai arī interneta vietnē pavadītajam laikam, kā arī noteikt naudas līdzekļu limitu, ko viena persona var iztērēt, spēlējot interaktīvās azartspēles un nosakot ierobežojumus interaktīvo azartspēļu darba laikam, kamēr valstī pastāv ārkārtējā situācija. 

Pēc biedrības pārstāvju minētā, Saeimas rīcība attiecībā uz sabiedrības labklājības aizsardzību ir savstarpēji pretrunīga, jo, no vienas puses, tiek ierobežotas azartspēles, kamēr, no otras puses, tiek veicināta alkohola pieejamība, atļaujot tā tirdzniecību arī internetā.

Zviedrijas starptautiskā azartspēļu rīkotāja Betsson Latvijā piederošā uzņēmuma Latsson Licencing valdes priekšsēdētājs Armands Ukass atzīmēja, ka ierobežojums arī pārkāpj līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, jo tiek piemērots diskriminējošā veidā. Proti, no ierobežojuma nepamatoti ir izslēgtas izlozes, kuru nav pamata nošķirt no citiem azartspēļu veidiem, jo arī to spēlēšana ir saistāma ar atkarības un pārmērīgu tēriņu riskiem.

"Turklāt tieši izlozes ir vispieejamākais un viens no vispopulārākajiem azartspēļu veidiem Latvijā. Rezultātā Latvijas loto radītais ekskluzīvs stāvoklis kā vienīgajam azartspēļu organizētājam, kuram ir tiesības organizēt azartspēles, un tas ir uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu," uzsvēra Ukass.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka Latvijas loto pēc definīcijas un uzbūves ir izlozes organizētāji, līdz ar to tiem nav nepieciešams ievērot valsts noteiktos ierobežojumus.

Interaktīvo azartspēļu rīkotāja viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers uzsvēra ka pilnībā apturot interaktīvo azartspēļu darbību, nepazūd pieprasījums pēc spēles, bet Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz interaktīvo azartspēļu nelegālo tirgu.

Pēc Trēgera teiktā, attiecīgā ierobežojuma dēļ valsts budžets var zaudēt līdz 20 miljoniem eiro no nodokļu ieņēmumiem.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija konsultējas Saeimas Juridiskajā birojā par noteiktajiem aizliegumiem azartspēļu organizēšanai klātienē un neklātienē, jo likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību ir pretrunas.

Likumā astotajā pantā noteikts, ka ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. 

Savukārt devītajā pantā noteikts, ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Vienlaikus Birne piebilda - kamēr nav Juridiskā biroja norādes, lēmumi par azartspēļu slēgšanu netiks pieņemti.

Likums zaudēs spēku ar īpašu likumu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Te esmu dzimis, un te es palikšu(7)

Pēc sešiem Anglijā pavadītiem gadiem Juris Šadurskis atgriezies dzimtajā Daugavpilī un kopā ar dzīvesbiedri Ritu izveidojis mini zoodārzu JuRita.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas