Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 2. marts
Luīze, Laila, Lavīze

AST un Sadales tīkla šogad apstiprināmajos tarifos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls (AST) un sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls tarifos, kas stāsies spēkā 2023.gadā, nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi grozījumu Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma likumā, kuru mērķis ir ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai.

AST tarifu projektā paredzēja vairāk nekā četrkārtēju pieaugumu elektroenerģijas pārvades tarifam un aptuveni 50% pieaugumu maksai par pārvades jaudas uzturēšanu. Savukārt "Sadales tīkla" iesniegtais tarifu projekts paredzēja kopējo izmaksu pieaugumu aptuveni 62%, kā arī izmaiņas tarifu struktūrā.

KEM skaidro, ka būtiskais sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, kas 2021. un 2022.gadā abu operatoru izmaksas ietekmēja divos veidos. Pirmkārt, augstāka elektroenerģijas cena nozīmē lielākas zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas salīdzinot ar spēkā esošo un iesniegto tarifu projektu. Otrkārt, papildus cenu atšķirības regulatīvā perioda laikā rada neparedzēto izmaksu uzkrājumu regulatīvajā rēķinā aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Tāpat sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar patēriņa izmaiņām pandēmijas ierobežojumu un augstu elektroenerģijas cenu dēļ. Tā kā AST tarifi stājās spēkā 2021.gadā, un tajos ir augsta izmaksu struktūras un tarifu struktūras atbilstība, tiem pārvadītās elektroenerģijas vai uzstādītās jaudas izmaiņu ietekme bijusi salīdzinoši neliela. Savukārt "Sadales tīkla" tarifi stājās spēkā 2020.gadā, un tajos ir zemāka izmaksu un tarifu struktūras atbilstība, kas ir rezultējusies ieņēmumu un izdevumu neatbilstībā par aptuveni 50 miljoniem eiro, kas ietverti regulatīvajā rēķinā.

Kā skaidro KEM, augstās elektroenerģijas cenas un patēriņa izmaiņas saistāmas ar ārkārtējiem apstākļiem (tostarp Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi uz energoresursu cenām), tāpēc nepieciešams ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā vispārējo preču un pakalpojumu cenu kāpumu un novērojamo tautsaimniecības aktivitātes samazināšanos.

Attiecīgi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzēts noteikt pienākumu "Sadales tīklam" un AST atteikties no regulatīvā rēķina daļas, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpību starp faktiskajām un plānotajām cita sadales sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu.

Kā skaidro KEM, spēkā esošais regulējums neuzliek sistēmas operatoriem tiešu pienākumu atgūt visu iepriekšējo regulatīvo periodu negūtos ieņēmumus, tomēr esošajos apstākļos novirzes ir būtiskas. Risku neiegūt pietiekamu finansējuma apjomu turpmākām investīcijām mazina Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda "REPowerEU" programmas ietvarā plānotais finansējums. Paredzēts, ka likuma grozījumi neatstās ietekmi uz valsts budžetu.

"Minētajam mehānismam nav būtiska ietekme uz AST tarifu projekta izmaksām, savukārt, balstoties uz "Sadales tīkla" sniegto finanšu rādītāju prognozēm, šis mehānisms ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 11 miljoniem eiro gadā (kopā 50 miljoni eiro 4,5 gadu regulatīvajā periodā)," teikts likumprojekta anotācijā.

AST regulatīvā rēķina atlikuma samazinājums tiek īstenots, izmantojot pārslodzes ieņēmumus. Balstoties uz AST sniegtajām finanšu prognozēm, šis mehānisms, kas neprasa papildu tiesību aktu izmaiņas, ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 21 miljonu eiro gadā (kopā 53 miljoniem eiro 2,5 gadu regulatīvā periodā).

KEM arī norāda ka AST ir dabīgi izveidojies monopols, un tā savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tāpat AST nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AST neradītu konkurences izkropļojumus un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts.

Tāpat valdībā atbalstīts rīkojuma projekts "Par AST un "Sadales tīkls" sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu".

Tas uzdod Ekonomikas ministrijai (EM) kā AS "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM nodrošināt, ka "Latvenergo" kā "Sadales tīkla" kapitāla daļu turētāja nodrošina, ka tā sagatavo tarifu projektu ar regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim. 

Savukārt Finanšu ministrijai (FM) kā AST valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM uzdots nodrošināt, ka AST sagatavo grozījumus tarifu projektā, regulatīvo periodu nosakot no 2023.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim. Tāpat FM jānodrošina, ka AST tarifu projekta aprēķinos iekļauj pārslodzes maksas ieņēmumus, tai skaitā plānotos ieņēmumus, izvērtē jaudas rezerves palīgpakalpojuma nosacījumus, lai, nemazinot elektroenerģijas sistēmas drošumu, pēc iespējas samazinātu pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas.

Gan EM, gan FM uzdots nodrošināt, ka attiecīgi "Sadales tīkls" un AST izvērtē elektroenerģijas iegādes alternatīvas (biržai piesaistīta elektroenerģijas cena, fiksēta elektroenerģijas cena, kombinēts risinājums), izvēloties tautsaimniecībai saimnieciski izdevīgāko risinājumu.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tagad redzams, ka mēs trauksmi necēlām nepamatoti

Par Rīgas domi šonedēļ satricinājušā korupcijas skandāla iespējamo ietekmi uz politisko izkārtojumu pašvaldībā un to, kādēļ Progresīvie un Jaunā Vienotība (JV) karo domē, bet sadzīvo valdībā, Rīg...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas