Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Attālināto mācību smagā nasta

Pedagogu darba slodze tiktāl pieaugusi, ka daļa apsver domu pamest profesiju.

Gan vecākus, gan bērnus attālinātās mācības ir nogurdinājušas. Tas pats sakāms par pedagogiem – gandrīz 70% atzīst, ka ir ļoti noslogoti un ar lielām pūlēm spēj pildīt savus pienākumus. Tikai 23% uzskata, ka viņu darba slodze ir sabalansēta, kamēr gandrīz visi nozares arodbiedrības aptaujātie norāda – saistībā ar kompetencēs balstīto mācību satura ieviešanu vajadzīgs papildu laiks, lai sagatavotu materiālus un sadarbotos ar kolēģiem. Tas viss nes līdzi profesionālo izdegšanu – divas trešdaļas pedagogu ar to ir saskārušies un aptuveni pusei likusi apsvērt tuvāko gadu laikā pamest profesiju. 

Dubulta slodze

To, cik lielu spēku atdevi prasošs viņai ir attālināto mācību laiks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika diskutēts par attālinātā mācību procesa psiholoģiskajiem un praktiskajiem aspektiem, atklāja Jēkabpils novada Ābeļu pamatskolas sākumskolas skolotāja Inese Pūcīte. Viņas iknedēļas slodze izstiepusies krietni gara – nevis 40 (kas ir apmaksātas), bet gan 65 stundas, jo bez kontaktstundām ir virkne citu pienākumu, arī konsultācijas bērniem un vecākiem. Turklāt strādāt nākas arī brīvdienās. Līdz ar to iznāk, ka skolotāji ir vismazāk apmaksātā profesija, ja sadala algu ar nostrādāto stundu skaitu, uzsvēra I. Pūcīte. Novads pat nav samaksājis 30 eiro par privāto tehnisko ierīču izmantošanu, nav arī 300 eiro piemaksas pirmsskolas pedagogiem.

"Šogad es mācu 1. klasi. Darba diena man sākas 8.45, kad ieslēdzu datoru skolā. Mājās strādāt nevaru, jo ir ļoti slikts interneta pieslēgums. Pēc 15 minūtēm sākas stundas. Tās notiek līdz pulksten 12. Tad papildus rīkoju mūzikas vai angļu valodas nodarbību. Pēc tam ir konsultāciju laiks tiem, kam vajadzīga palīdzība mācību vielas apguvei," savu ikdienas rutīnu ieskicēja skolotāja. "Visu maksimāli izdarām tiešsaistē – tā, lai bērniem mājās jāpabeidz tas, ko nepaguva paveikt. Uzdevumus tai pašā dienā viņi iesūta caur WhatsApp. Patstāvīgam darbam paliek tikai rokdarbi, kāds eksperiments dabaszinībās un vizuālā māksla."

Visu programmu viņa necenšas izņemt, daļu tēmu plāno apskatīt tad, kad būs iespēja atgriezties klātienē.

Uzsvars uz lasītprasmi

Klasē ir vairāki bērni ar mācīšanās traucējumiem – sākot 1. klasi, tikai divi prata lasīt, trīs pazina burtus, bet pārējie – neko. Līdz ar to nācās strādāt ar trim grupām, lai visi klasē iemācītos lasīt. "Arī tagad lielu uzsvaru lieku uz šo prasmju stiprināšanu – tas nozīmē, ka es kopā ar bērniem to daru ik dienu, arī brīvdienās. Tiešsaistē arī pārrunājam, kā skolēns sapratis izlasīto," teica I. Pūcīte. Dienā ir tikai divas trīs stundas, ko viņa velta sev. Astoņos vakarā sākas otrs cēliens – gatavošanās nākamajai dienai, kas ilgst līdz pat pulksten 22. Tā kā 1. klase šogad sāk apgūt jauno mācību saturu, nākas ļoti daudz pašai gatavot materiālu, jo, lai gan programma ir lieliski "izfantazēta", mācību resursu, arī grāmatu nav. Tā nav tikai viņas, bet visu skolotāju problēma. "Mani pašas bērni ir lieli, bet tie kolēģi, kuriem ir mazi bērni, arvien vairāk domā par darba maiņu, jo viņiem ne tikai jāmāca citi, bet jāvelta laiks arī savējiem. Pēc pavasara darba trakuma pierunājām tos, kuri jau bija gatavi pamest skolu, vēl palikt šo gadu. Tagad to vairs nemēģinām darīt, jo ir skaidrs, ka cilvēks vēlas normētu darbalaiku," sacīja I. Pūcīte.

Viņa emocionāli piebilda, ka "šobrīd galvenais izaicinājums ir nesajukt prātā līdz mācību gada beigām", jo arī viņai jau parādījušās izdegšanas pazīmes, kas izpaužas kā grūtības aizmigt un atslēgties no ikdienas darbiem.

Zaudē motivāciju

Arī Siguldas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Līga Sausiņa, kura māca 7.–12. klašu skolēnus, pievienojās I. Pūcītes teiktajam, norādot, ka skolotāja darbadiena šobrīd ir "ļoti izplūdusi".

Viņai nedēļā ir tikai 15 mācību stundas, taču, lai maksimāli jēgpilni organizētu mācību procesu un nebūtu "bezjēdzīga uzdevumu izsūtīšana", skolotāja katru dienu rūpīgi gatavojas. Tas prasa ļoti daudz laika. Palīdz tas, ka viņai ir savs sagatavju grozs, no kā pasmelties materiālus.

Liels pluss ir arī tas, ka viņas mācību iestādē ir labs tehniskais aprīkojums un interneta pieslēgums, tāpēc gan viņa, gan daļa kolēģu nāk strādāt uz skolu.

L. Sausiņa atzina, ka, neraugoties uz visām skolotāju pūlēm, ir skolēni, kas attālinātajās mācībās noteikti zaudē, jo viņiem ļoti svarīga ir skolotāja un citu klasesbiedru klātbūtne. Ja tās nav, viņi zaudē motivāciju un spēju pašorganizēties. Šiem skolēniem tiek nodrošināts visa veida atbalsts, taču arī tas pilnībā neglābj.

"Diemžēl arī tiešsaistē skolēnu aizsniedzamība nereti ir nulles līmenī, jo viņi ir attīstījuši prasmes komunicēt paralēli mācību procesam. Es bieži rādu kaut ko uz ekrāna un neredzu, kas notiek tā otrā pusē. Tāpēc ir jāizvērtē, vai ir labāk tiešsaistes stunda vai patstāvīgais darbs, kurā viņi ieguldīsies vairāk. Protams, vislabākie ir maksimāli individualizētie darbi, taču tie prasa daudz lielāku gatavošanos un arī pārbaudīšanu," skaidroja L. Sausiņa.

Viņa aicināja skolām būt maksimāli elastīgām, atteikties no daļas mācību vielas, liekot uzsvaru uz "absolūti fundamentālām zināšanām". 

Ātrāk vakcinēt

Siguldas novada 1.–4. klašu skolēni šonedēļ atsāka klātienes mācības. Tomēr daļai pedagogu tā ir liela psiholoģiskā barjera, jo līdz šim viņi dzīvoja savā drošajā burbulī, bet nu iespēja saslimt daudzkārt palielinājusies.

"Divas trešdaļas Siguldas novada pedagogu ir gatavi vakcinēties. Dodiet iespēju to izdarīt, lai varam droši strādāt!" uzsvēra L. Sausiņa. Viņa arī piebilda, ka būtiski ir novērtēt skolotāju darbu ne tikai naudas izteiksmē, bet arī ar pozitīvu attieksmi.

Skolotājas rosināja nepagarināt mācību gadu, uzsverot, ka tas būtu liels pārbaudījums, jo jau tagad daudziem, arī gados jaunākiem pedagogiem, nogurums sasniedzis galējo robežu. Tā vietā labs risinājums būtu vasaras nometņu rīkošana, lai bērni brīvā dabā var izkustēties un apgūt daudz vērtīga.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pastāv iespēja pašam lemt par savu naudu

Kopš pagājušā gada 1. janvāra ikviens pensiju otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties, kas ar šajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu notiks pēc viņa dzīves beigām, ja tās pienāks pirms pensionēšanās vec...

Vakcīna bez obligātuma blaknes(3)

''No jab, no job'' jeb ''Nav vakcīnas, nav darba'' – šāds sauklis nule kā kļuvis populārs Itālijā, kas ir pagaidām vienīgā valsts, kura noteikusi, ka vakcinācija pret Covid-19 ir obligāta vesel...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas