Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Augstskolām neizdodas pārliecināt TM par nepieciešamību saglabāt juriskonsultu mācību programmas

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sarīkotajā diskusijā augstskolām nav izdevies pārliecināt Tieslietu ministriju (TM) par nepieciešamību saglabāt juriskonsultu mācību programmas un kvalifikāciju.

"Politiska izšķiršanās par to, ka augstskolas sagatavo tikai jurista palīgus un juristus, notika, valdībai lemjot par vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 2015. gada 10. novembrī. Atbilstoši šim Ministru kabineta lēmumam ir spēkā normatīvie akti, kas neparedz turpmāku juriskonsultu sagatavošanu," aģentūrai LETA skaidroja TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa.

Kā aģentūrai LETA stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, TM piedāvāja ieviest vienotu sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, neparedzot vairs nošķirtu akadēmisko bakalauru un profesionālo bakalauru, savukārt augstskolas ieceri atteikties no juriskonsulta profesijas standarta uzskata par diskutablu. "Ir svarīgi, lai būtu pietiekami zinoši absolventi, kā arī studējošiem ir jābūt izvēles brīvībai studēt atbilstošās studiju programmās," uzsvēra Vilks.

Vilks atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pozīcija juriskonsultu jautājumā ir kategoriska - šīs programmas vairs netiks akreditētas, tikmēr mācību iestādes uzskata, ka šādai profesijai ir jābūt. Vilks atzinīgi vērtēja TM atsaucību un mācību iestāžu uzklausīšanu, kas liecina par "diskusijas racionālu turpināšanos un nonākšanu pie visiem izdevīga kopsaucēja". Viņš ir pārliecināts, ka par šo jautājumu vēl ir gaidāmas tālākas tikšanās, kurās apspriedīs juriskonsulta profesijas standartu un profesijas atjaunošanu, kā arī bakalaura programmu tiesību zinātnē likteni.

IZM aģentūrai LETA uzsvēra, ka augstskolu izvēle turpināt uzņemšanu studiju programmās juriskonsultu sagatavošanai arī 2019./2020. akadēmiskajam gadam ir uzskatāma par reflektantu maldināšanu. IZM un TM vērš studējošo un reflektantu uzmanību, ka reforma 2019.gada vasarā jau tuvojas noslēgumam un augstākās izglītības iestāžu pienākums ir savlaicīgi informēt studējošos par gaidāmām izmaiņām.

Vilks pastāstīja, ka tāpat diskusijā puses vienojušās par nepieciešamību paaugstināt juridiskās izglītības kvalitāti. "Viens no būtiskākajiem faktoriem ir vienotā eksāmena ieviešana. Nebija nekādu domstarpību par vienota eksāmena ieviešanu, tikai nepieciešams pārdomāt tā organizēšanas kārtību un iekļautos jautājumus," sacīja Vilks.

Arī Mauliņa sacīja, ka diskusijas gaitā klātesošiem nav bijušas domstarpību par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena mērķi un plānoto norises kārtību.

Vilks uzsvēra, ka vēl ir jārisina jautājums par jurista profesijas standartu. "Šis standarts ir spēkā no 2003. gada. Ir pašsaprotami, ka jurista darbības saturs, kompetence, prasmes un iemaņas ir krietni pilnveidojušās kopš 2003. gada. Jāuzteic, ka TM pie šī jautājuma jau strādā," teica Vilks.

Diskusijā iezīmējusies vienota pozīcija par jautājumiem, kuriem nepieciešama plašāka diskusija - kas varētu būt jaunajā profesijas standartā, kādi būtu jaunie studiju kursi, kādas iemaņas un prasmes studentiem jāapgūst un jautājums par valsts vienoto kvalifikācijas eksāmenu.

IZM diskusijā nav piedalījusies.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, lai paaugstinātu un vienādotu prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai un ieviestu valstī vienotu juristu kvalifikācijas eksāmenu, 2015. gadā tika sākta tiesību zinātņu jomas izglītības reforma. Tā paredz arī pārtraukt īstenot studiju programmas juriskonsultu sagatavošanai un vairs nepiedāvāt juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

Augstskolām ir jānodrošina, ka pēdējie diplomi par juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu tiek izsniegti līdz atbilstošā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām, tas ir, vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Reforma neattiecas uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (juristu palīgi).

Ja augstskolas turpina secīgu tiesību zinātņu studiju programmu īstenošanu, lai nodrošinātu iespēju studējošajiem profesionālajās maģistra studiju programmās iegūt jurista kvalifikāciju, tad tās studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir profesionālo kvalifikāciju "juriskonsults", ir jāpārveido par akadēmiskā bakalaura studiju programmām. IZM uzsvēra, ka personai ar akadēmisko bakalaura grādu tiesību zinātnē ir tādas pašas tiesības kā personai ar profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju.

Ņemot vērā, ka kopš 2015. gada augstākās izglītības iestādēm ir bijis pietiekami daudz laika sagatavoties izmaiņām, augstskolu izvēle turpināt uzņemšanu studiju programmās juriskonsultu sagatavošanai arī 2019./2020. akadēmiskajam gadam ir uzskatāma par reflektantu maldināšanu, uzsvēra ministrijā.

Saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju jauno studentu uzņemšanu juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvei turpina četras Latvijas augstskolas.

IZM uzsvēra, ka augstskolu pienākums ir savlaicīgi informēt studējošos par gaidāmajām izmaiņām, kā arī izskaidrot turpmākās izglītības iespējas studējošajiem, kas patlaban studē programmās juriskonsulta kvalifikācijas iegūšanai.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 849

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas