Ministrs pieprasījis nekavējoties - šodien - iesniegt ministrijā 2025. gada 23. oktobrī pašvaldībā saņemtos audita rezultātus par koncertzāles "Gors" darbu, kā arī 2025. gada 1. decembrī izveidotās darba grupas sagatavoto izvērtējumu un priekšlikumus par "Gora" darbu un tā pilnveidošanu.
Savukārt līdz 20. janvārim Rēzeknes domei jāsniedz skaidrojums par "Gora" pārvaldību, tostarp, vai pašvaldība ir nodrošinājusi, ka "Gors" sagatavo kvalitatīvus un pilnīgus pārskatus un atskaites par finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu, kā pašvaldībā ir veikts šo dokumentu izvērtējums, vai par to pašvaldība ir sniegusi atgriezenisko saiti uzņēmumam u.c.
Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" stāstīja, ka arī Kultūras ministrija (KM) pašvaldībai ir lūgusi dažādu informāciju, kas plašākā apjomā saņemta vakar vakarā.
Lūgta sniegt redzējumu, vai viņa atbalstītu koncertzāles pārņemšanu valsts apsaimniekošanā, ministre atkārtoja jau iepriekš pausto pozīciju, ka valsts jau ir ieguldījusi gan "Gora" būvniecībā, gan saturā, līdz ar to nepamatoti ir Rēzeknes pašvaldības vadības pārmetumi par valsts nepietiekamu iesaisti. Ja visas pašvaldības saceltās kņadas mērķis esot samazināt tās atbalstu koncertzālei, tad tas arī godīgi esot jāpasaka.
Lāce piebilda, ka KM ir gatava uzklausīt pašvaldību, kāds tad ir tās redzējums, kāds vēl atbalsts būtu nepieciešams un kā kopumā tā redz koncertzāles turpmāko darbu.
Jau ziņots, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) iepriekš medijiem apgalvoja, ka pašlaik tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.
Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.
"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.
30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".
Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.