Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Aukstas rokas, bet silta sirds

"Man pašai ir tikpat mazs bērns mājās, nespēju iedomāties, kā es justos šādā situācijā," tā sarunu uzsāka Lāsma - sieviete, ar kuru pagājušajā ceturtdienā iepazinos internetā un kuras mašīnā sēdēju jau pēc piecpadsmit minūtēm, pa pielijušo Tallinas šoseju traucoties Saulkrastu virzienā. Divgadnieka pazušanas vēsts tonakt gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē lika sadoties rokās simtiem cilvēku.

Gaisā, šķeļot tumsu, sveicināja Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Izdzirdot tā skaņu, ieraugot ļaužu pūļus un lukturīšu gaismas mežā, kļuva baisi. Sākotnējā informācija plašsaziņas līdzekļos bija skopa, bet norādītās koordinātas kļūdainas, šā iemesla dēļ ar prāvu pulku citu brīvprātīgo attapāmies uz ceļa krietnu gabalu no patiesā koordinācijas punkta. Zvanot uz medijos norādīto tālruni, sieviete otrā galā paskaidroja, ka īstā adrese ir VEF-Biķernieki, 10. iela un nams, kura numuru vairs nav izdevies paturēt prātā. Izskaidrot, kā tur nokļūt, gan balss klausulē nevarēja.

Rindā pie Rūdolfa vecāku mājas stāvēja vairāk nekā simts cilvēku, gaidot, kad viņus sadalīs grupās un ļaus ķerties klāt meklēšanai. Rindas galā esošie savu kārtu gaidot jau tuvu pie divām stundām. Daži jau bija pamanījušies kļūt visai ērcīgi, taču pūli nomierināja vīrietis armijas tērpā, kurš atgādināja, kāpēc esam sapulcējušies, un piebilda, ka viņš instruē brīvprātīgos jau ceturto stundu, bet rinda mazāka nekļūst.

Mežā puikas nebija. Iznākot no biezokņa līdz pēdējai vīlītei slapji, nepazīstami cilvēki cits no cita notīrīja zirnekļu tīklus, mazliet skuma, ka neko neatrada, bet priecājās, ka puika, iespējams, ir mazāk bīstamā vietā. Gar ciema nelielajām ielām nebeidzamās strīpās stāvēja automobiļi - interesanti, ka ne vien ar Latvijas, bet arī ar Krievijas, Lietuvas un Polijas numuriem. «Atradīs līdz ar pirmajiem saules stariem, tagad ir par tumšu,» atskanēja kāda balss no pūļa, un visi vienprātīgi pamāja ar galvu. Slapjie un nogurušie devās mājup, jo pēc pāris stundām bija jādodas uz darbu, viņus nomainīja jauns brīvprātīgo vilnis.

Gaisma sev līdzi nenesa labo vēsti, un gan ielās, gan pamestos namos un pļavās joprojām skanēja: "Rūdolf? Kur tu esi? Rūdolf?"

Ziņu, ka mazais jau tup karavīra rokās, saņēmu, kad, pārvilkusi sausas drēbes, atkārtoti no Rīgas devos uz Saulkrastiem. Informāciju ar smaidu sejā apstiprināja arī uz ceļa sastaptie zemessargi. Priecīgo notikumu steidzu stāstīt ikvienam, ko sastapu, kāds atviegloti izvilka no kabatas cigarešu paciņu un aizsmēķēja, cits atplauka priekā, bet vēl kāds noteica, ka beidzot var doties uz darbu.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 2. augusta, avīzē Diena!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kad palīdzēt jāpaspēj 4,5 stundu laikā(11)

Ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas valdītāju, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju profesoru Andreju Milleru sarunājas Romāns Meļņiks.

Mazās skolas satraukušās(6)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tā dēvētajā budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem ir grozījumi Izglītī...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas