Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +4 °C
Smidzinošs lietus
Piektdiena, 3. aprīlis
Daira, Dairis

Inese Liepiņa

Mākslu un kailus ķermeņus visiem!(2)

Leģendu par mākslinieku bohēmu netrūkst nekur pasaulē, bet nu ideja par kopā sanākšanu, lai neformālos apstākļos trenētos skicēt modeļus, daudzviet atdzimusi jaunā veidolā – ne vienā vien valstī veidojas tā dēvētās Dzer un zīmē komūnas. Kopš gada sākuma viena no tām uzsākusi darbību arī Rīgā, aicinot jebkuru uzdrošināties ņemt rokā zīmuli un atklāt sevī talantu.

Latvijai vajag: Skaļu vēstījumu

"Man ir ko teikt," ir pārliecināts hiphopa mākslinieks Arturs Skutelis. Hiphops Latvijā piedzīvojis strauju lēcienu, un, noraujot aizspriedumu plīvuru, rečetējums nu dzirdams ne vien kaimiņu sētas čaļu skaļruņos, bet arī iestāžu sociālajās kampaņās. Skaļu politisko vēstījumu gan pagaidām ir maz, jo trūkst mākslinieku, kas aktīvi sekotu līdzi aktuālajiem procesiem.

Nodzerties bērzu birzi

Bērzu sulas ir viens no galvenajiem pavasara vēstnešiem, taču liels gods tām nekad nav ticis – pierasts, ka tās sapildītas necilos plastmasas iepakojumos, kas palikuši pāri no citiem dzērieniem. Ervīns Labanovskis (38) ar savu uzņēmumu Birzī šo tradīciju lauž un dzērienu pilda smalkās šampanieša pudelēs, kas savu vietu atrod arī restorānu plauktos.

Latvijai vajag: Orgānus(20)

Latvijā trūkst orgānu donoru, bet to cilvēku saraksts, kas gaida transplantāciju, turpina augt. "Debesīs jūs ielaidīs arī bez nierēm," smaidot noteic transplantologs Vadims Suhorukovs un aicina katru, kas pēc savas nāves vēlas glābt dzīvības, veikt attiecīgu ierakstu Iedzīvotāju reģistrā.

Sievietes pie dzintara jūras(45)

Visā Baltijā sievietes un vīrieši tiesības balsot ieguva vienlaikus – XX gadsimta sākumā. Taču šodien gan Igaunija, gan Lietuva ir gājušas tālāk, jo tur ir spēkā dzimumu līdztiesības likums, kas Latvijā jau gadiem aizķēries kaut kur varas gaiteņos. Taču sieviešu tiesību jautājumos neviena no Baltijas valstīm nav priekšzīmīga – savi skeleti skapī atrodami katrai.

Neskati grāmatu pēc vāka(5)

Daudziem ir kāds paziņa, kurš reiz devies laimes meklējumos uz ASV un strādājis uzņēmumā, kas pārdod grāmatas. Parasti šais stāstos ievītas milzīgas naudas summas, ko izdevies nopelnīt tālajā zemē, taču realitātē bieži mājup nākas atgriezties bešā.

Latvija zem palmas(2)

Arī viens cilvēks var pārstāvēt visu valsti. Tieši tā varētu teikt par Renāti Auziņu, kuru kādas nelielas itāļu pilsētiņas iedzīvotāji asociē ar Latviju. Un labi, ka tā, – ņemot vērā sievietes iznesīgumu, šāda reprezentācija mums par skādi nenāk.

Dzīres atkritumu tvertnē(2)

Kas vienam atkritumi, tas citam svētku mielasts. Daļa cilvēku visā pasaulē maltīti iegūst veikalu miskastēs. Dumpster diving jeb tā dēvētā niršana atkritumos mūsdienās nav tikai trūcīgo iztikas veids – to iemīļojuši arī turīgi cilvēki, kas tādējādi ne vien protestē pret apjomīgo pārtikas izniekošanu, bet arī uzskata to par labu veidu, kā ietaupīt, naudu atvēlot, piemēram, ceļošanai.

Programmētāji brunčos(3)

"Es esmu programmētāja un, ziniet, sevi uzskatu par sasodīti radošu personu," saka Alina Karpeļceva (27). Viņa kopā ar domubiedriem radījusi apvienību Riga TechGirls, lai kopīgiem spēkiem noraustu aizspriedumu putekļus no informācijas tehnoloģiju nozares un beidzot piesaistītu tai arī sievietes, kas patlaban tajā darbojas krietnā mazākumā

Vīna nieze(1)

"Kvalitātei nav jāiet roku rokā ar cenu. Tu vari nopirkt pudeli kvalitatīva vīna arī par cenu, kas zemāka par desmit eiro," ir pārliecināts vīnzinis Jānis Volkinšteins. Viņaprāt, ir daudz mītu, kas apvij savulaik par dievu dziru dēvēto dzērienu, un viens no viņa profesionālajiem uzdevumiem ir tos atspēkot

Pelna ar slēpto reklāmu sociālo tīklu profilos(18)

Attīstoties internetam, attīstās arī jaunas mārketinga formas, kas aktīvākajiem sociālo tīklu lietotājiem ļauj nopelnīt ievērojamas summas, taču nereti tiek aizmirsts, ka sava tiesa ienākumu jāatdod nodokļos, otrdien lasāms avīzē Diena.

Piektais bauslis medicīnā

"Parasti ārsti pūlas, lai glābtu cilvēka dzīvību, tikai ginekologam dota izvēle – palīdzēt nākt šajā pasaulē jaunai dzīvībai vai arī to nogalināt," saka ginekoloģe Aiga Rotberga, kura nu jau septiņus gadus neveic abortus. Sirdsapziņā balstīta atteikšanās palīdzēt medicīnā ir atļauta, taču maz diskutēts par sekām, ko tā var nest sev līdzi. Turklāt tas rada jautājumus ne tikai ginekoloģijā.

Zapad saceltajai brēkai maza vilna(14)

Noslēdzas Krievijas militāro mācību aktīvā fāze. Tās izpelnījušās lielu uzmanību un spekulācijas par iznākumu. Eksperti teic, ka mērķis bijis iebiedēt, nevis veikt reālas darbības, tāpēc bažām nav pamata, trešdien lasāms avīzē Diena.

Cep, kamēr mīksts(3)

"Aiziet no darba bija mana mūža labākais lēmums," saka Linda Vilmansone-Virbule. Savulaik viņa darbadienas vadījusi reklāmas aģentūrā, taču drīz vien sapratusi, ka īstā kaislība ir ēdiens, uzrakstījusi atlūgumu un ar visām četrām ienirusi kulinārijas pasaulē. Šodien viņa strādā savā sapņu amatā – ir ēdienu stiliste.

Kaimiņi šogad pašvaldību vēlēšanās ļauj savu balsi atdot arī jauniešiem(1)

Pirms diviem gadiem Igaunijas valdība atbalstīja likumprojektu, kurā noteikts, ka pašvaldību vēlēšanās varēs balsot no sešpadsmit gadu vecuma, pirmās vēlēšanas, kurās šīs tiesības varēs izmantot, norisināsies šā gada 15. oktobrī. Diskusijas par konkrēto jautājumu vairākkārt izskanējušas arī Latvijas publiskajā telpā, taču līdz šim priekšlikums ticis noraidīts.

Rasisms nav miris, cilvēki vienkārši iemācījušies klusēt(121)

Afroamerikānis Džordžs Stīls ir viens no redzamākajiem tumšādainajiem Latvijas iedzīvotājiem – viņš dzied korī Gaudeamus, spēlē teātrī, seriālos, dibinājis biedrību Afrolat un aktīvi iestājas par cilvēktiesībām. Stīls Latvijā, sekojot sievas Ullas uzaicinājumam, ieradās deviņdesmito gadu vidū un šā gada sākumā oficiāli kļuva par valsts pilsoni.

Plastmasas iepakojumu jūra(1)

Noslēdzot peldēšanas sezonu, jau sesto gadu kampaņa Mana jūra apkopo datus par piesārņotākajām un koptākajām valsts piekrastes zonām. Gan šogad, gan sešu gadu griezumā netīrāko pludmaļu topa augšgalā ierindojas Daugavgrīvas pludmale Rīgā, savukārt par koptāko atzīta Abragciema peldvieta Engures novadā, otrdien lasāms avīzē Diena.

Lai bērni nav tikai nejaušība(23)

"Nesen runāju ar kādu sociālo darbinieci par gadījumu, kad sievietei ir atņemtas mātes tiesības uz astoņiem bērniem. Par spīti šim faktam, sieviete laiž pasaulē devīto mazuli, kurš, visticamāk, uzaugs bērnunamā. Līdzīgas situācijas Latvijā nav retums. Ir pienācis brīdis lauzt gadiem iesīkstējušo "tā sanāca" sistēmu, un valstij ir jāapmaksā kontracepcija sociālā riska ģimenēm," saka biedrības Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle.

Atkritumi deg regulāri(5)

Ugunsgrēki atkritumu izgāztuvēs šai vasarā kļuvuši teju par normu. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) priekšsēdētājs Jānis Vilgerts pauž bažas, ka tie nav vis nejauši atgadījumi, bet apzināta īpašnieku vēlme laukumus atbrīvot ar iespējami zemākām izmaksām. Lai šādas situācijas nerastos, tās jāiznīdē vēl saknē, proti, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas un ievešanas atļauju izsniegšana, kas šobrīd esot pārāk liberāla.

Nestāviet starp mani un grāmatu!(7)

– Kur tu strādā? – Bibliotēkā. – Nu nemuldi. Šāds dialogs Madaras Bruģes ikdienā nav retums. Un ne velti – viņa neatbilst nevienai no klišejām par to, kādas parasti ir bibliotekāres. Arī tad, kad 2011. gadā bez bibliotekāra izglītības viņa tomēr tika pie šī darba, priekšniece esot teikusi: "Tikai, dieva dēļ, nemēģini izskatīties mazāk jauneklīga."

Laipni pret cilvēku tirgoņiem(3)

Latvija ir gan cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, gan tranzīta un mērķa valsts, norādīts jaunākajā ASV Valsts departamenta globālajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību pasaulē. Ziņojums iezīmē drūmu Latvijas ainu – cilvēku tirgotājiem šeit piespriež neadekvāti maigus sodus, turklāt valsts iestāžu darbiniekiem trūkst zināšanu, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus.

Neizvērtēsim no jauna gravitācijas teoriju(8)

Gan kritiskā domāšana, gan zinātne pirms dažiem gadiem vairākumam nemaz nelikās aizstāvības vērta, jo nešķita, ka ir kāds apdraudējums, saka Edgars Lapiņš. Taču līdz ar jaunu spēlētāju ienākšanu politiskajā un mediju elitē šis jautājums kļuvis tik aktuāls kā vēl nekad. Tāpēc Lapiņš kopā ar domubiedriem arī dibinājis Skeptisko biedrību, kas pulcē kopā zinātnes fanus un vēlas kļūt par visu racionālo prātu labāko draugu. Paralēli tam viņš skolās pasniedz kritiskās domāšanas lekcijas un ikdienu vada kā stratēģis reklāmas aģentūrā DDB.

Brīvības maksa ir par augstu(7)

"Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas principā nav savietojama ar dzīvnieku labturību. Tā rada milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas iespējas paust savu dabisko uzvedību," saka biedrības Dzīvnieku brīvība valdes locekle Katrīna Krīgere. Biedrība šonedēļ bija īpaši pamanāma Rīgas ielās, piketējot pie Rimi lielveikaliem. Lai gan jezga sacelta pamatīga, olu ražotāji teic, ka no sprostiem pagaidām negrasās atteikties – ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas izvēlas tikai aptuveni divi procenti pircēju, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Latviju izvēlas kā drošu galamērķi(6)

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 694,2 tūkstoši viesu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2016. gadā šajā pašā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tāpat, salīdzinot ar 2016. gadu, viesu šeit pavadīto nakšu skaits audzis par 14,3%, bet vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs šobrīd ir 1,9 naktis.

Visas takas ved uz Aglonu(2)

Ik gadu simtiem cilvēku labprāt atstāj savas komforta zonas un vairākas dienas kājām mēro ceļu uz Aglonu, kur satiekoties kopīgi svin Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Svētceļojums nav vienkāršs pārgājiens vai atpūta.

Viss sākās ar grāvju rakšanu(1)

"Ja patinam septiņpadsmit gadu atpakaļ, tad viss sākās ar pāris tīņiem Cēsīs, kas no finiera taisīja savus pirmos snovborda dēļus," ar smaidu atceras Baltic Snowpark Agency vadītājs Jānis Jansons. Tolaik viņš pat neatļāvās sapņot, ka reiz pašu rokām būvēs pasaules līmeņa trases Alpos un galu galā attapsies pašā virsotnē – strādājot pie 2018. gada olimpisko spēļu snovborda trases izveides. Būtu gan nepareizi visu norakstīt uz veiksmi – stāsta pamatā ir gadiem ilgs, smags darbs un neizsīkstoša mīlestība pret šo sportaveidu.

RSU profesoram pārmet Norvēģijas nomelnošanu(33)

"Viņi māca bērniem masēt savus dzimumorgānus. Tēviem ir ieteicams aiztikt savu meitu klitorus un vagīnas," tā par it kā esošo kārtību Norvēģijā 2013. gadā kādā konferencē stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks.

Par sanācijas darbu veikšanu Inčukalnā cīnās vācu un vietējais uzņēmums

Inčukalna gudrona dīķus pavisam droši var saukt par vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz astoņdesmito gadu sākumam divos dīķos zem klajas debess tika izgāzti desmitiem tūkstošu tonnu bīstamo atkritumu. Sabiedrības uzmanību šis objekts izpelnījies ne vien ar nepanesamo smaku un apdraudējumu videi, bet arī ar skaļajiem skandāliem, kas saistīti ar uzņēmumu Skonto būve un pirmo mēģinājumu vietu attīrīt. Nu Valsts vides dienests (VVD) sola tuvāko mēnešu laikā vienam no pretendentiem uzticēt pirms diviem gadiem pārtrauktos Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbus, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Domes pārkāpj demokrātiju(8)

Vides un reģionālās ministrijas (VARAM) redzeslokā nonākušas vairākas pašvaldības, kas, izsakoties ministra Kaspara Gerharda vārdiem, "klaji pārkāpj demokrātijas pamatprincipus". Proti, pēc vēlēšanām, veidojot jaunos komisijas sastāvus, visām partijām nav tikusi dota vienlīdzīga iespēja tajos iekļūt, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.