Baznīckunga saimniece

ja cita baznica ar bija saulaina ta

Labāk zābakam kalpot nekā vīzei... Vai nav labi un trāpīgi sacīts! Un to var teikt arī par Annu Rancāni - nekad par sēnalām, bagātniekiem, vai citādiem " pasaules grabuļiem " neraksta, bet par īstiem, patiesiem lauku - Latgales cilvēkiem. Lasu kā saldo ēdienu, izgaršojot katru vārdu. Paldies Jums! Un ilgu mūžu, tāpat kā Jūsu varoņiem! Paldies!

Raksts pārliecina, laikam jau par godīgi dzīvotu mūžu citādi nevar.

Ir gan jauki lasīt Annas Rancānes rakstus par vienkāršiem CILVĒKIEM! Dievs mīl priecīgu darītāju.

Loti apsveicami,ka Stirnienes baznīca un draudze atbalsta klasiskās ,senās muzikas koncertus baznīcā.Jau gaidīti senās muzikas skaņās ieklausīties kocertā ar devīzi Ilgas pēc miera 3septembrī 18.30. Protams Stirnienes baznīcas draudzei ir ļoti iedvesmojoši skanīgs garīgās/klasiskās dziedāšanas koris.

Dieva godam veltīts mūžs - tā ir vērtība!

jauki stāsti

Nesamākslota , labi uzrakstīta vēstures liecība.

tā kā bērns kaut kāds

No Stirnienes,jau viena ta baznica pari palikusi vien ir un vel dzelzcela stacija!

Veicas, ka cilvēks atradis savu mūža nodarbi. Labi ļaudis ir gan starp ticīgiem, gan tādiem, kuru prāts no iespaidošanas un ticības pārdabiskajam ir BRĪVS. Bet ziniet baznīckungi, man ļoti patīk tas, ka Latvijā ir viena ļoti laba lieta: skolās PIESPIEDU kārtā nemāca reliģiju (vienīgi kā kultūras vēstures sastāvdaļu) un tas ir slavējami no Latvijas Republikas puses, ka Satversmē joprojām stāv rakstīts : valsts atdalīta no baznīcas.