Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 8. maijs
Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Bez attīstības centra arī citi

Kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kritērijiem, Skultes pagasta lietas spriedumā norādījusi Satversmes tiesa (ST).

Plānošanas dokumentos attīstības centrs nav ne tikai Saulkrasti, bet arī Ādaži, Ķekava, Mārupe, Olaine, Ropaži, Salaspils. Tāda centra nav arī jaunveidojamā Augšdaugavas, Rēzeknes, Jelgavas, Ventspils un Dienvidkurzemes novadā. ST reformu apstrīdējušas vairākas pašvaldības, kas ietilpst iepriekš minētajos novados, proti, Carnikava (jaunveidojamā Ādažu novada sastāvdaļa), Babīte (Mārupes novads), Inčukalns (Ropažu un Siguldas novads), Ilūkste (Augšdaugavas novads), Ozolnieki (Jelgavas novads). Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps Dienai atzīst, ka šobrīd ir grūti prognozēt, vai, izskatot Satversmes tiesā nākamās ATR lietas, attīstības centra neesamība varētu sagādāt problēmas un būt arguments, kura dēļ prasību varētu atzīt par pamatotu. Vienlaikus viņš piebilst, ka ar pirmās lietas spriedumu ir dots skaidrs signāls, ka tiesa iedziļinās arī politikas plānošanas dokumentos un argumentos par reformas mērķa sasniegšanu. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Dienai norāda, ka arī Ilūkstei ir līdzīga situācija kā Saulkrastiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) riskus nesaskata. VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša nepiekrīt, ka vēl 11 novadiem nav attīstības centra. Problēma bijusi tikai ar Saulkrastiem, un par tiem pagājušajā nedēļā Saeima lēma. Proti, valdības ziņojumā par ATR ieguvumiem un zaudējumiem un izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, kas Saeimā jāiesniedz līdz nākamā gada 1. maijam, cita starpā jāiekļauj izvērtējums un pētījumos balstīta informācija arī par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un citiem potenciāliem reģionālas nozīmes centriem Latvijā. Reformas izvērtējuma ziņojums Saeimā jāiesniedz ik pēc četriem gadiem. "Tad likumdevējam pašam jāizšķiras, vai saglabāt Saulkrastus kā atsevišķu novadu vai arī, ja dati nepierāda potenciālu, jādomā, ko darīt tālāk, ņemot vērā, ka šogad tiks ievēlēta arī jauna pašvaldības dome," paskaidro Oša, piekrītot, ka izvērtējumu par Saulkrastiem varētu izstrādāt arī ātrāk, taču līdz vēlēšanām to nepaspētu. Jaunajam novadam būtu jāļauj izveidot struktūru un strādāt, lai saprastu, kā process novadā notiek, jo šobrīd to var izvērtēt tikai no prognozēm. Tādējādi nākamā gada maijā būšot datos balstīti pamatojumi. Izvērtējumu plānots pasūtīt pētniekiem, kurus atradīs atklātā konkursā. Arī ST savā spriedumā uzsvērusi, ka likumdevējam būtu jāsniedz pienācīgs pamatojums jauna reģionālās nozīmes attīstības centra noteikšanai un attiecīgi jāgroza plānošanas dokumenti.

Vaicāta, vai VARAM izteiks arī savu priekšlikumu, Oša atgādina, ka tāds jau bija reformas sākumā – Saulkrastu novadam bija jābūt jaunveidojamā Ādažu novada sastāvdaļai. "Tas jebkurā gadījumā būs deputātu lēmums," piebilst valsts sekretāra vietniece.

Attiecībā uz pārējiem 11 novadiem, kuros arī nav plānošanas dokumentos definēta attīstības centra, Oša sarežģījumus nesaskata. Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Salaspils gadījumā attīstības centra funkcijas pildot Rīga. Tiešā veidā tas gan nav pateikts, bet reformas likumprojekta anotācijā ir minēts, ka attīstības centra kritērijs neattiecas uz Pierīgas novadiem jeb Rīgai pieguļošajām teritorijām. Tiesa, Pierīgas novadu definīciju Saeimas deputāti no likuma svītroja, taču anotācijā tie nosaukti. 

Savukārt par novadiem, kas ir apkārt valstspilsētām – Liepājai, Jelgavai, Ventspilij, Rēzeknei un Daugavpilij – un kam līdz ar to nav definēta attīstības centra, runā ATR likuma pārejas noteikumi, kas uzliek par pienākumu šīm pašvaldībām sadarboties ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē, kā arī izveidot kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Jāatgādina, ka VARAM jau reformas sākumā rosināja veidot vienotu pašvaldību valstspilsētai ar apkārtējiem novadiem. Oša apliecina, ka ziņojumā Saeimai šo iespēju izvērtēs: "Iespējams, ir kaut kādas situācijas, kurās būs jāpārvērtē sadarbība un attīstības perspektīvas." 

Vaicāta par iespējamiem citiem Saeimai nelabvēlīgiem ST spriedumiem ATR lietās, Oša redz risku Varakļānu jautājumā, jo par šī novada piederību atšķirīgās domās bija gan atbildīgā komisija, gan valdība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas