Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ceļu Saeimā sāk nākamā gada budžeta projekts

Saeima šodien izskatīšanai parlamenta komisijās nodevusi likumprojektu par 2021.gada valsts budžetu, nākamajā gadā valstī plānojot tērēt 10,758 miljardus eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) solīja pie likumprojekta strādāt vairākas dienas, uzsverot, ka uz komisiju attālināti "nāks" ministri un premjerministrs, lai skaidrotu, kas budžetā notiek.

Bondaru pārsteidza citu politiķu vēlme balsot pret budžeta projekta nodošanu komisijām, jo tas nozīmējot būt pret mediķiem, skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem.

Paredzēts, ka komisijas darbu pie budžeta un to pavadošajiem likumprojektiem sāks jaunnedēļ, cerot budžetu pieņemt pēc valsts svētkiem.

Nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,579 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 10,758 miljardu eiro apmērā. Mērķdotācija pašvaldībām plānota kopumā 405 085 822 eiro apmērā, savukārt valsts budžeta dotācija vietvarām plānota 199 345 789 eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) (faktiskajās cenās) prognoze 2021.gadam ir 30,022 miljardi eiro, savukārt nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP. Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro apmērā

Paredzēts noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 25% un 75%.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 405,08 miljoni eiro, kas galvenokārt tiks novirzīti pedagogu darba samaksai. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 199,34 miljonu eiro, tai skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 198,68 miljonu eiro apmērā.

2021.gada budžeta likumprojektā arī paredzēts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.

Likumprojektā arī paredzēta valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamā daļa. A/s Latvenergo valsts pamatbudžeta ieņēmumos nākamgad no 2020.gadā gūtās peļņas būs jāieskaita ne mazāk kā 98,24 miljoni eiro, a/s Latvijas valsts meži - ne mazāk kā 90,49 miljoni eiro, bet a/s Augstsprieguma tīkls - ne mazāk kā 2,71 miljons eiro.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā noteiks, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2021., 2022. un 2023.gadam ir 0,1% no IKP.

Balstoties uz Finanšu ministrijas šā gada jūnijā izstrādātā makroekonomiskās attīstības scenārija, tiek pieņemts, ka Covid-19 pandēmija šā gada pirmajā pusē tiek ierobežota un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pasaulē un Latvijā pakāpeniski atjaunojas. Scenārijs paredz, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 7%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021.gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022.gadā un 2023.gadā 3,1% apmērā.

Gada vidējā inflācija 2020.gadā prognozēta 0,2% un 2021.gadā 1,2% līmenī, nākamajos divos gados patēriņa cenu pieaugumam atjaunojoties 2% līmenī. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs līdz 10,5%. Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023.gadam stabilizējoties 883 000 līmenī, bet bezdarba līmenis 2021.gadā pazemināsies līdz 9,8%.

Budžeta ietvara likuma projektā ir noteikts maksimāli pieļaujamais strukturālais deficīts katram no ietvara likuma gadiem - 2021.gadā tas ir 2,1% no IKP, 2022.gadā 1,1% no IKP un tas būtiski pārsniedz to, kas būtu pieļaujams parastos ekonomiskos apstākļos un ir pamatots ar pandēmijas izraisītajiem ārkārtas apstākļiem un tās ekonomisko ietekmi uz turpmākajiem diviem gadiem.

Savukārt 2023.gadā tiek plānots pilnībā atgriezties pie ierastās Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta 0,5% no IKP apmērā ievērošanas. Vispārējās valdības parāds, kas 2020.gadā pieauga par 10,4 procenta punktiem un sasniedza 47,3% no IKP, turpmākajos gados samazināsies un sasniegs 44,8% no IKP 2023.gadā.

Top komentāri

Diferenc. NM = zemas algas
D
Diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka un aploksnu algu ekonomiku un kavē tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem. Un, kamēr dzīvojamies pa lētā darbaspēka sektoriem, tikmēr normalas algas un normālu budžetu nevarēsim sakasīt. Turklāt, pretēji FM plaši tiražētajam mītam, tas nevis mazina, bet pat palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem
No puspelēkās pāries uz melno
N
Minimālā sociālā maksājuma dēļ daudzi no MUN un citiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem pārtrauks strādāt vispār vai pāries uz nelegālo nodarbinātību. Un tas ir labi, jo uzpūstajiem valsts dienestiem būs ko tvarstīt un sodīt. Vismaz kāds prieciņš dzīvē.
Turpināsim nīkuļot!
T
Saglabājot diferencēto neapliekamo minimumu, turpināsim dzīvot lētā darbaspēka, aploksnu algu, zema kopprodukta un hroniski nepietiekama budžeta ekonomikā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas