Cer iznīdēt negodīgu rīcību graudu nozarē

Tas nozīmē, ka graudu pārstrādātāji, piemēram Rīgas dzirnavnieks, zemniekiem, kas graudus piegādā, par tiem samaksā tikai pamatcenu bez PVN. Šo nodokli samaksā graudu pārstrādātājs, turklāt izmantojot bezskaidras naudas norēķinu. Graudu pārstrādātājs, kurš reģistrējies kā PVN maksātājs, PVN par starpproduktiem, kas izmantoti gala produkta ražošanai, saņem no valsts. Apgrieztā PVN gadījumā graudu pārstrādātājs fiziski nepārskaita PVN valstij, kas to pēc tam atmaksā, bet uzreiz šo naudas summu kā atmaksātu uzskaita savā bilancē. Ieviešot šādu mehānismu, tiek izslēgts risks par negodprātīgiem piegādātājiem, kuri PVN gan saņēmuši, taču valstij to nepārskaita. Tāpat šāda PVN maksāšanas kārtība izslēdz fiktīvus (de facto nenotikušus) darījumus, par kuriem pēc tam tiek prasīta nodokļa atmaksa no valsts. Likuma grozījumu izstrādātāja Finanšu ministrija savā anotācija norāda, ka balstījusies uz auditorfirmas Pricewaterhouse Coopers izstrādāto pētījumu par apgrieztā PVN ieviešanas iespējām graudu nozarē.Pricewaterhouse Coopers eksperti norādījuši, ka viens no galvenajiem iemesliem, lai ieviestu apgriezto PVN maksāšanas mehānismu, ir labības tirgum raksturīgie pārrobežu darījumi ar starpnieku iesaistīšanos, kas noved pie tā, ka bieži vien labticīgam graudu pircējam (pārstrādātājam) tiek liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar "pazudušiem" piegādātājiem agrākos sadarbības ķēdes posmos vai to nespēju pierādīt preces izcelsmi. Rezultātā nodokļa maksātājiem tiek uzlikts liels administratīvais slogs - atbildība par visu darījumu ķēdi. Pētījumā arī minēts, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 30 graudu piegādes uzņēmumiem definētas fiktīva uzņēmuma pazīmes. Vēl viena labības tirgum raksturīga iezīme - graudi ir specifiska, berama prece, līdz ar to ir grūtības pierādīt, kurus graudus kurš piegādātājs ir piegādājis.Pētījumā minēts, ka ieguvumi no apgrieztā PVN maksāšanas mehānisma būtu fiskālās disciplīnas uzlabošanās un nodokļa iekasējamības paaugstināšanās, kā arī graudu pārstrādātājiem uzlabotos naudas plūsma. Tāpat samazinātos negodīga konkurence, ko rada fiktīvie starpnieki, un samazinātos fiktīvais eksports un imports. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 7.jūnija, numurā!