Kad augustā ar jums runājām par klimatisko apstākļu skarbo ietekmi uz ražu, lēsāt, ka kopējo zaudējumu apjoms varētu kļūt zināms ap novembri. Pēc mūsu sarunas turpinājās datu apkopošana un summa turpināja pieaugt. Tostarp arī tika pausts, ka šogad, piemēram, sagaidāma slikta kartupeļu raža, zināmā mērā bija pamats bažām, ka to cena varētu pieaugt. Saprotot lauksaimnieku problēmas, arī Eiropas Savienība piešķīra finansējumu kompensāciju izmaksai.
Pirmkārt gribu uzsvērt – joprojām aicinām lauksaimniekus, īpaši tos, kas to nav vēl izdarījuši, iesniegt fotofiksācijas un cita veida datus par cietušajiem laukiem, kur zeme joprojām ir mitra un nav bijis iespējams novākt ražu, jo Zemkopības ministrija turpina apkopot šo informāciju, ko pēc tam tālāk nosūta uz Eiropas Komisiju (EK). Proti, daudzi lauksaimnieki ar sekām cīnās paši un neiesniedz informāciju, bet tas mums rada problēmu, ka no valsts puses nevaram iesniegt visus aprēķinus par kopējiem zaudējumiem, līdz ar to veidojas situācija, ka tā vidējā svērtā situācija kritumam augkopībā ir līdz 10%, kas varbūt varētu nešķist nekas ļoti traģisks, bet, ja skatāmies saimniecību līmenī, – kādai saimniecībai zaudējumi var būt par kārtu lielāki nekā vidējie, tāpēc svarīgi iegūt informāciju par visiem zaudējumiem.
Jā, EK ir piešķīrusi 4,2 miljonus eiro, vēl gan ir jautājums, kā tos izmantot, bet pašreizējais idejiskais virziens ir tāds, ka to varētu izmantot tām saimniecībām, kurās ienākumu kritums ir lielāks par 20%, vērtējot pēdējos piecus gadus, bet lēmums vēl nav pieņemts, vēl skatāmies pa nozarēm, kāda situācija ir augkopībā, dārzeņkopībā, augļkopībā, lopkopībā. Kā jau vienmēr, ir saimniecības, kurām situācija būs puslīdz ciešama, kāds būs tomēr plusos, bet ir saimniecības, kurām kritums būs tiešām milzīgs.
Paralēli tam, ka ražas nav tik labas, kā mums gribētos, klāt nāk arī citas blak
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00