Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Dombrovskis: EK sagatavojusi priekšlikumu, ka Krievijas iesaldēto aktīvu ģenerētie ienākumi caur ES budžetu jānovirza Ukrainai

Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi priekšlikumu, ka Krievijas iesaldēto aktīvu ģenerētie ienākumi caur ES budžetu jānovirza Ukrainai, informēja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), piedaloties Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Dombrovskis atzīmēja, ka industriāli attīstītāko valstu grupas (G7) līmenī ir pieņemts lēmums, ka Krievijas, tostarp arī Krievijas centrālās bankas aktīviem ir jāpaliek iesaldētiem tik ilgi, kamēr Krievija nesamaksās Ukrainai reparācijas par nodarītajiem postījumiem.

"Nav paredzēts, ka šī nauda varētu nonākt atpakaļ Krievijā. EK priekšlikums dalībvalstīm paredz, ka ienākumi, ko ģenerē iesaldētie aktīvi nepieder Krievijai, uzdodot arī attiecīgajām finanšu institūcijām gūtos ienākumus novirzīt uz atsevišķu kontu. Potenciāli šos finanšu līdzekļus varētu ieskaitīt Eiropas Savienības (ES) budžetā un izmantot Ukrainas atbalstam," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Viņš skaidroja, ka patlaban priekšlikums attiecas uz pirmajiem diviem soļiem, proti, par juridisko skaidrību, ka iesaldēto aktīvu ģenerētie ienākumi nepieder Krievijā un par atsevišķa konta izveidi, lai tālāk šos līdzekļus novirzītu uz ES budžetu, savukārt par finansējuma nodošanu Ukrainai būs jāpieņem atsevišķs lēmums. Dombrovskis sacīja, ka virzība ir skaidra, turklāt arī G7 līmenī ir jaunas diskusijas par to, ko iesākt ar Krievijas iesaldētajiem aktīviem, piebilstot, ka darbs šajā virzienā notiek.

Pasaules ekonomikas foruma laikā notika vakariņas "Rītdienas Eiropas veidošana", kurās no EK runāja Dombrovskis. Atskatoties uz EK līdz šim paveikto, Dombrovskis norādīja, ka 2019.gadā, kad darbu sāka jaunā EK, kā būtiskākās politiskās prioritātes tika iezīmēta ekonomikas, zaļā un digitālā transformācija, virzība uz klimatneitralitāti līdz 2025.gadam. Viņš atzina, ka šajos jautājumos tiešām ir arī daudz paveikts, taču vienlaikus nācās strādāt arī ar dažādiem izaicinājumiem, kurus neviens iepriekš nevarēja paredzēt. Runa ir par Covid-19 pandēmiju, Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

"Bija jāveido vienota ES atbilde uz šiem izaicinājumiem, veicinot maksimāli ātru Covid-19 vakcīnu izstrādi, jāizvērš visā ES vakcinācijas kampaņa, jāizveido arī Eiropas ekonomikas atjaunošanas noturības fonds, lai atbalstītu Eiropas ekonomiku šo satricinājumu kontekstā. Saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, tika ieviesta iniciatīva "REPowerEU", kas paredzēja atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu pārtraukt atkarību no Krievijas importētajiem energoresursiem un ātrāk virzīties uz atjaunojamo enerģiju. Tāpat aktuāli bija jautājumi, kas skar Eiropas drošību un militārās rūpniecības attīstību," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Runājot par šo gadu un nākamo sasaukumu, Dombrovska ieskatā dienaskārtībā būs jautājums par Eiropas drošību un aizsardzību. Viņš norādīja, ka ES tās ir salīdzinoši jaunas tēmas, bet pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad Krievija īsteno agresīvas iekarošanas, ES ir jāstiprina aizsardzības kapacitāte un drošība.

"Domāju, ka ES daudz vairāk strādās ar šo jautājumu, nekā tas ir bijis jebkad iepriekš. Tāpat dienaskārtībā būs jautājums par ES ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Arī šeit ir pietiekami daudz izaicinājumu, piemēram, zemais ekonomikas produktivitātes pieaugums nekā daudzās citās lielajās pasaules ekonomikās, ieskaitot ASV un Ķīnu. Lielāks fokuss būs uz konkurētspējas jautājumiem," teica EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Viņš atzīmēja, ka Pasaules ekonomikas forumā tika diskutēts arī par globālo ģeopolitisko situāciju, par kuru nevar nepieminēt Ķīnu. Turklāt forumā piedalījās arī Ķīnas premjerministrs Li Cjans. Dombrovskis norādīja, ka ES turpina sadarbību ar Ķīnu, kas ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris. Viņa ieskatā ES ir jāsadarbojas ar Ķīnu saistībā ar daudziem globāliem izaicinājumiem, kā, piemēram, cīņa ar klimata pārmaiņām, jo Ķīna ir pasaules lielākais ogļskābās gāzes emisiju emitētājs.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka sadarbība ar Ķīnu ir svarīga, ja mēs globālā mērogā gribam atrisināt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Vienlaikus, kā norāda Dombrovskis, ir arī jāmazina riski, ko rada iespējamās stratēģiskās atkarības no noteiktām Ķīnas piegādēm.

"Es pieminēju stratēģisko atkarību, kas bija no Krievijas dabasgāzes piegādēm un iniciatīvu "REPowerEU", lai šo atkarību varētu pārvarēt. Mēs virzāmies uz zaļo un digitālo ekonomiku. Tas prasa citas izejvielas un materiālos, lai šo ekonomiku attīstītu. Par aptuveni 80procentiem pasaule ir atkarīga no Ķīnas piegādēm šajos materiālos. Skaidrs, ka ir nepieciešams veidot diversificētas un noturīgas kritisko izejmateriālu piegādes ķēdes un diversificēt materiālu iegādi, ieguvi un apstrādi arī ārpus Ķīnas, tai skaitā ES," skaidroja Dombrovskis.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks vērsa uzmanību, ka ir liels jautājumu bloks, kas tiek risināts saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Gribu uzsvērt, ka Ķīna ir mūsu otrais lielākais tirdzniecības partneris, vienlaikus šī tirdzniecība ir nesabalansēta. Lai gan par pagājušo gadu visi dati nav pieejami, 2022.gadā tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedza 400 miljardus eiro.

Dombrovskis akcentēja, ka tirdzniecība ir nedaudz vairāk jāsabalansē, tāpēc sarunās ar Ķīnu tiek uzsvērtas arī tirdzniecības barjeras, kas ir Ķīnā, un kādā veidā Eiropas uzņēmumiem uzlabot pieeju Ķīnas tirgum un mazināt esošo asimetriju. Patlaban Eiropas tirgus Ķīnas kompānijām un precēm ir daudz vairāk pieejams nekā Ķīnas tirgus Eiropas kompānijām un precēm.

Pasaules ekonomikas foruma laikā EK priekšsēdētājas izpildvietnieks tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristalinu Georgijevu. Puses pārrunājušas atbalstu Ukrainai. Dombrovskis norādīja, ka ir sācies 2024.gads, atbilstoši SVF novērtējumam nākamo 12 mēnešu laikā starptautiskajiem donoriem būtu jānodrošina finanšu līdzekļi Ukrainai vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru apmērā.

"Tikšanās laikā mēs pārrunājām, kādā veidā šo finansējumu nodrošināt. Problēma ir tāda, ka kavēšanās ir arī ES pusē. Mēs, EK, pagājušā gada jūnijā nācām ar priekšlikumu par 50 miljardu eiro atbalsta programmu Ukrainai nākamajiem četriem gadiem, taču dalībvalstis vēl aizvien nav panākušas vienbalsību šajā jautājumā. Cerams, ka vienošanos izdosies panākt Eiropadomes sanāksmē 1.februārī," sacīja Dombrovskis.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks vērsa uzmanību arī uz to, ka kavēšanās ar atbalstu ir arī ASV, tāpēc svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt it īpaši šī gada pirmajā ceturksnī finansējuma pieejamību Ukrainai. Vairākas valstis ir izstrādājušas savas finansiālā atbalsta pakotnes, ieskaitot Japānu un Norvēģiju. Dombrovskis norādīja, ka Ukrainai ir arī SVF programma, tomēr starp visiem donoriem ir jābūt koordinācijai, lai no vienas puses būtu nodrošināta finansējuma pieejamība, bet no otras - jābūt koordinētām prasībām attiecībā uz nosacījumiem, kas Ukrainai būtu jāizpilda, lai finansējums būtu pieejams, paturot prātā arī to, ka Ukrainā notiek aktīva karadarbība.

Pasaules ekonomikas foruma laikā notiks arī diskusija "Kurp dodas Krievija?". Dombrovskis sacīja, ka šajā panelī viņš uzstās uz visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka mēs nedrīkstam atslābt, nedrīkstam ļauties nogurumam no kara - fokuss nedrīkst novirzīties, jo tas ir jautājums ne tikai par Ukrainu, bet arī par visas Eiropas drošību. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka Krievija nemaz neslēpj savas impēriskās ambīcijas un ir gatava īstenot arī citas iekarošanas.

"Ja mēs paskatāmies, tad viens no tā saucamo prezidenta vēlēšanu saukļiem, ko bieži izmanto, ir - Krievijas robežas nekur nebeidzas. Starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt gatavai uz to reaģēt. Ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai, jo, ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā ies tālāk. Tāpat ES ir jāstiprina savas aizsardzības spējas. Diemžēl šis ir vēstījums, kas atkal un atkal ir jāatkārto, jo valstīs, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no Ukrainas, iespējams, apdraudējuma sajūta nav tik izteikta un šo fokusu ir vieglāk pazaudēt," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Nedēļas sākumā, pirms Pasaules ekonomikas foruma, Dombrovskim notika videokonference ar Polijas ekonomikas un lauksaimniecības ministriem, kur tostarp pārrunāts arī Ukrainas graudu jautājums. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks skaidroja, ka patlaban EK gatavo priekšlikumus pagarināt tirdzniecības liberalizācijas pasākumus Ukrainai. ES vienpusēji ir atvērusi savu tirgu Ukrainas precēm, sniedzot atbalstu Ukrainas ekonomikai kara laikā. Top priekšlikums, kas tiks izziņots tuvākajā laikā, kas paredz pagarināt tirdzniecības liberalizāciju līdz 2025.gada jūnijam.

"Runa ir par situāciju valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, tostarp ar Poliju, proti, kādā veidā tas ietekmē lauksaimniecības sektoru šajās valstīs. Tas ir jautājums ne tikai par graudiem, bet arī par vairākām citām produktu grupām. Tas, ko mēs piedāvājam, ir pagarināt tirdzniecības liberalizāciju, nosakot arī zināmus drošības pasākumus, kas ļaus reaģēt, ja notiks straujš importa pieaugums no Ukrainas, kas destabilizētu situāciju šo valstu tirgū," sacīja Dombrovskis.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka drošības pasākumus pielietot ne tikai gadījumā, ja tiek destabilizēts ES tirgus kopumā, bet arī situācijā, ja tiek destabilizēta kāda atsevišķa vai vairākas valstis. Drošības pasākumi ir atbilde uz bažām, ko pauda Polija un citas valstis.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas