Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dzīve dūmos – 6 tūkstoši ķimikāliju tev apkārt

Daudzi cilvēki mēdz ikdienā pētīt produktu aprakstus un šausmināties, ja tur ir pievienotas dažas "E" vielas vai hidrogēnie tauki. Bet tajā pašā laikā viņi neuztraucas par cigarešu dūmiem un pasīvo smēķēšanu. Tomēr der atcerēties, ka cigaretēs ir ne vien atkarību izraisošais nikotīns, bet tabakas un cigarešu papīra degšana rada arī dzīvībai un veselībai daudz bīstamākos cigarešu dūmus. Tie satur ļoti raibu ķīmisko vielu kokteili – tradicionālo cigarešu degšanas laikā gaisā nokļūst vairāk nekā 6000 dažādas ķīmiskas vielas, kas ir arī primārais nāves cēlonis no smēķēšanas. Simtiem šo vielu ir toksiskas, bet ap 70 no tām izraisa vēzi. Tas ir arī iemesls, kāpēc ikviena cigarešu smēķētāja rīcība var būt bīstama pārējiem sabiedrības locekļiem – cigarešu radītie dūmi apdraud apkārtējo cilvēku veselību un dzīvību. Ne jau velti cigarešu smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropā.

Cigaretes degšanas laikā temperatūra var pārsniegt pat 800 grādus pēc Celsija, ar dūmiem izdalot darvu, sveķus un oglekļa monoksīdu. Augstā degšanas temperatūra veicina arī dažādu citu kancerogēno vielu izdalīšanos. Starp veselībai bīstamajām vielām varam minēt, piemēram, svinu, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas. Kadmijs bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājās gadiem ilgi. Rūpniecībā to izmanto tiek izmato bateriju ražošanā. Acetons izraisa nervu, nieru un aknas bojājumus, to izmanto arī nagu lakas ražošanai. Darva izraisa elpošanas ceļu bojājumus, bet toluols izraisa nogurumu, bezspēku un apetītes zudumu. Cigarešu dūmi satur arī tādas nāvējošas indes kā arsēnu un ūdeņraža cianīdu. Parasti tās izmanto žurku nogalināšanai, bet smēķējot cigaretes, tās pakāpeniski nogalina cilvēkus. Cigarešu dūmi satur arī tādas spēcīgas vēzi izraisošas vielas, kā benzopirēns, vinila hlorīds un radioaktīvo vielu polonijs 210. Tāpat smēķējot ieelpo amonjaku un tvana gāzi, kā arī tūkstošiem citu organismam nedraudzīgu vielu.

Ikviens šāds ķīmiskais kokteilis, ikviena uzsmēķēšanas reize rada milzīgu stresu organismam. Indes un kancerogēnās vielas nonāk dziļāk ķermeņa audos izraisot nopietnus bojājumus. Katru smēķēšanas reizi ķermenim ir jāmobilizē iekšējie resursi radīto bojājumu ārstēšanai. Tomēr laika gaitā ķermenis novājinās un šo ķīmisko vielu nodarītie bojājumi sāk izraisīt slimības.

Tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas vispirms nokļūst plaušās, bet pēc tam asinīs. Savukārt asinis tās izplata tālāk pa visu ķermeni. Šāds regulārs indīgo vielu uzbrukums un pastāvīga imūnsistēmas novājināšana, rada pastāvīgu stresu un var izraisīt saslimšanu jebkurā ķermeņa daļā. Smēķēšanu var raksturot, kā regulāru sava organisma mocīšanu. Katrā smēķēšanas reizē, kancerogēnās vielas rada tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos, savukārt tvana gāze samazina skābekļa daudzumu asinīs. Parādās aizdusa, biežs klepus, samazinās fiziskās spējas utt. Ilgstoša smēķēšana būtiski pazemina imūnsistēmas aizsardzības spējas, izraisa smagas un hroniskas saslimšanas, palēnina izārstēšanos un pagarina atlabšanas periodu. Smēķēšana izraisa plaušu vēzi, tuberkulozi, astmu un hroniskas plaušu slimības. Apmēram 85% plaušu emfizēmas slimnieku ir smēķētāji. Mirstība ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 10-12 reižu lielāka nekā nesmēķētājiem. Risks saslimt ar plaušu vēzi smēķētājam ir 9–10 reizes lielāks nekā nesmēķētājam. Smēķētāji salīdzinoši biežāk ir pakļauti arī nabadzības riskam – viņiem samazinās darba spējas un salīdzinoši biežāk slimo. Vairāk laika un naudas ir jāvelta ārstniecībai.

Jāņem vērā, ka cigarešu dūmi lēnām nogalina ne vien pašu smēķētāju bet arī viņa ģimenes locekļus, kā arī citus cilvēkus, kuri nevar izvairīties no cigarešu dūmiem un tādejādi ir pakļauti pasīvās smēķēšanas radītajiem riskiem. Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka ik gadu no pasīvajiem dūmiem mirst vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, tostarp aptuveni trešdaļa ir bērni.

Apzinoties smēķēšanas kaitīgumu aptuveni divas trešdaļas smēķētāju agrāk vai vēlāk mēģina atmest šo kaitīgo ieradumu. Tomēr tikai aptuveni 10% tas veiksmīgi izdodas. Ārsti atzīst, ka smēķēšanas ieradums dažkārt ir tik spēcīgs, ka no tā neizdodas atrunāt arī smagus plaušu vēža slimniekus, kuru izārstēšanās iespēja bieži ir atkarīga tieši no spējas atmest smēķēšanu. “Aptuveni tikai 20-30% smēķētāju ieklausās, ka ir jāpārtrauc smēķēšana, lai vispār varētu cerēt uz situācijas uzlabošanos. Diemžēl atkarība ņem virsroku un lielākā daļa smēķējošo pacientu tomēr turpina to darīt, “ atzīst ārste-ķīmijterapeite Sigita Hasnere. Gadu gaitā viņa arī ir secinājusi, ka smēķētāji vēl joprojām ir maz informēti par sava ieraduma negatīvo lomu plaušu vēža izraisīšanā.

Ārsti smēķēšanu raksturo kā nopietnu slimību un, lai no tās atbrīvotos var būt nepieciešama profesionāla palīdzība. Ir smēķētāji, kuriem no šī kaitīgā ieraduma izdodas atbrīvoties arī pašu spēkiem, tomēr, ja tas neizdodas, pēc palīdzības var vērsties pie ģimenes ārsta vai ārsta-narkologa.

Vēl viens variants kā mazināt atkarību un pakāpeniski attiekties no smēķēšanas, ir dažādas bezdūmu alternatīvas, piemēram, e-cigaretes, vai karsējamās tabakas ierīces. Šie produkti ir izstrādāti, lai aizstātu degšanas procesu un samazinātu smēķēšanas radīto kaitējumu, kas saistīts ar tabakas dedzināšanu un tās rezultātā izdalītām kaitīgām ķīmiskām vielām un savienojumiem, piemēram, darvu, oglekļa monoksīdu un citām toksiskām vielām, kas tiek uzskatītas par galveno smēķēšanas izraisīto slimību cēloni. Tāpēc zinātnieki šobrīd aktīvi pēta šo cigarešu alternatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un to, cik lielā mērā tās var veicināt smēķēšanas atmešanu. Ļoti aktīva šajā jomā ir Lielbritānija, kur jau ir veikti vairāki plaši pētījumi, jo valsts par savu mērķi ir izvirzījusi 2030. gadā atbrīvoties no cigarešu dūmiem. Lielbritānijā bezdūmu alternatīvas jau ir kļuvušas par pašu izplatītāko instrumentu smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārstējam 10 000 pacientu gadā

Par valsts finansējuma politiku un darbu Covid-19 laikā AIWA Clinic direktors Sergejs Ļebedjkovs sarunā ar Rūtu Kesneri.

Atgriešanās ierastajā dzīvē

Pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem izmēģinājuma kinoseansiem, brīvdabas koncertiem un teātra izrādes ir nolemts, kā turpmāk noritēs publiskie pasākumi. No 15. jūnija dažādus pasākumus varēs apmek...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas