Kad tika izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, par pamatu novērtējumam un sasniedzamajiem rezultātiem tika izmantots Austrijas pētnieka Frīdriha Šneidera pētījums. Saskaņā ar to pēdējie dati par ēnu ekonomiku Latvijā pieejami par 2022. gadu, kad tā bija 19,9% apmērā no IKP. Savukārt plāns paredz četrus (mērenais, reālistiskais, ambiciozais un agresīvais) scenārijus, kā varētu mainīties ēnu ekonomikas īpatsvars. Piemēram, reālistiskais mērķis paredz ēnu ekonomikas samazinājumu par vienu procentpunktu četru gadu laikā līdz 2027. gadam. Ņemot vērā datu trūkumu, Finanšu ministrija (FM) nevarēja atbildēt uz jautājumu, pa kuru scenāriju virzās ēnu ekonomikas mazināšanas plāns. Šobrīd F. Šneidera dati netiek atjaunoti regulāri, un ministrijā saskata lietderīgumu apsvērt arī alternatīvas ēnu ekonomikas monitoringa pieejas izstrādi, pamatojoties uz dažādu indikatoru sistēmu. Piemēram, nodokļu plaisu analīzi, pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu novērtējumu, bezskaidras naudas norēķinu īpatsvara izmaiņu vērtēšanu, dažādu institūciju statistikas datu, indikatoru, uzņēmēju aptauju rezultātu izmantošanu, kā arī Eiropas Komisijas vai Pasaules Bankas rādītājiem par nodokļu iekasēšanas efektivitāti. F. Šneidera dati ir bijuši nozīmīgs atskaites punkts, jo tie ir starptautiski salīdzināmi Eiropas mērogā.
Analizējot netiešos indikatorus, FM novērojusi, ka 2024. gadā ir pieaudzis PVN maksātāju un pašnodarbināto skaits, ir samazinājies nodokļu parāda apmērs budžetā un ir palielinājusies vidējā darba alga. Tāpat nodokļu ieņēmumi kopā sasniedza 35,8% no IKP, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Šie rādītāji nav tieši ēnu ekonomikas rādītāji, bet to dinamika var palīdzēt veidot priekšstatu un izdarīt pamatotus secinājumus par
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00