Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

EP deputātu kandidātus mudina Briselē neattālināties no Latvijas realitātes

Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja Latvijā pētījuma Vēlētāju gaidas respondenti, taujāti, kādus ceļavārdus vēlētos teikt EP vēlēšanu kandidātiem no Latvijas, biežāk minēja vēlējumus, kas saistīti ar Latvijas un tās iedzīvotāju pārstāvību EP, un aicināja domāt par valsts un Eiropas Savienības (ES) ekonomikas attīstību. Tāpat izskanējuši veiksmes, drosmes, godīguma, izturības, cilvēcīguma vēlējumi, mudinājumi neattālināties Briselē no Latvijas realitātes, strādāt tā, lai taptu sadzirdēti, ieklausīties vēlētājos, veicināt vienotu Eiropu, kā arī atgādināts, ka "mazs cinītis gāž lielu vezumu" un ka jāatceras – Latvija ir līdzvērtīgs ES dalībnieks.

Runājot par Latvijas interesēm, atsevišķi respondenti savu domu paplašinājuši: tās jāpārstāv "ar visu sev doto atdevi", "stingru mugurkaulu", nevar domāt "tikai par iespēju iegūt labi apmaksātu darbu", jāaizstāv "Latvijas sabiedrības, nevis lielo korporāciju intereses", jāapzinās "savas saknes", jāparāda "sevi no labākās puses", nedrīkst aizmirst "atbildības augsto vērti".

Aicināti nosaukt, kurām problēmjomām EP būtu jāpievērš lielāku uzmanību tuvāko piecu gadu laikā, intervijās iedzīvotāji visbiežāk minēja: ekonomikas izaugsme; atbalsts uzņēmējdarbībai; ražošanas attīstība; imigrācijas problēmu risināšana; palīdzēt izcelsmes valstīm; atbalsts lauksaimniekiem; atšķirības platību maksājumos; dzīves līmeņa celšana; ES ārējā un iekšējā drošība; terorisma novēršana; kiberdrošība un hibrīdkarš; veselība; vide: plastmasas samazināšana, ķīmiskie atkritumi, ūdenstilpņu, gaisa piesārņojums; sociālās garantijas; Krievijas attiecību problēma, kas būtu jārisina mierīgi, stingri un racionāli; nodarbinātības veicināšana; nepieļaut citu valstu izstāšanos no ES; vienlīdzība; viendzimuma pāru un transpersonu tiesības; nepieļaut ES sabrukšanu; nodokļu sistēmas izlīdzināšana; enerģētikas atkarība; demogrāfija; atbalsts zinātnei; korupcijas novēršana; ĢMO; birokrātijas sloga mazināšana; dzīvnieku tiesības (piemēram, aizliegt dzīvnieku pavairošanu mājās, kažokzvēru aizsardzība, nepieņemt kā normālu dzīvnieku spīdzināšanu un video ievietošanu Facebook); mediju pratība, viltus ziņu novēršana. 

Laikā no 2018. gada 28. novembra līdz 2019. gada 5. janvārim Rīgā un Latvijas novados jau ceturto gadu pēc kārtas tika īstenots Eiropas Parlamenta (EP) Vēlētāju gaidu pētījums. 250 respondentu vidū bija dažādu interešu grupu pārstāvji – pilngadīgi pilsoņi ar aktīvu dzīves pozīciju un balsi.

Interviju gaitā tika izzināti interešu grupu noskaņojums un viedokļi par EP prioritātēm, ko iedzīvotāji nosaukuši par būtiskākajām, tajā skaitā ES nākotne,  vide un klimata pārmaiņas, migrācija, patērētāju aizsardzība, drošība, sociālā aizsardzība, cilvēktiesības, izaugsme; vairākus jautājumus Latvijas interešu grupu pārstāvjiem uzdeva pašreizējie eiroparlamentārieši, kas ar šīm tēmām strādā savās EP komitejās.

Top komentāri

VVZ
V
Eiropas parlamentā ir 751 deputāts. Tad nu spriediet paši, kāda teikšana ir tiem astoņiem no Latvijas! Cik procentus tas sastāda un ko viņi var izdarīt. Viņu vienīgā faktiskā funkcija ir parazitēšana. Tāpēc beidziet dzīt zosis!
Opis
O
Bija aprēķināts, ka izmantojot visas piedāvātas iespējas, EP deputāts uz saņem apmēram 17 000 eur /mēnesī. Kāda tur realitātes sajūta.
zane
z
To der zināt, kāpēc viņi ir nopelnījuši vietu Eiropas parlamentā un kāda viņiem atbildība Latvijas tautas priekšā. EP deputātu ikmēneša ienākumu sistēma ir sarežģīta: papildus 8484 eiro algai, 307 eiro dienasnaudai par katru parlamenta sesijas dienu un 24 164 ikmēneša kvotai asistentu algošanai, katrs deputāts mēnesī saņem vēl 4342 eiro “vispārējo izdevumu pabalstu” (GEA). Tas pamatā ir domāts biroju īrei mītnes zemē un dažādiem administratīviem izdevumiem. Re:Baltica noskaidroja, ka Latvijā partiju adresēs atrodami Vienotības deputātu Sandras Kalnietes, Krišjāņa Kariņa, Ineses Vaideres biroji. Visslidenākajā situācijā ir trīs Vienotības deputāti, kuru atbildēs Re:Baltica apgalvots, ka deputāti 20 m2 birojus un 150 m2 koplietošanas telpas izīrē ēkā, kas pieder Latvijas Universitātei (LU) un nomas maksa nonāk augstskolas kasē. Taču LU nekustamā īpašuma aģentūra, kas apsaimnieko ēku Meierovica bulvārī 12, apliecināja, ka tai nav īres līguma ar deputātiem, bet ir ar Vienotību.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 916

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas