Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +19 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 6. jūlijs
Anrijs, Arkādijs

Filologi ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu nozarei

Ceļot trauksmi par finansējuma trūkumu nozarei, filologi vērsušies pie izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar lūgumu rast risinājumu radušajai situācijai.

Otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē apakškomisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) apgalvoja, ka filologi un humanitāro jomu pārstāvji nav no tiem, kas publiski sūdzas, bet patlaban situācija samilzusi tik tālu, ka "drīz būs jāklapē nacionālās filoloģijas studijas ciet".

"Mums drīz latviešu valoda un literatūra būs tā, starp citu, nerunājot par pedagogu atalgojumu. Augstskolās, kur ir latviešu filoloģijas programmas vai moduļi, pasniedzēji, jaunā paaudze vispār nevar iegūt atalgojumu," satraukta bija Kursīte-Pakule.

Politiķe uzsvēra, ka filologu pacietības mērs beidzot esot pilns, uzsverot, ka situācija ir jālabo steidzami, jo īpaši ņemot vērā, ka studentu trūkuma dēļ filoloģijas pasniedzēji pārsvarā strādā nepilnu slodzi, tādējādi nespējot nopelnīt pienācīgu atalgojumu, savukārt budžeta vietu skaita samazinājums attur studētgribētājus sākt filoloģijas studijas.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Ilze Rūmniece norādīja, ka ir pēdējais laiks valstiskā līmenī izvērtēt to, ka daudzus gadus, sekojot Eiropas iniciatīvām, eksaktās zinātnes noteiktas par prioritārām, veidojoties ļoti bīstamu disbalansu starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm.

Rūmniece nobažījusies, ka "masveida reklāmas" sola studentiem labi apmaksātu darbu tikai eksaktajās zinātnēs, savukārt publiskajā telpā tiekot radīts maldīgs priekšstats, ka esot vērojama humanitāro zinātņu absolventu pārprodukcija.

"Situācija ir patiešām kritiska - pērn ļoti pamatīgi samazinājies budžeta vietu skaits, kas rada atturīgu attieksmi studentu vidū. Patlaban tas, kā augstskolu pasniedzēji spiesti īstenot studiju programmas, ir nožēlojami. Pedagogiem nevar pacelt algas, jo jāstrādā pieejamo resursu ietvaros," stāstīja Rūmniece.

Kursīte-Pakule, kura pati ir minētās fakultātes profesore, pauda, ka esot sajūta, ka "nākamajā gadā būs gals" arī letonikas pētījumu programmām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka situācija ar pētījumu programmām ir ļoti skaudra, ņemot vērā akūtu finansējuma trūkumu gan zinātnes bāzē, gan augstākās izglītības studiju programmās, kas saistītas ar nacionālo filoloģiju. "Šis jautājums balansē uz nacionālās drošības robežas," piebilda LIZDA priekšsēdētāja.

Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā vienu no nākamā gada prioritātēm izvirzījusi latviešu valodas un letonikas attīstību. Tāpat ministrija ir apzinājusi problēmas, kas saistās ar baltu studijām - ministrijai esot zināms risinājums, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu nozarei. To varētu darīt, palielinot tā dēvēto snieguma finansējuma apmēru augstskolām, skaidroja Geižāns.

"Mums ir tehniskas iespējas pie snieguma rādītājiem iekļaut baltu filoloģijas finansējumu, jo snieguma rādītājos varam finansēt papildu zinātņu nozares," teica Geižāns, vienlaikus gan uzsverot, ka arī pašām augstskolām ir rūpīgi jāizvērtē tai pieejamās budžeta vietas, kas netiek aizpildītas, kā arī "jāpārskata sava saimniecība".

Latvijas Universitātes darbinieku arodbiedrības vadītāja Rasma Mozere uzsvēra, ka filoloģijas pasniedzēji strādā pusi vai pat trešdaļu slodzes, savukārt Geižāna minētie snieguma finansējuma kritēriji, viņasprāt, nav izpildāmi. "Mēs lidojam grāvī," piekodināja Mozere.

Klātesošie bija vienisprātis, ka risinājums ir jāmeklē, kā vienu no iespējamajiem variantiem minot studiju vietu samazināšanu, kas savukārt paredzētu atlikušo studiju vietu "bagātīgu finansēšanu". Tāpat komisijas locekle Laimdota Straujuma piedāvāja noteikt konkrētu speciālistu skaitu, kas būtu jāsagatavo gadā, šim mērķim arī virzot pienācīgu finansējumu un neradot speciālistu pārprodukciju.

Straujuma gan atzina, ka sūdzības par finansējuma trūkumu nāk no visām nozarēm, kas izvēlas par to komunicēt.

Komisijas loceklis Andris Morozovs (S) piedāvāja koncentrēt filoloģijas studijas mazākā skaitā augstskolu, tādējādi kuplinot studējošo skaitu, kā rezultātā pieaugtu arī finansējums. Vienlaikus viņš rosināja filologiem aktīvāk runāt par savām interesēm un prasībām.

Noslēdzot komisijas sēdi, Kursīte-Pakule ironizējot sacīja, ka sarunu viņai negribētos beigt ar Krievijas valdības vadītāja Dmitrija Medvedeva citātu "Naudas nav, bet jūs turietes!", līdz ar to viņa aicināja visas iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda un meklēt risinājumus šai situācijai.

Arī komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (Vienotība) aicināja ministriju un augstskolas kopīgiem spēkiem rast situācijas risinājumus. "Varbūt tiešām vērts padomāt par studiju vietu samazināšanu, lai palielinātu finansējumu," pauda Adamovičs.

Top komentāri

j
Latviešu valoda t. s. neatkarības gados ir šausmīgi degradējusies. Palasiet tikai mēdijus, arī "Dienu"! Žurnālisti katastrofāli nzina literāro valodu!
Jens Z
J
Kursīte pati gan par saviem ienākumiem lai nesūdzas. Lai padalās ar kolēģiem. No viņas mēnešalgas 50% varētu pusducim samaksāt iztikai, jo viņai jau pa visiem kantoriem kopā slodze laikam kādas 30 stundas diennaktī skaitās uz papīra. Bet nu nav jau arī nekāda līmeņa tiem filogiem salīdzinot piem., ar Lietuvu. Kopš Endzelīna laikiem viss līmenis nepārtraukti ir gājis tikai uz leju un atkal uz leju, tāpēc arī ar latviešu valodas kvalitāti publiskajā telpā ir ļoti, ļoti bēdīgi. Atceros, ka jau astoņdesmitajos gados skolas laikā vec. klasēs ar šausmām gāju uz latviešu valodas stundām, tajās valdošā antiintelektuālā un nelatviskā atmosfēra radīja perfektu kultūras līmeņa pazemināšanās sajūtu... Diez vai pa šiem gadiem kaut kas uz labo pusi būs gājis. Kur ir tās nabaga neapmaksāto filologu publikācijas augsta līmeņa starptautiskos žurnālos? Pa blatu sadrukāta publicistika iekšzemes patēriņam diez vai vispār būtu pieskaitāma un ieskaitāma...
smart
s
Ārzemēs ir tāda nozare, kā dabīgo valodu formālā semantika un datorlinvistika. Ļoti, ļoti aktuāla nozares, kas padara valodu dzīvotspējīgu datoru un mākslīgā intelekta laikmetā. Ar šīm lietām parasti nodarbojas valdodnieki, kas ir apguvuši arī atbilstošas matemātiskās metodes. Latvijā ar šo nenodarbojas un līdz ar to latviešu valodtai ir slēgts šis ceļš uz nākotni. Kāpēc latviešu filologu nevar ar to nodarboties un atvērt savai valodai nākotni? Esmu lasījis LV filologu un ārzemju filologu pētījumus. Tēmas un metodes ir kā diena pret nakti. Latviešu filologi darbojas desmitgadēm, pusgadsimtu, pat gadsimtu vecām metodēm. Par to viņi nav pelnījuši nodokļu maksātāju naudu. Lai modernizējas, lai pielāgojas laikmetam, tad būs jēga finansēt. Ja filologs mūsdienās nezina matemātiskās metodes, tad viņš nav konkurētspējīgs un nav vajadzīgs!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas