Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 26. septembris
Kurts, Knuts, Gundars

Finanšu ministrija: Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde

Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

Ministrijā atzīmē, ka, pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomikā šā gada otrajā ceturksnī bija kritums par 1,4%. Vienlaikus gada laikā, pēc neizlīdzinātiem datiem, pieauguma temps ir krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz 2,6% otrajā ceturksnī. 

FM pārstāvji norāda, ka līdzīga situācija ir arī citās valstīs.

Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka, nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bija pretēja, un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka, nekā sagaidīts.

Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties patērētāju noskaņojumam un signalizējot par iespējamu ekonomikas lejupslīdi turpmāk, informē FM pārstāvji.

Otrajā ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma datiem, pakalpojumu nozarēs saglabājās 4,1% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, lai gan bija mazāks nekā pirmajā ceturksnī, bet ražojošajās nozarēs jau fiksēts 0,4% kritums.

Detalizēta informācija par nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek publicēta, bet pašlaik pieejamie mēnešu dati rāda, ka apstrādes rūpniecībā joprojām bijuši visai augsti pieauguma tempi, izlaides apmēriem salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli un maiju palielinoties vairāk nekā par 6%, bet kritumu, tāpat kā vairākos pēdējos ceturkšņos, ir piedzīvojusi būvniecība, norāda FM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka būvniecības nozare kā pirmā Latvijas ekonomikā sāka izjust straujā cenu kāpuma sekas, strauji pieaugot būvniecības izmaksām, kas arvien plašāk liek pārskatīt noslēgtos līgumus. Nozari negatīvi ietekmē arī materiālu trūkums un pieaugušie drošības riski, kas liek privātajiem investoriem piesardzīgāk vērtēt investīciju projektus reģionā, un arī valsts investīciju apmērs, neskatoties uz gadam kopumā paredzēto būtisko pieaugumu, pagaidām nepārsniedz pērnā gada apmērus.

No pakalpojumu nozarēm spēcīgi pieaugumi, tāpat kā pirmajā ceturksnī, bijuši izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur viesu uzņemšana viesnīcās vairāk nekā divas reizes pārsniegusi pagājušā gada līmeni, pasažieru skaits lidostā bijis piecas reizes lielāks nekā pirms, labāka situācija bijusi arī kravu tranzīta pārvadājumos, kur ostu un dzelzceļa kravu apmēri bijuši vairāk nekā par 20% lielāki kā pērn otrajā ceturksnī. Vienlaikus, kravu plūsmām no Krievijas izsīkstot, jūnijā jau vērojama visai strauja lejupslīde.

FM pārstāvji piebilst, ka līdzīga bremzēšanās ir arī mazumtirdzniecības nozarē, kamēr vairumtirdzniecībā jau aprīlī sācies krasāks kritums, sarūkot tirdzniecības darījumiem ar Ukrainā iebrukušo Krieviju.

Pēdējo mēnešu dati jau rāda, ka lejupslīde ekonomikā ir sākusies un, visticamāk, turpināsies arī nākamajos mēnešos, kad izmaksu kāpums un piegāžu problēmas jau jūtamāk sāks ietekmēt apstrādes rūpniecību un vienlaikus būtiski vājināsies iedzīvotāju patēriņš, strauji augot pirmās nepieciešamības preču cenām un mājokļa izmaksām, prognozē FM pārstāvji.

Līdzīga situācija ir arī citās pasaules valstīs, tostarp Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnerēs, kur ekonomikas izaugsme jau bremzējas un pieprasījums pēc Latvijas eksporta var vājināties, uzsver FM pārstāvji. Eiropas Savienības biznesa un patērētāju  noskaņojuma ESI indekss jūlijā piedzīvojis visai strauju kritumu, noslīdot zem ilgtermiņa vidējā, un pēdējo reizi tik negatīvs noskaņojums Eiropā bija 2021.gada sākumā, Covid-19 uzliesmojuma maksimumā.

FM pārstāvji informē, ka dati par Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu IKP dinamiku otrajā ceturksnī vēl nav pieejami, bet apsteidzošie indikatori signalizē par iespējamu sarukumu un arī pēdējās starptautisko institūciju prognozēs šo valstu IKP pieaugumi šim gadam ir diezgan būtiski koriģēti uz leju, tostarp Vācijai, Zviedrijai Somijai, un lēnāka izaugsme gaidāma arī Lietuvā un Igaunijā.

FM pārstāvji uzsver, ka šādā situācijā, līdzīgi kā Covid-19 apstākļos, būtiska loma būs valsts atbalstam, gan turpinot palielināt finansējumu aizsardzības vajadzībām, gan Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai un iedzīvotāju atbalstam straujā energoresursu un pārtikas cenu kāpuma mazināšanai, gan saglabājot atbalstu Covid-19 seku mazināšanai. 

Kopējais jau apstiprinātais atbalsts, ņemot vērā jūnijā pieņemtos mērķētos atbalsta pasākumus 2022./2023.gada apkures sezonai, sasniedz 2,2 miljardus eiro jeb 6% no IKP, un izmaksas līdz gada vidum ir veiktas 819,4 miljonu eiro apmērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas