Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

FM: Šogad valsts parāds nepārsniegs 50% no IKP

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm. 

Atbilstoši likumam Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam valsts parāda plānotie procentu izdevumi šogad plānoti 225,8 miljonu eiro apmērā, 2022.gadā - 207,9 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 207,9 miljoni eiro.

Pērn un šogad valsts parāds aug saistībā ar Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanas pasākumu finansēšanu. Visi pasākumi galvenokārt tiek finansēti no valsts budžeta programmas "īdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pērn neparedzētiem gadījumiem kopumā tika novirzīti apmēram 600 miljoni eiro, savukārt šogad valdība nolēmusi novirzīt neparedzētiem gadījumiem aptuveni 820 miljonus eiro. Paredzams, ka ar šogad novirzītajiem līdzekļiem nepietiks un valdībai būs jālemj par papildu līdzekļu novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš valdībā situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem raksturoja kā satraucošu. Ceturtdien, 18.februārī, valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk. "Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.

Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.

Plānots, ka šonedēļ Finanšu ministrija iesniegs izskatīšanai valdībā ziņojumu par situāciju ar budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" - jau piešķirto un plānoto finansējumu.

 

Top komentāri

Romans
R
No kura laika ir uzradies sis milzigais arejais parads 14 milijardi eiro, ja Latvijas pamatnacija visus pedejos 30 gadus dzivo drausmiga nabadziba, 40% iedzivotaji visus 30 gadus pavada nabadziba, pusbada, pazemojuma bez medicinas aprupi? Tai pat laika Latvijas prezidenti, ministri, ieredni, deputati izlaupa Latvijas valsti un latviesu naciju iegruz paradu juga. Kapec Latvijas prezidentam, ministriem, deputatiem, ieredniem, diplomatiem nav samzinatas nepelniti lielas algas par 50-70% soladarizejoties ar nabadziba dzivojoso tautas masu? Ir nekavejoties jalikvide visas privlegijas bijusajiem prezidentiem, ministriem, ieredniem, deputatiem, diplomatiem, ir jalikvide visas izdienas pensijas.2008 gada krize Valdis Dombrovsikis, lai it ka glabtu Latviju no bankrota, tautai dziviem adu rava nost, samazinaja stradajosie jau ta niecigas algas, pensionariem samazinaja pensijas, tikai sev valdiba, bijusajiem prezidentiem palielinaja algas, pensijas, privlegijas...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas