Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Iespaids, ka LMT un Lattelecom apvienošanas izvērtēšanā manipulē ar datiem

"Iesākt plašāku publisku diskusiju, lai valsts pieņemtu labāko iespējamo lēmumu," tā Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs skaidrojis publicitātes nepieciešamību pētījumam Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde.

Pats pētījums ir konfidenciāls, taču radies iespaids, ka pētnieka – KPMG Baltics – un PA publiskotajā prezentācijā iekļauti, iespējams, tendenciozi traktēti dati.

Uzņēmuma Lattelecom rādītāji vilkti uz augšu, bet uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons (LMT) dati – uz leju. Ja arī pašā pētījumā notikusi manipulācija ar skaitļiem, labu lēmumu uz to pamata nav iespējams pieņemt.

Auditorkompānijas veiktais pētījums ir ļoti dārgs, valstij izmaksājis 179 400 eiro. Tam vajadzētu kalpot par garantu, ka pētnieki nav ietekmēti un nav ietekmējušies. Kompānijas direktore Evija Miezīte, taujāta, vai KPMG, gatavojot pētījumu, izjuta spiedienu no kādas ieinteresētās puses, atbild noliedzoši: "KPMG ir starptautiska un profesionāla biznesa konsultāciju kompānija, tāpēc mums nebūtu pieņemama angažētu pētījumu izstrāde. Pētījums pilnībā tika bāzēts uz starptautiski apstiprinātiem tirgus datiem, analizējot starptautisko pieredzi, kā arī aktuālās nozares tendences Eiropā un vietējā tirgū. Veicot dažādu potenciālo attīstības scenāriju analīzi, secinājām, ka labākais risinājums, kas nodrošinātu LMT un Lattelecom veiksmīgu ilgtermiņa izaugsmi pieaugošas konkurences apstākļos un par ko vajadzētu vienoties līdzšinējiem akcionāriem, būtu apvienota Baltijas mēroga telekomunikāciju operatora izveide, ar sabalansētu akcionāru struktūru un akciju kotāciju biržā. Piedāvātais risinājums vērsts uz konkurētspējīga nozares spēlētāja izveidi, nodrošinot valstij pelnošu uzņēmumu ilgtermiņā un iedzīvotājiem inovatīvus un pieejamus telekomunikāciju pakalpojumus." Jāatgādina, ka šis scenārijs ir šāds – valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu.

Vienu ceļ, otru peļ

Pieļaujams, ka tieši šādu ieteikumu savu stratēģisko interešu īstenošanai pētījumā vēlējās saņemt kompāniju līdzīpašnieks Telia Sonera. Rodas iespaids, ka zviedri grib tikt pie kontrolpaketes abos uzņēmumos, bet līdzšinējos desmit gados kopš lēmuma par privatizāciju no Latvijas valdības saņēmuši jau vairākus kurvīšus, pēdējo vēl pagājušajā gadā. Tāpat rodas iespaids, ka Lattelecom grib apvienoties, jo tā dēvētais vadu bizness nenovēršami izsīkst – vienalga, vai tie būtu vara vai optiskie kabeļi. Savukārt LMT turpina cīnīties par savu patstāvību. Kaut gan arī tur notiek iekšējs karš, un LMT padomes priekšsēdētājs Klāss Nikanders, kurš, kā tiek uzskatīts, pārstāv Telia intereses, publiski kritizē LMT prezidentu Juri Bindi.

Var tikai minēt, vai un kā šī pretrunīgo interešu cīņa atspoguļojas pētījumā, taču publiskajā prezentācijā tā ir acīmredzama. Analītiskās žurnālistikas darbnīcas 6K rīcībā ir prezentācijas analīze, kurā norādīts uz vairākām būtiskām neatbilstībām, kas Lattelecom parāda labākā gaismā, turpretim LMT velk uz leju. Vispirms jau tas ir kompāniju apgrozījums. Salīdzinot prezentācijas datus ar pašu uzņēmumu publicētajiem gada pārskatiem, aina ir šāda. Lattelecom apgrozījums uzrādīts par diviem trim miljoniem lielāks – 2010. gadā no 199 miljoniem pacelts uz 201 miljonu, 2011. gadā no 193 uz 196 miljoniem un 2012. gadā no 209 uz 211 miljoniem eiro. Turpretim LMT gadījumā notikusi noapaļošana uz leju. 2015. gadā apgrozīti 179 518 735 eiro, taču publiskotajā tabulā uzrādīti nevis 180 miljoni, bet tikai 179 miljoni eiro.

KPMG šo kļūdu atzīst – notikusi neprecīza noapaļošana. Savukārt attiecībā uz Lattelecom datiem konsultanti norāda, ka atšķirības radušās, jo norādītajā laika periodā (2010.–2012. gads) kā kopējais apgrozījums norādīta pozīcija "Ieņēmumi", nepieskaitot pozīcijas "Pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Valsts dotācijas" – šajos gada pārskatos nav ietverta pozīcija "Kopējie ieņēmumi". Savukārt laika periodā no 2013. līdz 2016. gadam Lattelecom grafikā norādīti «Kopējie ieņēmumi», kuros iekļautas gan pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumi, gan valsts dotācijas.

KPMG atzīst: "Lai informācija par kapitālsabiedrības finanšu rādītājiem būtu salīdzināma un korekta, izmantojama vienota pieeja."

Tirgus piegriezts pēc vajadzības

Arī Latvijas mobilo sakaru operatoru tirgus daļu analīzē par 2015. gadu uzrādīts, iespējams, maldinošs aprēķins. LMT daļa no 51% samazināta par diviem procentpunktiem, un tie piemesti pie Tele2 rādītājiem. KPMG skaidro, tas tāpēc, ka "daži no pakalpojumiem, ko piedāvā gan LMT, gan Lattelecom, nav tieši saistīti ar telekomunikāciju pakalpojumiem, kas ir mobilie pakalpojumi, fiksētie platjoslas pakalpojumi, fiksētie balss pakalpojumi un maksas televīzijas pārraides pakalpojumi. Visuzskatāmākais piemērs ir iekārtu un ierīču mazumtirdzniecība. Tirgus daļu aprēķinos tika iekļauti ieņēmumi tikai no augstāk minētiem četriem telekomunikāciju pakalpojumu veidiem." Taču šis skaidrojums tik un tā nepadara saprotamu divu procentpunktu pārceļošanu no LMT pie Tele2 mobilā tirgus sadalījumā.

Pētījuma prezentācijā, kurai PA ieskatā jākļūst par pamatu "plašākai publiskai diskusijai", ir vēl arī citas šaubīgas vietas – kas skar SIM karšu un klientu skaitu, jo no šiem rādītājiem atkarīgs vidējo ieņēmumu aprēķins uz vienu lietotāju. KPMG skaidro, ka pašā pētījumā viss esot korekti. "Savukārt, gatavojot tirgus apskata prezentācijas slaidus preses konferencei, diemžēl ir neprecīzi norādīts periods, par kuru uzrādīti kopējie telekomunikāciju tirgus dati, kā arī dati par maksas televīzijas pakalpojumiem." Slaidos figurē 2010.–2015. gada periods, bet patiesībā dati ir par periodu 2012.– 2015.

Aģentūra: viss ir kārtībā

Protams, teorētiski var pieļaut, ka pētījumā viss ir korekti un tikai prezentācija tās autoriem nezin kāpēc nav padevusies. Uz prezentācijas trūkumiem norāda arī uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns – reti kurā slaidā atrodamas atsauces uz informācijas avotiem, grūti saprast, no kurienes ņemti dati, un to, vai peļņa ir pirms vai pēc nodokļiem, vai tikai telefonijai, vai arī citiem pakalpojumiem. Par to, ka Lattelecom tirgo elektrību, vispār netiek minēts. "Varbūt kompānija ar Latvenergo, nevis ar LMT jāapvieno?" vaicā eksperts. Arī peļņas vizualizācija ir vērtējama kritiski, jo LMT ir Lattelecom meitas kompānija. Tātad Lattelecom savā peļņā iekļauj arī saņemtās dividendes, turklāt uzņēmums ir aktīvi tirgojis tam nevajadzīgos nekustamos īpašumus. Arī šīs naudas plūsmas izskaidro, kāpēc Lattelecom peļņa pērn bijusi 32 miljoni eiro, bet LMT grafikā izskatās par desmit miljoniem vājāk.Greiškalns rezumē, ka līdz šim publiskotie dati šķiet tendenciozi.

Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K uz iespējamajām neprecizitātēm publiski pieejamajā informācijā vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību. Ministrija informē, ka lūgusi PA, kas ir pētījuma pasūtītāja, sniegt skaidrojumu par KPMG izmantotajiem datiem, kā arī iepazinusies ar PA sniegto skaidrojumu un pētnieku sniegto informāciju par pētījumā izmantoto metodoloģiju un argumentiem tās izvēlē. PA uzskata, ka pētījums veikts korekti un "nav pamata uzskatīt, ka būtu pieļautas kļūdas datu apstrādē". Pamatots esot vienīgi norādījums par prezentācijā matemātiski neprecīzi veikto noapaļošanu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izteicies, ka vajadzētu publiskot visu pētījumu, taču tas, visticamāk, netiks darīts. Telekomunikāciju uzņēmumi datus par klientu skaitu sargā ļoti rūpīgi, turklāt pētījumā redzama arī uzņēmumu vērtība naudas izteiksmē. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tiek piesaukts komercnoslēpums. Jācer, ka vismaz valdības rīcībā ir pilnvērtīgi dati un ministri spēs pieņemt valstiski tālredzīgāko lēmumu. Laika nav daudz – atbildi Telia Sonera solīts dot oktobrī. Tiesa gan, nekādu seku nebūs, ja šis solījums netiks izpildīts. Valdības PA noteiktais termiņš konkrēta priekšlikuma izstrādei tālākai rīcībai ar valstij piederošajām LMT un Lattelecom kapitāldaļām ir 5. oktobris. Teorētiski ieteikums valdībai var būt arī – nerīkoties nekā.

Top komentāri

Šalle
Š
KPMG Latvuija ir pērkams pa pusei krievu kantoris, kas atrodas kaimiņos atmazgātāju bankas telpās. KPMG ir arī Krājbankas administrators, par kuru vadīto procesu naudas atgūšanā ir daudz dažādi interesanti jautājumi uzdodami. Skaidrs, ka kantoris ir politikai stipri pietuvināts un noteikti angažējams. Ticības nav. Interesanti tikai būtu zināt, vai tas ir Vienotības projektiņš.
Jānis
J
Ļoti tendeciozs raksts. Norādītās kļudas apgrozījumā (ja tās vispār ir kļūdas) ir niecīgas 2mil no 200mil sastāda 1%, kas tāpat neietekmētu lēmumu. Par noapaļošanu vispār smieklīgi pret kopējo ciparu - reāla blusu meklēšana.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas