Ukraiņu bēgļu situācija prasa pāreju no pirmreizējās palīdzības uz ilgtermiņa redzējumu. Šobrīd trūkst vienotas stratēģijas, katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem un iespējām. Nereti netiek apkopoti dati, piemēram, par ukraiņu bērnu izglītības ieguvi Latvijā. Līdz ar to trūkst izvērtējuma, cik efektīvi ir sniegtie pakalpojumi un kas būtu jāuzlabo.
Akcenti attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem sākotnēji (no 2022. gada līdz 2023. gada vasarai) tika likti uz krīzes situācijas risinājumiem. Tolaik pašvaldību loma bija skaidra, jo aptvēra pamatvajadzību nodrošināšanu, un to lielā mērā finansēja valsts. No 2023. gada līdz šim brīdim pašvaldību rīcība ir izplūdusi, jo ietver ilgtermiņa pasākumus (nodarbinātība, valoda, izglītība utt.), kas netiek sistemātiski uzraudzīti, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē skaidroja Sabiedrības politikas centra Providus vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jautājumos Dārta Pelse. Viņa norādīja, ka Providus aptaujāja pašvaldības, kurās ir visvairāk Ukrainas civiliedzīvotāju, divreiz 2023. gadā un vienreiz 2025. gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00