Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 12. decembris
Otīlija, Iveta

Īpašumu shēmotājs no mājām izspiež saimniekus

Pagājušā nedēļā TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja par Arni Kursīti, kurš var palikt bez dzimtai desmitiem gadu piederējuša īpašuma. To viņam cenšas atņemt ātro kredītu miljonāri, izmantojot likumu par kopīpašuma dalīšanu. Šis likums ir kļuvis par ienesīgu biznesu ciniskiem juristiem un uzņēmējiem. Tie par mazu naudu izsolēs nopērk domājamās daļas īpašumos un tad no pārējiem kopīpašniekiem jau pieprasa daudzkārt lielākas summas vai tos no mājām izspiež. Šādā situācijā nonākusi Sūnu ģimene Bieriņos. Viena īpašuma daļu nopircis zināma shēmotāja Normunda Šlitkes pārstāvēts uzņēmums. Tagad viņš prasa ģimenei atpirkt pašu būvēto māju

Akciju sabiedrība Mājokļu aģentūra ceturto daļu no mājas nosolīja par pieciem tūkstošiem eiro. Uzņēmumu neinteresē iegūtais īpašums. Divu gadu laikā firmas pārstāvji neko nav darījuši īpašuma sakopšanai. Darījuma mērķis bija cits.

Ingrīda Sūna, mājas īpašniece, saka: "Mājokļu aģentūra piedāvāja nopirkt vienu ceturtdaļu mums. Par 35 tūkstošiem. Bez šaubām mēs atteicāmies, jo tur nav mājas. Tur ir tikai drupas ar sagruvušu jumtu, iegāztām sienām; tur nav nekā."

Uzņēmums summu pamato ar visas mājas vērtību, ieskaitot arī Sūnu ģimenes piebūvēto daļu. Tas nozīmē, ka viņiem vēlreiz jāsamaksā par mājas daļu, ko reiz jau uzbūvēja par savu naudu.

Patlaban Sūnu ģimenes  problēmas ir tikai sākušās, jo Mājokļu aģentūra ir nopirkusi arī ceturto daļu zemes. Tas nozīmē, ka viņi varēs vēlreiz prasīt naudu, lai izbeigtu zemes kopīpašumu.

Akciju sabiedrība Mājokļu aģentūra ir viens no daudzu uzņēmumu shēmas, kurus izveidojis, pārstāvējis vai vadījis advokāts Normunds Šlitke.  Firma reģistrēta viņa advokātu birojā. 

Šlitke nelāgu slavu ir ieguvis kā aktīvākais un cietsirdīgākais to zemes īpašumu pārstāvis, kas no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pieprasa nesamērīgu maksu par piespiedu nomu. Viņš neslēpj, ka domājamo daļu pirkšana kopīpašumos ir viens no viņa biznesa virzieniem. 

"Vienam biznesa modelis ir pirkt sarūsējušus automobiļus garāžā, kuri ir stāvējuši simts gadus, tad viņus restaurēt un palaist ielās, citam biznesa modelis ir staigāt pa tirgiem un pirkt gleznas, konstatējot šedevrus starp tām, restaurējot un palaižot tirgū ar citu vērtību. Konkrēti manam klientam viens no biznesiem ir izsolēs pirkt domājamās daļas un tad skatīsies kā tās sadalīsies. Ja tās ir publiskas izsoles, kurā mājas kopīpašnieki paši nav ieradušies, paši šo kopīpašumu nevērtē, nu tad jautājums, vai viņiem šis īpašums patiešām interesē," komentē Šlitke.

Pēc viņa domām, likums ir viņa pusē.  Sūnu ģimene paši esot vainīgi, ka būvējuši savu māju kopīpašumā un nav laikus īpašumu sadalījuši divos atsevišķos. Tagad viņu māja piederot visiem kopīpašniekiem. 

Mājokļu aģentūra savu mājas daļu septembrī ir pārdevusi. To par 30 tūkstošiem nopirkusi firma CrediNet. Arī šajā firmā darbojas ar Šlitkes pārstāvētajiem uzņēmumiem saistītas personas. 

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā ir ap ceturtdaļmiljonu savrupmāju. No tām desmit procenti, jeb 27 tūkstoši īpašumu ir sadalīti domājamajās daļās.  

Ingrīdas Sūnas advokāts Rolands Neilands uzskata, ka likumu normas ir jāpilnveido, lai kopīpašuma izbeigšanu padarītu civilizētāku un taisnīgāku, vairāk pasargājot labticīgos īpašniekus. "Šeit sadurās divas fundamentālas tiesības. Tiesības uz īpašumu un tiesības uz dzīves vietu. Un tad caur civillikuma regulējumu tiesības uz īpašumu prevalē. Noteikti būtu jāparedz iespēja, ka, ja ir savstarpēja vienošanās par lietošanas kārtību, it sevišķi, ja šī vienošanās ir nostiprināta zemesgrāmatā, tad kopīpašumu var izbeigt tikai stingri ievērojot lietošanas kārtību, vai ari vispār neļaut izbeigt, tādā veidā, ka īpašums tiek pārdots izsolē," saka Neilands.

Tieslietu ministrijā un Saeimā saka, ka sūdzību par domājamo daļu shēmošanu nav un tā nav bijusi aktualitāte. Likums līdz šim strādājis labi, tāpēc ar izmaiņām nav jāsteidzas. 

Lai arī nekaunīgā līdzīpašnieka uzrašanās  un rīcība ir bijusi šoks visai  ģimenei, Ingrīda Sūna negrasās nolaist rokas. Viņa ir pārliecināta, ka izdosies panākt taisnību.

Top komentāri

Scorseze
S
Ir tikai viens jautājums, kā valsts pieļauj šādu morāli kroplīgu rīcību? Atbilde ir vienkārša, pati valsts vadība ir morāli kropļi, tāda arī viņu veidotā sistēma.
to VVZ
t
Latvijā pastāv kartelis starp advokātiem, tiesu izpildītājiem un tiesnešiem visās tiesās un visos līmeņos, senātu ieskaitot. Latvijā sppriedumus pasūta vai nopērk, ar likumu un taisnību tiem nav nekāda sakara! Visticamāk šie cilvēki zaudēs visās Latvijas tiesās, kā jau tas ir bijis tūkstošiem citiem nelaimīgiem Latvijas iedzīvotājiem - vieni beiguši dzīvi pašnāvībās, citi nomiruši no veselības sagandēšanas šajās klaji pretlikumīgajās tiesvedībās, citi vienkārši aizbraukuši prom. Kamēr Latvijā nav un nedarbojas likumi, tikmēr pastavēs risks zaudēt visu dzīvē iekrāto!
VVZ
V
Savulaik Grūtups, Levits un pārējie radīja tādu likumdošanas bāzi, kas deva iespēja Lauksaimniecības ministra vietniekam Šķēlem iespēju privatizēt praktiski visu sev pakļauto pārtikas rūpniecības nozari, tagad tiek veidotas jaunas shēmas. Tāda ir sistēma, kura neko nerada, bet piesavinās. Citiem vārdiem sakot, noziedzīgo struktūru saaugšana ar valsts pārvaldes struktūrām.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ja būs labi, tad redzēs, kā būs(1)

Kronvalda parkā, atceļā no darba, bieži redzu kādu vīrieti – spēka gados, ar iedzīvi divos maisos "apkrāvies", tomēr lasām grāmatu. Lasām grāmatu! Citreiz viņš risina krustvārdu mīklas ...

Valsts pārņem divas lielākās ostas(62)

Pēc ASV sankciju noteikšanas pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un ar viņu saistītiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām – Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas