Šobrīd trūkst pietiekamu un detalizētu datu par bērnu veselības stāvokli, tajā pašā laikā psihisko un uzvedības traucējumu, attīstības problēmu izplatība pieaug, un šiem riskiem pakļauta aptuveni trešā daļa jaunākās paaudzes. Lai pēc iespējas agrāk (līdz sešu gadu vecumam) konstatētu tos un sniegtu vajadzīgo atbalstu, izstrādāts īpašs Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekss (BAASIK). Tā ieviešana prasīs veikt vairākas izmaiņas likumdošanā, tostarp atrisināt personas datu apstrādes un pieejas aspektus. Būs vajadzīgs arī finansējums: šogad izmēģinājuma projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, turpmāk ik gadu tā ieviešanai visā valstī būs nepieciešami ap diviem miljoniem eiro.
Ietaupījumi ilgtermiņā
Līdz šim rīkam bija garš ceļš ejams: beidzot 2021. gadā tika dots uzdevums, piesaistot starpdisciplināru zinātnieku grupu ekspertu komandu, izstrādāt BAASIK, kuru pabeidza 2024. gadā. Tika vērsta uzmanība uz to, ka bez šāda instrumenta iespējams atklāt tikai nelielu daļu bērnu attīstības risku, kamēr, to pielietojot, var konstatēt pat līdz 80%, starp kuriem visbiežāk novērotie ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālas grūtības, uzmanības/uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības. Novēloti to visu atklājot, tiek radīts ne tikai emocionāls slogs ģimenei, pasliktinās bērna pašapziņa, rodas mācību grūtības skolā, bet arī palielinās izmaksas veselības, sociālajā un izglītības sistēmā. Viens eiro, kas ieguldīts prevencijā, rada 4 līdz 14 eiro ietaupījumu ilgtermiņā.
Pētījumi liecina, ka samazinās bērnu pamešana novārtā, traumatisms un negadījumi, apreibinošo vielu lietošana, sarūk otrgadnieku, speciālajās izglītības programmās iesaistīto un skolu pametušo skaits. Savukārt uzlabojas iesaiste darba tirgū un ienākumi pieaugušo vecumā, līdz ar to arī nomaksāto nodokļu apjoms, norādīts Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta ziņojumā, uzsverot, ka BAASIK vērtējams kā pirmais solis attīstības risku, kam pakļauti ap 25% bērnu, atpazīšanai.
Šis instruments jau ir izmēģināts, testējot 1000 bērnus, un atzīts par vienu no Eiropā visprogresīvākajām sistēmām, kurā rezultāti ir savienoti ar rekomendācijām pedagogiem un vecākiem. Tas tāpēc, ka BAASIK aptver visas bērna attīstības jomas: intelektuālās spējas, runu un valodu, adaptīvo, opozicionāri izaicinošo vai disociālo uzvedību, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, lielo un sīko motoriku, trauksmi, nomāktību, matemātikas, lasīšanas un rakstīšanas pamatus, komunikāciju un autismu.
Šā rīka izstrādātāji rosina to ieviest praksē kā daļu no bērna profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta, iesaistot tajā arī vecākus un pedagogus. Lai šo rīku ieviestu, vajadzīga sadarbība ar esošajām informācijas sistēmām (Valsts izglītības informācijas sistēmu, E-veselību, Vadības informācijas sistēmu, Jaundzimušo reģistru, Fizisko personu reģistru). Tāpat nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā: Bērnu tiesību aizsardzības, Izglītības, Vispārējās izglītības, Pacientu tiesību un Starptautisko skolu likumā.
Sāks ar izmēģinājuma projektu
Lai sāktu jauno informācijas sistēmu, šogad plānots to izmēģināt 3 līdz 4 pašvaldību izglītības vidē (bērniem no trīs gadu vecuma), ietverot gan pedagogu sniegto izvērtējumu, gan bērnu prasmju un spēju testus, gan pirmsskolas pedagogu mācības. Savukārt ģimenes ārstu praksēs un vecāku vidū (bērniem no 1 gada vecuma) paredzēts gan vecāku un ģimenes ārstu sniegtais bērnu izvērtējums, gan ģimenes ārstu mācības. Šāgada beigās tiks apkopoti un izanalizēti izmēģinājuma projekta rezultāti.
BAASIK ieviešana paredzēta divās kārtās. Pirmajā tiks digitalizēti bērnu profilaktiskās apskates dati jau no dzimšanas, ietverot dinamikā analizējamus bērnu antropometriskos mērījumus – auguma garumu, svaru, galvas un krūšu apkārtmēru. Tiks atzīmēti riski bērnu attīstībā, un, kolīdz bērns ir uzņemts pirmsskolā, izglītības iestāde automātiski saņems informāciju par viņam nepieciešamo atbalstu izglītībā.
Otrajā kārtā vienuviet būs pieejama informācija par bērnam veiktajām padziļinātajām izpētēm attīstības traucējumu noteikšanai un rezultātiem, par vajadzīgo atbalstu veselībā, izglītības un sociālās rehabilitācijas jomā (individuāls plāns), saņemtajiem un pieejamajiem pasākumiem tajos.
Piedāvātās izmaiņas bērna veselības aprūpes organizācijā paredzētas vairākos līmeņos: nulles – sabiedrības veselības māsas izglītības iestādēs, pirmajā – ģimenes ārstu komandas un privāti praktizējoši pediatri, otrajā – sekundārā ambulatorā aprūpe un sociālās pediatrijas/ bērnu attīstības komandas, trešajā – stacionārā aprūpe un bērnu psihiatru komandas. Ļoti būtiskas šajā sistēmā ir tieši sociālas pediatrijas/bērnu attīstības komandas, kuras tiks izveidotas kā multidisciplināras profesionāļu grupas, kas novērtētu, diagnosticētu un atbalstītu bērnus ar augstiem attīstības riskiem, sniedzot viņiem koordinētu un visaptverošu atbalstu, iesaistot ģimeni un izglītības iestādi. Kopumā tiks izveidotas astoņas multiprofesionālās komandas: pirmās sāks darbu līdz šāgada beigām, pārējās – 2027. gadā.
Bažījas par datu izmantošanu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kur skatīja šo jautājumu, tika atbalstīta BAASIK ieviešana, taču tika diskutēts par to, kā tiks nodrošināta personas datu apstrāde, apjoms un subjektu loks. Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes nodaļas vadītāja Ina Kļaviņa apšaubīja, vai politikas plānošanai vajadzīga informācija par katru bērnu, pieļaujot, ka pietiktu ar anonimizētu.
Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga mudināja nepieļaut, ka personas datu aizsardzības aspekti nobremzētu likumprojektu, līdz ar to savlaicīgu bērnu attīstības risku atpazīšanu un atbalsta sniegšanu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošās izglītības jomā Olga Ozola aicināja nostiprināt vecāku atbildību likumprojektā, aprādot, ka izglītības iestādes saskaras ar gadījumiem, kad vecāki atsakās iesaistīties bērna attīstības izvērtēšanā, noliedz bērna grūtības, ko pamatojuši speciālisti. Ir pat tā, ka vecāki, piesakot bērnu izglītības iestādē, aizliedz strādāt ar viņu psihologam vai sociālajam pedagogam, tostarp veikt pedagoģisko vai psiholoģisko izvērtēšanu, bīstoties no diagnozes vai datu izmantošanas. Tas traucē normālu mācību procesu un savlaicīgu atbalsta sniegšanu.
Latvijas Autisma biedrības vadītāja Līga Bērziņa rosināja uzlabot komunikāciju ar vecākiem, lai veicinātu viņu vēlmi sadarboties. To nereti kavē tas, ka viņiem bijusi negatīva pieredze sadarbībā ar izglītības iestādi, saskārušies ar izpratnes, empātijas un atbalsta trūkumu, ir noguruši, jo nav saņēmuši atbalstu un padomu.