Bezpilota lidaparātu kapacitātei un to attīstībai ir svarīga vieta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju stiprināšanā. Tajā prioritāra loma ir sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, taču daļa jauno tehnoloģiju tiek iegādātas ārvalstīs, tostarp no Ukrainas, kam ir liela pieredze šajā jomā. Iespējams, ka tuvākajā laikā Aizsardzības ministrijai (AiM) nāksies izstrādāt likuma grozījumus, kas ļautu NBS iepirkt ne tikai gaisa, bet arī sauszemes un zemūdens dronus.
Integrē visās kaujas darbībās
Militāro dronu kapacitātes spēju attīstība Latvijā ir ļoti būtiska, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā uzsvēra Igors Rajevs, atsaucoties arī uz jauno Ukrainas aizsardzības ministru, kurš lielu vērību liek uz tehnoloģiju attīstību un to pielietojumu karā ar Krieviju. Arī Krievija paudusi, ka šogad grib dubultot dronu spēkus, proti, no 86 000 līdz 160 000 vienību. Salīdzinājumam – tas ir vairāk nekā Vācijas armijā karavīru.
AiM bezpilota lidaparātu attīstība un ražošana ir prioritāte, un ieguldījumi tajos arvien palielinās, teica NBS Apvienotā štāba Attālināti vadāmo platformu daļas priekšnieks pulkvežleitnants Intars Bērziņš un piebilda, ka ir izstrādāta koncepcija, kā šīs tehnoloģijas tiek ieviestas, klasificētas, izmantotas un kā notiek apmācība. Veidot striktas doktrinālas vadlīnijas šajā jomā nav paredzēts, jo mazās klases lidaparāti ļoti strauji mainās. Tas vairāk tiek skatīts kā efektīvs līdzeklis atbalstam NBS, integrējot visās kaujas darbībās: izlūkošanā, komandvadībā, manevros.
Koncepcijā ir iezīmēti arī virzieni, kādām jābūt tehnoloģiskajām spējām brigādes, bataljona un rotas līmeņos, kur un kā tiek veidotas jaunas vienības taktisko uzdevumu sasniegšanai. Šobrīd norit darbs pie šī dokumenta pilnveides.
Noliktavās krājumus netur
Liela vērība tiek pievērsta šo tehnoloģiju pielietojumam citu valstu bruņotajos spēkos, kuru pieredzi NBS izmanto savā sistēmā, attīstot to ciešā sadarbībā ar vietējo industriju, kas darbojas šajā jomā. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) paspārnē ir izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs (ASKC), kura uzdevums ir analizēt NBS izvirzītās prasības un organizēt procesus, lai gatavais produkts nonāktu NBS. Vietējā industrija ir prioritāra, taču jārēķinās ar to, ka tā nespēj nodrošināt visas armijas vajadzības, tāpēc šīs tehnoloģijas tiek iegādātas arī no ārvalstu ražotājiem. Tās tiek izvēlētas tādas, kas ir pierādījušas praksē savu efektivitāti, tostarp Ukrainas karadarbībā (arī ukraiņu ražotās). Vispirms tiek iepirktas nelielas partijas, lai varētu tās izmēģināt un pārliecināties par to lietderību, tikai pēc tam ražotājam tiek pasūtīts lielāks daudzums.
NBS neplāno veidot bezpilota sistēmu uzkrājumus, to ir tik, "cik nepieciešams ikdienas vajadzībām, mācībām un kopīgiem vingrinājumiem", sacīja I. Bērziņš. Pamatojums tam ir vienkāršs, jo šī sistēma ir ļoti dinamiska un strauji attīstās, tehnoloģijas noveco, tāpēc nav vajadzības tās turēt noliktavās. Būtiskāk ir panākt, lai ražotājs būtu gatavs lielākām piegādēm nepieciešamības gadījumā. Pie šā jautājuma šobrīd aktīvi strādā ASKC.
Līdztekus notiek NBS štatu pārskatīšana un teritoriālā pārklājuma pārplānošana, iezīmējot, kur būs profesionālā dienesta un valsts aizsardzības dienesta karavīri, kur augstas gatavības rezerves un zemessardze. Attiecībā uz personāla samazināšanu – "katra vienība tiek skatīta zem lupas", tas ir liels revīzijas process, kas paņems ilgāku laiku. Šogad paredzēts izvērtēt arī profesionālo karavīru skaitu, tostarp, cik būtu papildus jāuzņem, kāda ir infrastruktūras kapacitāte. Vienlaikus jārēķinās ar jaunajiem NATO militāro spēju mērķiem, tāpēc būtiski ir panākt, ka, samazinot personālu, tas netiktu vājināts.
Vietējas un starptautiskas mācības
Runājot par apmācību, I. Bērziņš skaidroja, ka tā notiek gan NBS iekšēji (piemēram, Gaisa spēku mācību centrā), gan ārvalstīs. Tāpat tiek izmantots vietējās industrijas ārpakalpojums, tādējādi veidojot ciešāku sadarbību un lielāku gatavību krīzes gadījumiem. Tas attiecas arī uz specializētu apmācību, piemēram, darbam ar izlūkošanas droniem Penguin. Esot gandarījums dzirdēt, ka ārvalstu kolēģi augstu novērtē NBS speciālistu zināšanas un pieredzi šajā jomā.
AiM ir arī uzņēmusies Eiropas Aizsardzības aģentūras (European Defence Agency) projektā vadošo lomu Eiropas un NATO valstu karavīru apmācību rīkošanā Latvijā, norādīja I. Bērziņš. Noteikti jāatzīmē NBS un NATO Sakaru un informācijas aģentūras kopīgi rīkotās militārās mācības Baltic Trust, kurās tiek pārbaudīta un pilnveidota spēja reaģēt uz izlūkošanas un uzbrukuma tipa droniem. Pērn Sēlijā, kur top moderns militārais poligons, tajās piedalījās 470 dalībnieku no 13 valstīm. Mācībās piedalās arī industrijas pārstāvji no ES valstīm, kuru projektus uz vietas izmēģina bruņoto spēku speciālisti.
Jāatgādina, ka saskaņā ar aizsardzības resora budžetu šogad bezpilota lidaparātu spējām paredzēti 50 miljoni eiro. Ministru kabineta krīzes vadības sēdē tika nolemts veidot Nacionālo dronu ekselences centru, kam būs svarīga loma militārās kapacitātes stiprināšanā, kā arī padomdevēja pienākums civilajām struktūrām, īpaši kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.