Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +17 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

KM nepiedāvās sabiedriskā medija apvienošanas koncepciju

Kultūras ministrija (KM) mediju politikas pamatnostādnēs nepiedāvās sabiedriskā medija apvienošanas koncepciju, jo šis jautājums ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) kompetencē, norāda Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Vakar, koalīcijas partneriem vienojieties atteikties no steidzamības Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumiem, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteicās, ka masu mediju politikas jautājumi cita starpā jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām.

Kokale skaidroja, ka mediju politikas pamatnostādnēs, par kuru izstrādi ir atbildīga KM, tiks definēti galvenie vienota Sabiedriskā medija izveides principi. KM tos noteiks sadarbībā ar SEPLP, taču pamatnostādnēs nav iespējams risināt jautājumus, kas ir SEPLP ekskluzīvā kompetencē, tai skaitā izstrādāt koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanas un finansēšanas jautājumiem.

Kokale akcentē, ka mediju politikas pamatnostādnes ir Mediju politikas plānošanas dokuments, kurā tiek noteikti Latvijas mediju politikas attīstības virzieni, pēcāk tiem paredzot atbilstošus izpildes mehānismus gan normatīvajos aktos, gan dažādu projektu realizācijā, kā arī plānojot finansējumu attiecīgo virzienu īstenošanai.

KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (JV) uzsver, ka starp KM funkcijām ir arī atbildība par mediju politikas izstrādi Latvijā. Lai gan sabiedriskie mediji ir nozīmīga daļa no Latvijas mediju vides, KM nevarot iejaukties SEPLP ekskluzīvā kompetencē esošu jautājumu risināšanā. Viņš skaidro, ka šāda rīcība pārkāptu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto SEPLP autonomiju tās funkciju izpildē.

Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumiem, SEPLP ir atbildīga par divu koncepciju izstrādi - par apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un darbību, kā arī par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Minētie noteikumi paredz, ka SEPLP attiecīgās koncepcijas iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Ņemot vērā likumā noteikto autonomijas līmeni un doto deleģējumu izstrādāt minētās koncepcijas, kas skar sabiedrisko mediju pārvaldību, SEPLP ir atbildīgā iestāde šo jautājumu risināšanā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka, ka SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Turklāt minētais likums nosaka, ka, pildot savus uzdevumus, SEPLP neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas institūcijas. Līdz ar to sabiedrisko mediju pārvaldības jomā SEPLP darbojas absolūti neatkarīgi no citām valsts pārvaldes institūcijām, tai skaitā no KM.

SEPLP īsteno sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos medijos un ir atbildīga par sabiedrisko mediju darbību, to stratēģisko attīstību, ievērojot autonomijas līmeni, tostarp ir atbildīga par attīstības jautājumiem, kas skar sabiedriskos medijus un to pārvaldības modeli, akcentēja Kokale.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu.

Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.

Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.

Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei darbu uzsākusi vien pirms nedēļas, bet Finanšu ministrija jau pērn savā atzinumā paudusi, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izstrādātajā sabiedrisko mediju apvienošanas modelī nav skaidri norādītas izmaksas.

SEPLP par piemērotāko finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem, paredzot novirzīt sabiedrisko mediju finansēšanai 1,3% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 2,12% no akcīzes nodokļu kopbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2027.gadu.

Taču Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.

Vēstulē norādīts, ka, virzot lēmumu par Latvijas Radio un LTV apvienošanu, otrajā lasījumā iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz būtiskas izmaiņas, tai skaitā faktisku mazākumtautību valodās raidošā "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" likvidāciju, vēsturisko zīmolu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" iznīcināšanu, kā arī apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu. Tāpat otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

"Lēmumi par likuma grozījumiem tiek virzīti koalīcijas sēdēs, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai virza Kultūras ministrijas (KM) izstrādātus, nevis SEPLP un mediju atbalstītus grozījumus likumprojektā un lemj par to virzību paātrinātā kārtībā sēdē, kurā nav uzaicināti ne SEPLP, ne Latvijas Radio un LTV pārstāvji," teikts Latvijas Radio darbinieku vēstulē.

Vēstulē pausts, ka šīs neprognozējamās izmaiņas skars ne tikai visus sabiedrisko mediju darbiniekus, bet arī visu sabiedrību kopumā. Darbinieku ieskatā notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komercmedijus un sociālos tīklus.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēlamies lielāku skaidrību visā šajā procesā

Par to, kādi zemūdens akmeņi varētu apgrūtināt valdības koalīcijas vienošanos par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu, Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu iztaujā...

Nākamnedēļ gaidāms vēsāks laiks

Jūnija sākumā gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pazemināsies, nākamās nedēļas vidū iespējams krasāks temperatūras kritums, liecina jaunākās laika prognozes.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas