Kučinskis: Nebūtu jābrīnās, ja Latvijā slēgs vēl kādu banku

Marta sākumā Latvijā ieradās ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs. Sarunas ar atbildīgajiem par banku darbu notika aiz slēgtām durvīm.

Amerikāņi teikuši, ka Latvijai jārīkojas ātri un izlēmīgi. Marts jau ir beidzies, bet publiski zināmi vien divi iesākti darbi - izsludināts konkurss par banku kontroles dienesta vadītāja vietu un nolemts, ka būs jauns likums, kas bankām liks beigt sadarbību ar čaulu kompānijām. Ieviešanai paredzēts pusgads.

Valdībā sanāksmēs aiz slēgtām durvīm apspriests, ka amerikāņus neapmierina lēnā rīcība. Iespējams, ka ASV partneru izpratnē ātra banku sektoru sakārtošana nozīmē vēl vienas vai pat vairāku banku darbību apturēšana, un tas no Latvijas tiek sagaidīts pašā tuvākajā laikā, vēsta raidījums. Pretējā gadījumā Latvija varētu saņemt jaunu kritisku ziņojumu no ASV Finanšu ministrijas, kas būtiski iedragātu ne tikai banku sektoru, bet visu valsts ekonomiku.

Taujāts, ko Latvijai nozīmētu vēl viens līdzīgs ziņojums no amerikāņiem, kā tas bija pret ABLV Bank, Kučinskis sacīja, ka "mēs vienkārši tādu nevaram atļauties".

Kā liecina FKTK dati, pēdējās nedēļas laikā no komercbankām Latvijā aizplūduši 195 miljoni eiro. Laika posmā kopš ASV Finanšu ministrija paziņoja par ABLV Bank līdzdarbošanos naudas atmazgāšanā, banku sektors zaudējis 2,34 miljardus eiro.

Neoficiāli zināms, ka, visticamāk, vēl viena banka, kura aktīvi nodarbojusies ar nerezidentu klientu apkalpošanu un šobrīd piedzīvo apjomīgu līdzekļu aizplūšanu, strauji sākusi savu štatu samazināšanu. Atlaisto cilvēku daudzums jau sasniedzis trīsciparu skaitli. Iespējams, tās vadība gatavo priekšlikumu FKTK ar lūgumu sākt pašlikvidēšanās procesu līdzīgi kā ABLV Bank, ziņo raidījums Nekā personīga.

FKTK ārkārtas pārbaudes šobrīd notiek vairākās komercbankās. Komisijas priekšsēdētājs Pēteris Putniņš par to norisi raidījumam stāstīt nevēlējās.

Neoficiāli zināms, ka FKTK ir vērsusies arī Norvik bankā, lai saņemtu aktuālos datus par bankas likviditātes rādītājiem.

Norvik bankā darbu pametusi viena no valdes loceklēm Laura Poča-Rozenblūma. Izmaiņas valdē Lursoft datu bāzē reģistrētas 9.martā. Poča-Rozenblūma bija arī Norvik bankas Latvijas biznesa vadītāja. Viņas vadībā izvērsta kampaņa, kurā Norvik banka tika pozicionēta kā pensionāru banka.

Kā runā baņķieru aprindās, šī kampaņa bija paredzēta, lai kādu problēmu gadījumā Norvik banka varētu apelēt pie saviem klientiem - pensionāriem, kuri varētu ciest, ja ar banku kas atgadītos. Norvik banka pat noslēdza līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju šogad solot 50 seniorus ņemt darbā kā padomniekus finanšu konsultācijām bankas filiālēs visā Latvijā.

Amatu atstājusī Norvik banka valdes locekle Laura Poča-Rozenblūma, vērtējot bankas iespējas turpināt darbu Latvijā, sacīja: "Nu, ļoti pozitīvi. Man šī banka šķiet personīgi ļoti tuva un patīkama. Un es domāju, ka iestrādnes ir ļoti labas. Īpaši ņemot vērā to, ka lielākā daļa no visiem klientiem ir kā reiz rezidentu klienti. Un vecākās paaudzes klienti, no kā varētu uzbūvēt ļoti spēcīgu seniorus apkalpojošu banku."

Poča-Rozenblūma norādīja, ka atstāt Norvik bankas valdi "tajā brīdī bija vislabākais lēmums". Viņa uzsvēra, ka turpina bankai palīdzēt realizēt iesāktos projektus un stratēģijas.

Rakstiskā atbildē Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels Nekā personīga apgalvo, ka neesot nekāda pamata spekulācijām vai pieņēmumiem par bankas darbības ierobežošanu. Bramvels vairākkārt uzsver, ka divas trešdaļas viņu klientu esot tieši pensionāri. Un to, cik svarīgs esot noslēgtais līgums ar Pensionāru savienību. Kopš janvāra jau otrā valdes locekļa aiziešanu no amata Bramvels sauc par bankas iekšienē notiekošām "vairāk organizatoriskām" izmaiņām.

Kučinskim vēstuli pagājušonedēļ nosūtījis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš tikai divus mēnešus ir arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Lai arī kādā no intervijām viņš atklāti izteicies, ka viņam neesot specializētas un detalizētas zināšanas par banku sektora darbu, Rasumsens Kučinski pamāca, ka būtu jāveido starptautisku ekspertu komisija, kas vērtētu banku sektoru caurspīdīgumu. Kā savu vēstules sūtīšanas iemeslu atbildē Nekā personīga skaidro Rasmusens, viņam esot ilgstošas attiecības ar Baltijas valstīm un pēdējo nedēļu notikumu kontekstā Rasmusens esot sajutis, ka nepieciešams veikt nozīmīgus soļus, lai Latvijas banku sektoram atgrieztu uzticību.

Kučinskis, komentējot informāciju, ka partneri sagaida radikālu rīcību līdzīgu tam, kāda bija pret ABLV Bank, kā arī iespējamību, ka sarakstā ir vēl kāda vai vēl dažas bankas, sacīja: "Visa informācija šobrīd ir izmeklēšanas procesā, ir pieprasīta arī papildus informācija no partneru organizācijām. Faktiski, tas šobrīd ir jautājums numur viens. Mūsu šīs regulārās tikšanās un informācijas apmaiņa ar drošības iestādēm ir jebkuru otro dienu."

Vaicāts, vai tas būs pārsteigums, ja kādu banku tomēr aizslēgs, Kučinskis atbildēja: "Droši vien, ka nē. Domāju, ka tas nevarētu būt pārsteigums, jo viens, protams, ir pateikt, ka mēs saprotam situāciju, mēs to darīsim. Otrs ir - monitorings, skrīnings katru dienu, kas īsti notiek. Un pie pirmās iespējas, ja kaut kur tomēr parādās atkal un mēs zinām, ka ir negodprātīgi gadījumi, es domāju, ka par to nebūtu jābrīnās. Es pieļauju šādus gadījumus, ja tas būs nepieciešams, FKTK rīkosies."

TV3 zināms, ka FKTK pārbaudēs tiek arī meklēti pierādījumi, vai kādā no komercbankām bijuši konti, kas varētu būt saistīti ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām.