Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +18 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Latvijas ostās pērn pārkrauts par 19,6% mazāk kravu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 13,06 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kravas konteineros veidoja 5,123 miljonus tonnu, kas ir par 7,4% vairāk, kokmateriāli pārkrauti 4,003 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 15,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas veidoja 3,402 miljonus tonnu, kas ir par 12,4% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas 4,532 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 47,2% mazāk nekā  2022.gadā.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 4,078 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 48,4% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 18,794 miljonus tonnu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pagājušajā gadā veidoja 10,418 miljonus tonnu, kas ir par 29,3% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 7,232 miljoniem tonnu, kas ir par 4,9% mazāk nekā 2022.gadā.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gadā bija Skultes ostā - 1,119 miljoni tonnu, kas ir par 7,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 556 100 tonnu, kas ir par 0,8% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 456 600 tonnu, kas ir par 23,7% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās pērn pārkrāva 2,21 miljonu tonnu kravu, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2022.gadā.

“Esošā situācija ostās nozarei jāpieņem kā platforma mainībai uz augšu. Tā jāuztver kā iespēja stratēģiskai attīstībai, piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Piemēram, ir skaidri redzamas iespējas konkurēt par ASV un Tālo Austrumu kravu plūsmu uz Centrālo un Austrumeiropu," atzīmē satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš arī norāda, ja salīdzina kravu no Tuvajiem Austrumiem pārvadājumu izmaksas maršrutos Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga, Latvijai ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru konteineru. "Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, kuru jāizmanto. Jāizceļ arī Rīgas ostas veiksmīgas sadarbības ceļā nodrošinātā Ukrainas graudu kravu piegāde pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā," min Briškens.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā.

 

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas