Šogad Lielupē lielas jahtas neredzēt. Lai arī kuģošanai upē dziļums ir
pietiekams, izeja no un uz jūru ir tik sekla, ka tajā var bradāt.
Mēģinot tomēr tikt jūrā, stūri savai jahtai šovasar nolauzis kāds soms,
taču Jūrmalas lielā iecere šo posmu padziļināt ir izgāzusies.
Padziļināšanas darbiem Lielupes ostai šogad bija piešķirti 100 tūkstoši
latu, taču cenu aptaujā nolīgtā firma Eiro 2001 darbu uzteica. Firmas
pārstāvji apgalvo, ka viņus iegāzis kāds vīrietis ar iesauku Solomons,
kas kārtojis visu darījumu, bet galu galā, saņēmis avansu, ar daļu
naudas izgaisis. Pēc visa notikušā uz laiku no darba atstādināts
Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks, kuram tiek pārmesta
nevērība līguma slēgšanā. Notikušā izmeklēšanā iesaistīta policija.
Problēmas ar Lielupes grīvas seklumu sākās tad, kad darbību beidza zvejnieku kolhozs Jūraslīcis. Tā kā viņiem bija zvejas kuģi, kolhozs uzturēja zemessūkņus, kas ik gadu nodrošināja vajadzīgo dziļumu, lai kuģi tiktu jūrā. Pēdējos gados vēja ietekmē iegulas ar smiltīm tika skalotas arvien vairāk un izbraukšana kļuva arvien problemātiskāka, notikušas vairākas avārijas, jahtas uzskrējušas uz sēkļiem. Satraukumu par šādu situāciju paudusi Jūras administrācija, jo oficiāli kuģošana šajā vietā drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta. Lai labotu situāciju, Jūrmalas dome šogad nolēma Lielupes ceļu jūrā padziļināt.
Bez saimnieka ziņas
Martā ostas pārvaldnieks E.Cepurnieks ziņoja, ka atradis kādu firmu, kas gatava darbus veikt bez samaksas, tās vietā saņemot izraktās smiltis, taču nākamajā valdes sēdē pēc mēneša E.Cepurnieks paziņoja, ka firma tomēr atteikusies parakstīt līgumu, un viņam tika dots uzdevums veikt jaunu cenu aptauju. No četrām firmām cenu aptaujā uzvarēja Eiro 2001, kas solīja vienu kubikmetru smilšu izstrādāt par aptuveni diviem latiem, kopējais paredzamais smilšu apjoms bija 50 tūkstoši kubikmetru. Dienas aptaujātie speciālisti novērtēja, ka cena ir vairāk nekā laba. Piemēram, Pāvilostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs Dienai apgalvoja, ka Pāvilostā iepriekš kāda firma darbiem līgta pat par astoņiem latiem kubikmetrā.
E.Cepurnieks ar firmu Eiro 2001 noslēdza līgumu, tika pārskaitīts 20 000 latu avansa maksājums, taču tad izrādījās, ka firmas vārdā rīkojies kāds, kurš savu rīcību nav saskaņojis ar firmas saimnieku Mihailu Ļubkinu.
"Vienkārši afērists," Dienai apgalvo pats M.Ļubkins, uzskatot, ka noslēgtajā līgumā minētie darba apjomi neatbilst tiem, par ko iepriekš panākta mutiska vienošanās. "Afēristu" saucot Solomons, vārdu M.Ļubkins neatceras, savukārt līgumā šī persona parakstījusies kā V.Suhanovs. M.Ļubkins norāda, ka viņš sākumā domājis, ka darbi jāveic upē, taču tad izrādījies, ka jūrā, viņš arī uzskata, ka reāli nav līgumā minētie darbu izpildes termiņi. Osta neesot sarūpējusi arī vajadzīgos saskaņojumus ar vides sargiem. Un Solomonam nemaz neesot bijusi attiecīgi reģistrēta pilnvara, lai šādu līgumu parakstītu. Tiklīdz M.Ļubkins ieraudzījis līgumu, viņš devies pie Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica (Jūrmala — mūsu mājas), lai to apstrīdētu. M.Ļubkins dzīvo Jūrmalā, zināms arī, ka viņš ir Rīgā esošā restorāna Šalom saimnieks.
"Vienojāmies, ka šogad darbus veikt vairs nepagūsim, ka darīsim visu nākamgad," saka M.Ļubkins. Jūrmalai pārskaitīta atpakaļ arī visa saņemtā nauda. Tiesa, izņemot 9800 latu, ko līguma parakstīšanas dienā no konta paguvis noņemt Solomons. M.Ļubkina jurists Andrejs Ivanovs skaidroja, ka Solomons viņus "uzmetis", par notikušo firma vērsusies policijā. Firmas saimnieks M.Ļubkins ar Solomonu esot iepazinies aptuveni pirms gada, kad tas piedāvājis viņam iesaistīties smilšu izstrādes biznesā un piedāvājis nopirkt zemessūkni ar jau aizrunātu darbu līgumu kādā Pierīgas karjerā. M.Ļubkins sūkni nopircis par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu, arī daļu firmas, taču līgums izrādījies nederīgs. Tad Solomons piedāvājis startēt Lielupē. Tagad, pēc jurista teiktā, Solomons ir izgaisis.
No amata atstādinātais E.Cepurnieks, kurš notikušajā saredz specdienestu pirkstu, stāsta, ka firmu Eiro 2001 esot lobējis Jūrmalas domes deputāts un ostas valdes loceklis Igors Dreija (SC), kurš uz valdes sēdi ieradies kopā gan ar M.Ļubkinu, gan ar Solomonu. Viņš arī atceras: kad sākās balsojums par akceptu izvēlei par labu firmai Eiro 2001, I. Dreija izgājis ārā, viņam zvanījis telefons, liecina E.Cepurnieks.
Dreija protestējis
I.Dreija saistību ar Eiro 2001 kategoriski noliedz, uzskatot tieši pretēji — firmu atradis E.Cepurnieks, bet no sēdes viņš izgājis laukā, jo bijis pret līgumu. "Es aiz protesta aizgāju no sēdes." I.Dreijam kāds kolēģis esot atklājis, ka firmai nav atbilstošas tehnikas. "Es brīnos, ka Cepurnieks, kurš ir izglītots cilvēks, parakstīja līgumu ar kaut kādu veci, nepārbaudot komercreģistrā, vai viņam vispār ir paraksta tiesības," nosaka vēl I.Dreija.
Jūrmalas mērs un arī ostas valdes loceklis R.Munkevics I.Dreijas iespējamo saistību ar krāpniecību nepieļauj, lai gan apstiprina, ka pirmoreiz par Eiro 2001 dzirdēja tieši no I.Dreijas. Firmas saimnieks M.Ļubkins savukārt saka, ka nav pazīstams ne ar E.Cepurnieku, ne ar I.Dreiju, tikušies, kad risinājušās pārrunas par darbu, bet ne vairāk. Kādi sakari bijuši Solomonam, viņš nezinot.
Ar pašu Solomonu Dienai sazināties neizdevās. Līgumā kā viņa kontaktpersona norādīts kāds Alberts Brūklis, kura vārds mats matā zīmīgi sakrīt ar kādu bijušo Pāvilostas darbinieku, kurš nodarbojas ar upju padziļināšanu un kam ir savs zvejas kuģis. Pāvilostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs norādīja, ka A.Brūklis vairs nestrādā ostā — it kā kāda firma viņam piedāvājusi darbu saistībā ar smilšu izsūknēšanu. A.Brūklis uz telefona zvaniem neatbildēja.
No ieceres padziļināt Lielupes ieteku vēl šogad osta ir atteikusies, to apstiprināja gan R.Munkevics, gan I.Dreija. Par M.Ļubkina apgalvojumu, ka nākamajā pavasarī darbus veiks Eiro 2001, R.Munkevics neko nezina, viņš ir pārliecināts, ka tiks rīkota cenu aptauja.
Tikmēr daudzi jahtu saimnieki, izmantojot apvedceļu pa Buļļupi un Daugavu, savus peldlīdzekļus pārdzinuši uz Rīgas ostu.