Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Līvānu novadā satraucas par Rudzātu vidusskolas nākotni

Līvānu novadā desmit gados slēgtas divas skolas, šogad tai pievienosies trešā, taču iespējams, tās nav pēdējās pārmaiņas skolu tīklā.

Līvānu novadā, kas ir piektais mazākais Latvijā, ir sešas vispārējās un viena speciālās izglītības iestāde. Kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) slēgtas trīs skolas, bet šogad tām pievienosies vēl viena – Līvānu pamatskola, kas līdz šim piedāvāja apgūt mazākumtautību programmas. Skolēnu skaits tajā ir 114 un 1. klase netika atvērta. Taču tā nav vienīgā, kurai draud pārmaiņas, kad stāsies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kvantitatīvie kritēriji.

Utopiski skaitļi

Sākotnēji IZM piedāvātais modelis paredzēja gan pilsētas, gan lauku skolām mazākus skaitliskos rādītājus, taču, ņemot vērā urbanizācijas pakāpes jeb DEGURBA, tie tika krietni palielināti. Tas nozīmē, ka Līvānu vidusskolā 10.–12. klasēs vajadzēs 120, bet laukos Rudzātu vidusskolai – 60 skolēnus. Patlaban tajās ir attiecīgi 88 un 24 un tātad atpaliek no IZM noteiktajiem kritērijiem. Pamatskolas posmā skolēnu skaits pietiekams ir gan Līvānu 1. vidusskolā (390), gan Jaunsilavas pamatskolā (120) un Jersikas pamatskolā (107). Savukārt Rudzātos 1.–9. klasēs kopumā ir 78, Rožupes pamatskolā – 73 skolēni (vajadzētu 90).

Novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (Latvijas attīstībai) pauž neizpratni par tādiem skaitļiem – ja tie stāsies spēkā, nāksies lemt par divu skolu nākotni vai arī tās būs pilnībā jāfinansē no pašvaldības budžeta. Ja, piemēram, tajos pašos Rudzātos vidusskolas posmā bija 30 skolēni, tad nevar prasīt, lai turpmāk būtu 60. Ja zemākā latiņa būs 45, tad, iespējams, pašvaldība tik labai skolai pat varētu piemaksāt trūkstošo mērķdotācijas daļu. Turklāt tur gandrīz visi pedagogi ir vietējie, kuru ģimenes ir būtiska vietējās sabiedrības daļa. Ja nebūs vidusskolas, tas sāpīgi atsauksies uz pagasta dzīvotspēju un attīstību. A. Vaivods atgādina, ka Latvijas skolu reitingos trīs Līvānu novada skolas ir 20 labāko vidū (Rudzātu, Līvānu 1. vidusskola un Jaunsilavas pamatskola), kas ir ļoti augsts kvalitātes rādītājs.

Viņaprāt, lauku skolām jāļauj darboties arī ar mazāku bērnu skaitu: 1.–3., 4.–6., 7.– 9. klašu posmos tas būtu attiecīgi 15, 15 un 30, 10.–12. klasēs – 45, plus aptuveni 20– 25 pirmskolas bērni. Šāds priekšlikums tika izteikts, tiekoties ar IZM pārstāvjiem, bet atbilde joprojām nav saņemta.

Arī Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Vanaga IZM izstrādātos skaitļus nosauc par utopiskiem, kas nav balstīti reālajā dzīvē. Viss gan šobrīd ir nopauzēts, un var tikai minēt, kādi būs spēles noteikumi. Pašvaldība ir nolikta ķīlnieka lomā, jo nezina, kā rīkoties.

"Nebija nekādu mājienu, ka tik ievērojami tiks celta kvantitatīva latiņa ne tikai vidusskolām, bet arī pamatskolām. Tad jārunā skaidra valoda – naudas valstij nav, tāpēc skaitliskie rādītāji ir noteicošie, lai kārtotu skolu tīklu. Tad nav ko runāt par izglītības kvalitāti kā primāro," spriež A. Vaivods, piebilstot, ka arī Eiropas Savienības pierobežas vidusskolām galu galā tika atstāti tie paši 60 skolēni 10.–12. klasēs, nevis 30, jo šai programmai finansējuma nav. Nav arī saprotams, kāpēc nosacījumi tiek uzlikti visiem vienādi – vai tā būtu Pierīgas pašvaldība, kurai ir daudzkārt lielāks iedzīvotāju skaits un arī budžets, vai Līvānu novads. "Nu nevaram mēs izpildīt šīs prasības. Jau šobrīd pedagogu, kuru ir ap 200 (plus vēl pirmskolas), mērķdotācijai nākas atvēlēt 300  000 eiro no pašvaldības budžeta, bet provizoriski aprēķini rāda, ka skolu reforma prasīs vēl 80  000 eiro," pauž A. Vaivods. Salīdzinot ar skolotāju algām – tikai 25 no 400 pašvaldības darbiniekiem saņem vairāk, un tie ir galvenie speciālisti, nodaļu vadītāji un domes vadība. Ja jāceļ skolotāju darba samaksa, tad nevienlīdzība vēl vairāk augs.

Demogrāfija ir stabila

A. Vaivods piesauc Igaunijas piemēru – aplam domāt, ka tur pastāv tikai lielās skolas un visas mazākās tiek slēgtas. Tā nebūt nav – tur ir arī mazās skolas, kas turpina darboties. Vai viss jāsavelk ap Rīgu? Somijā 70–80% dzīvo ap galvaspilsētu – vai viņi ir laimīgi? Nu nav. Tas pats ir Norvēģijā – viņi visiem spēkiem uztur mazās skolas, lai reģioni neizmirtu. Viņš norāda, ka Līvānu novada demogrāfiskā līkne piecu gadu griezumā nesamazinās, kā tas ir lielākajā daļā Latgales pašvaldību. Iemesls tam ir novada augstie ekonomiskie rādītāji un aktīvā uzņēmējvide, kas nozīmē plašas darba iespējas. Te ir arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filiāle, kas ik gadu sagatavo vidēji desmit pirmā līmeņa mašīnbūves speciālistu. Tiem, kuri pārceļas dzīvot uz šejieni, ir svarīgi, lai būtu bērnudārzi, skolas un interešu izglītība, taču iznāk tā, ka valsts vēlas, lai to visu iznīcinātu. Par kādu Latvijas attīstību tad varēs runāt?

Un vēl – ja slēdz skolas Rožupē un Rudzātos, tad bērniem ik dienas veicamie attālumi pieaugs vēl vairāk. Rudzātu vidusskola ir 25 kilometrus no novada centra, Rožupe un Jersika, kurā mācās bērni arī no Preiļu novada un tiek piedāvātas speciālās programmas, no Līvāniem ir 12 kilometru attālumā. Ja likvidē šīs skolas, tad skolas paliek tikai Daugavas vienā krastā. Reformas kļūda ir tā, ka netiek ņemta vērā katra novada individualitāte, un tāda jau tika pieļauta, īstenojot ATR. Vienkārši grib salauzt sistēmu, kas ir izveidota un labi strādā, uzskata domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle, piebilstot: nav tā, ka pašvaldības mākslīgi tur dzīvotnespējīgas skolas, bet nevar skolu tīklu apcirpt tā, ka daļa skolēnu paliek ārpus izglītības sistēmas.

Skaidrs, ir sarkanās līnijas,  ciktāl skolu ir jēga uzturēt. Piemēram, 2018. gadā tika slēgta Sutru sākumskola, kas iepriekš vēl darbojās kā pamatskola, jo tajā mācījās tikai 11 skolēni. Vecāki saprata šādu lēmumu, un iebildumu nebija, tagad aptuveni desmit bērni no šā pagasta tiek vesti uz citām skolām. Vēl pēc tam slēdza Līvānu vakara (maiņu) vidusskolu, tās programmas uzticot citai skolai. Šogad tika nolemts slēgt Līvānu pamatskolu, kura līdz šim piedāvāja mazākumtautību programmu, jo tā atrodas tikai 300 metru no Līvānu 1. vidusskolas un tajā ir 114 bērnu. Ne visi aizies uz 1. vidusskolu, dosies arī uz pārējām novada skolām. Līdz 14. jūnijam vecākiem vēl ir laiks izlemt – uz kurieni. No 18 skolotājiem par četru tālākajām darba gaitām vēl nav skaidras atbildes, bet attiecībā uz ēku – tajā izvietosies Izglītības pārvalde, Bērnu un jauniešu centrs, tautas lietišķās mākslas studija Dubna, skaidro I. Vanaga.

Skolas ar labiem rezultātiem

Jaunsilavas pamatskola atrodas tuvu Līvāniem, tās ēka bija pirmā, kas tika uzbūvēta pēc šāda veida projekta. 2012. gadā tā tika siltināta. Šobrīd tajā mācās 119 skolēni. Ir arī četras pirmsskolas grupas ar kopumā 50 bērniem (tāds skaits ir vidēji ik gadu), kas ļauj nodrošināt pilnus klašu komplektus visu skolas pastāvēšanas laiku. Ik gadu 1. klasei pievienojas daži bērni, kuri beiguši citas pirmsskolas iestādes – gan no Līvāniem, gan Jersikas un Rožupes pagasta. Vēl vairāk uzņemt būtu sarežģīti, jo telpu platība ir paredzēta ne vairāk kā 20 skolēniem. Līdz ar to ne visus gribētājus te var uzņemt, arī no Līvānu pamatskolas, kuru šogad slēdz, stāsta skolas direktore Janīna Usāre. Viņa uzsver, ka skolotāju kolektīvs ir stabils, tajā ir tikai daži viespedagogi. Ir laba ataudze – četri jaunie skolotāji.

Latvijā kopumā, kā rāda starptautiskie pētījumi, lielāks akcents tiek likts darbā ar sekmēs vājākiem, bet izcilnieku kārtiņa ir ievērojami plānāka nekā citās valstī. Jaunsilavas spēks ir darbs tieši ar talantīgiem bērniem, un to pierāda augstie rezultāti mācību priekšmetu valsts olimpiādēs. Šogad bioloģijā iegūta trešā vieta, ķīmijā – pirmā, dizainā un tehnoloģijās – otrā. Arī par centralizēto eksāmenu sniegumu nav jākaunas. Absolventi iestājas ne tikai novada vidusskolās, bet arī Rīgas centra ģimnāzijās un RTU Inženierzinātņu vidusskolā (šogad divi pabeidza šo skolu, bet viens jau uzņemts 10. klasē).

Speciālo programmu šobrīd šeit nav, iepriekš pa kādam bērnam tajās bija, piemēram, vājredzīgs skolēns. Taču nevar salīdzināt tās iespējas, tostarp tehnoloģiskās, ko piedāvā Strazdumuižas specializētā skola, kura spēj dot šādiem bērniem daudz vairāk nekā parastā skola. Protams, ar nelieliem valodas vai redzes traucējumiem var labi zinības apgūt arī šeit, un tādi skolēni te ir, teic J. Usāre. Par mazākumtautību bērniem, kuri atnāk uz šo skolu – ir labāk, ja tas notiek pēc iespējas agrāk, jo tad latviešu valoda pielīp ātrāk. Protams, daudz kas atkarīgs no ģimenes attieksmes.

Līvānu 1. vidusskolā strādā novada visjaunākais direktors – Gatis Pastars, kurš iestādi vada sesto gadu. Skolā mācās kopumā 493 skolēni, plus vēl 30 pirmsskolas vecuma bērni. Sākumskolas skolēnu skaits ir augošs, pēdējos trīs gadus pēc ilgiem laikiem izdevies nokomplektēt trīs paralēlās klases. Pedagogi ir 57, to sastāvs vecuma ziņā ir sabalansēts, pēdējā laikā izdevies piesaistīt arī gados jaunus skolotājus. Tiesa, ir kāda problēma, kas skar visu valsti – jaunie nereti nenoturas ilgi. G. Pastara vadītajā kolektīvā bijuši jau seši gadījumi, kad uz vakanci piesakās pretendents, taču līdz līguma slēgšanai nenonāk, jo galu galā izvēlas strādāt kādā no Līvānu uzņēmumiem, kur alga ir "reiz divi".

Šobrīd lielākais izaicinājums ir Līvānu pamatskolas bērnu iekļaušana skolā. Kopumā tie varētu būt ap 30 bērnu, jo ne visi izvēlēsies mācīties 1. vidusskolā, taču ir klases, kā 9., kura pārnāk pilnā sastāvā. Tāpat satrauc vidusskolas posma saglabāšana, jo šobrīd tajā ir 88, kamēr IZM izstrādātie kritēriji paredz 120. Lai gan devīto nav maz, puse no viņiem dod priekšroku tehnikumiem vai profesionālās izglītības skolām. Vēl aptuveni 30% grib, ja tā var teikt, tikt projām no vecākiem, tāpēc dodas uz kādu skolu ārpus dzimtā novada. Atlikusī daļa izlemj palikt savā skolā, kurā izglītības kvalitāte ir laba, kā apliecina centralizēto eksāmenu rādītāji, kas ir virs vidējā valstī, norāda G. Pastars.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas