Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LM noraida VK pārmetumus par bērnu problēmu risināšanai paredzētās naudas izlietojumu

Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Labklājības ministrijai (LM) papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums ar mērķi sekmēt bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu atzīts par neefektīvu. "Piemaksas, naudas balvas vai prēmijas ierēdņiem piešķirtas par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem," teikts ziņojumā. Savukārt LM noraida revīzijā paustos pārmetumus.

Izstrādājot likumprojektu Par valsts budžetu 2018. gadam, LM prioritārā pasākuma Sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprināšanai un sociālām programmām bērnu tiesību aizsardzības jomās un ar šiem pasākumiem saistīto IT sistēmu pielāgošanai ietvaros tika papildus piešķirti 619 000 eiro, lai sekmētu bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu uzlabošanu.

LM un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar bērnu un ģimenes tiesību jomu, tika piešķirti 184 197 eiro, kurus bija plānots izlietot piemaksām par papildu darbu, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas.​ Tāpat piešķīra 65 803 eiro ārpakalpojuma sniedzēju piesaistei un 369 000 eiro preču un pakalpojumu iegādei. 

VK ikgadējā finanšu revīzijā secina, ka sākotnēji plānotajām piemaksām par papildu darbu bērnu un ģimenes tiesību jomā ir izlietoti tikai 8 872 eiro no piešķirtā finansējuma.​ Lielākoties piešķirtā nauda ir izlietota dažādu atlīdzības veidu izmaksām darbiniekiem no 13 ministrijas struktūrvienībām, tai skaitā Ministra biroja, Valsts sekretāra biroja, finanšu vadības, struktūrfondu un personāla departamenta darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa nav iesaistīti adopcijas un ārpusģimenes aprūpes jomas politikas veidošanā un īstenošanā. Turklāt finansējums nav izlietots piemaksām par papildu darbu, bet gan piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvu un prēmiju izmaksai, kā arī segtas pat mēnešalgas, atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsti.

Revīzija norāda, ka vismaz septiņi ministrijas darbinieki ir saņēmuši piemaksas par sadarbību ar kustību Plecs, kas pēdējo divu gadu laikā aktīvi darbojas, lai bērni nenonāktu bērnunamos. Piemaksas ir maksātas par kustības Plecs identificēto problēmu vadību, viedokļu koordinēšanu, regulāru sanāksmju organizēšanu, kā arī par komunikācijas nodrošināšanu kustības Plecs sagatavoto priekšlikumu ieviešanai. 

Tāpat ministrijas darbiniekiem ir piešķirtas piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti, jo paaugstinātā darba intensitātē bija jāorganizē pārbaude bērnunamā Stikli, jāapkopo tās rezultāti un tie sanāksmē jāpārrunā ar Tiesībsarga biroju. Revidenti uzsver, ka LM reaģēja tikai tad, kad ar mediju starpniecību tika saņemta informācija par būtiskiem pārkāpumiem bērnunamā Stikli. Iepriekš VBTAI un ministrija savās pārbaudēs šajā bērnunamā nekādus būtiskus pārkāpumus nebija konstatējušas.​

VK ieskatā Labklājības ministrijas un VBTAI īstenotā ārpusģimenes aprūpes jomas uzraudzība ir neefektīva un ir būtiski pilnveidojama.

Visas lietderības revīzijā konstatētās problēmas apliecina, ka bērnu un ģimenes tiesību joma daudzus gadus nav bijusi ministrijas prioritāte, jo ilgstoši nav rasts risinājums daudzām sistēmiskām problēmām.

Pašlaik LM un VBTAI ir uzsākušas to uzdevumu izpildi, kuriem jau sen bija jābūt izdarītiem.

LM noraida pārmetumus, ko VK publiskojusi savā ziņojumā par veikto 2018. gada finanšu revīziju un uzskata tos par tendencioziem, portālam Diena.lv norāda LM valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa.​ LM nepiekrīt VK secinājumam, ka bērnu un ģimenes tiesību joma nav bijusi ministrijas prioritāte. "Ikvienam, arī VK, nav noslēpums, ka ārpusģimenes aprūpes jomas pilnveidošana nav īstenojama dažos mēnešos. Tas ir process, kas prasa nopietnu visas sabiedrības domāšanas un iesīkstējušo stereotipu maiņu. 2019. gadā bija nepieciešams jauns tiesiskais regulējums ārpusģimenes atbalsta sistēmas pilnveidošanai un adopcijas kārtības maiņai." 

LM kā darba devējs uzskata, ka, lai īstenotu jaunas iniciatīvas, svarīga ir spēja motivēt darbinieku to paveikt noteiktos termiņos un kvalitatīvi. Jābūt intensīvai sadarbībai ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām. Tāpat Kārkliņa atzīmē, ka nozares darbinieku finansiālā motivācija bija plānota valsts budžetā, jo jau daudzus gadus nozarē atalgojums ir viens no zemākajiem visā valsts pārvaldē. "Tas [atalgojums] rada grūtības augsti kvalificētu un profesionālu darbinieku piesaistē. It īpaši laikā, kad LM realizē daudzas nopietnas sistēmiskas nozares reformas vienlaicīgi," pauž LM valsts sekretāra vietniece. 
 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas