Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Otrdiena, 31. janvāris
Tekla, Violeta

LM rosina stiprināt starpinstitucionālo sadarbību starp bāriņtiesu, atbalsta centriem, valsts un pašvaldības policiju

Labklājības ministrija (LM) rosina stiprināt starpinstitucionālo sadarbību starp bāriņtiesu, atbalsta centriem, valsts un pašvaldības policiju, teikts ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien atbalstīja valdībā.

ANO Bērnu tiesību konvencijas preambula paredz, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Gan starptautiskie, gan nacionālie tiesību akti paredz bērnam īpašu aizsardzību, jo īpaši bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, kā arī nosaka, ka bērnam piemērota aprūpe ir aprūpe ģimenē.

Līdz ar to LM paredz precizēt Atbalsta centru noteikumu, nosakot, ka atbalsta centrs nodrošinās pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, pastāvīgu aprūpes formu, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu, kā arī pilnveidot to kompetenci.

Tāpat, LM vērtējumā, būtu jānosaka, ka bāriņtiesai, pirms bērna ievietošanas audžuģimenē vai audžuģimenē bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, jāsaņem atbalsta centra viedoklis jeb detalizētu informāciju par bērna uzņemšanas iespējām audžuģimenē, audžuģimenes spējām un prasmēm konkrētā bērna aprūpē. Tas nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka bērns tiek ievietots audžuģimenē, kurai nav atbilstošas kompetences konkrētā bērna aprūpei, un tā pēc laika atteiktos no turpmākas bērna aprūpes.

LM plāno arī stiprināt starpinstitucionālo sadarbību starp bāriņtiesu, atbalsta centriem, valsts un pašvaldības policiju, pilnveidojot rīcības algoritmu, lai nodrošinātu, ka bērnu, šķirot no bioloģiskās ģimenes, ievieto krīzes audžuģimenē, nevis krīzes centrā, kā arī nosakot gadījumus, kad ir pieļaujama bērna ievietošana krīzes centrā, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot normatīvo regulējumu.

Savukārt, lai mazinātu bērnam atkārtotu traumatizāciju, gadījumos, kad bērnam tiek mainīta aprūpes forma, bāriņtiesai, atbalsta centram un audžuģimenei, LM vērtējumā, nepieciešamas pilnveidot metodiku, kā arī izstrādāt bērna individuālās attīstības plānu.

Paredzēts pilnveidot arī metodiskos materiālus un veidlapas atbalsta centriem, kurā tiktu atspoguļotas atbalsta centru veicamās darbības audžuģimenes meklēšanā pēc tam, kad saņemta bāriņtiesas informācija, ka bērnam tiek meklēta audžuģimene vai aizbildnis. Plānots arī pilnveidot metodiskos materiālus un veidlapas atbalsta centriem par sniedzamo informācijas apmēru bāriņtiesām, proti, par veikto darbu ar audžuģimenēm, konstatētajiem problēmjautājumiem un riskiem.

LM vērtējumā, būtiski arī palielināt vienas konsultācijas izmaksas psihologiem un sociālajiem darbiniekiem līdz 35 eiro, ņemot vērā tirgus cenas par psihologa un sociālā darbinieka konsultācijām un to, ka tiek novērots speciālistu trūkums. Tāpat nepieciešams palielināt administrēšanas izdevumus līdz 20% par atbalsta centra sniegtajiem pakalpojumiem un administrēšanas izdevumus par specializēto audžuģimeņu atlīdzības izmaksu līdz 10%, audžuģimeņu un specializēto audžuģimeņu finansējuma groza apmēru attiecībā uz atbalsta centru piesaistītajiem speciālistiem un degvielas izdevumiem, ņemot vērā inflāciju un energoresursu sadārdzinājumu.

Ziņojumā arī minēts, ka atbalsta centriem nepieciešams regulāri rīkot informatīvās dienas vai seminārus, piesaistot pašvaldības, potenciālajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm. Tas attiecas arī uz esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm par atbalsta centra pakalpojumiem un aktualitātēm, tostarp par ģimeņu tiesībām saņem pakalpojumus, tādējādi informējot plašāku sabiedrības daļu par atbalsta centra sniegtajiem pakalpojumiem un to lomu.

Attiecībā uz bērna ievietošanu krīzes audžuģimenē LM rosina izstrādāt šādiem gadījumiem vadlīnijas atbalsta centriem, bāriņtiesām un krīzes audžuģimenēm, kā arī bāriņtiesu metodiskajos semināros sniegt informāciju par bērna ievietošanu prioritāri krīzes audžuģimenēs un izstrādāt mācību programmu audžuģimenei bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām.

LM rosina arī izvērtēt iespējas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam. Ilgāka palikšana ārpusģimenes aprūpē pieļaujama līdz laikam, kamēr bērns iegūst vidējo vai vidējo profesionālo izglītību.

Tāpat, LM vērtējumā, būtiski palielināt sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Proti, apliecības sociālo garantiju saņemšanai būtu tiesīgi saņemt pilngadību sasniegušie bāreņi un bez vecāku gādības palikušie jaunieši, kuri apgūst izglītības programmu, bet ikmēneša pabalstu būtu tiesības saņemt bērniem, kuri apgūst izglītības programmu. Lai motivētu jaunieti uzlabot mācību sasniegumus un būt sekmīgiem, ikmēneša pabalstam varētu piemērot papildu koeficientu 0,5, bet pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves sākšanai apmēru sasaistīt ar minimālā ienākuma slieksni, proti, nosakot, ka pabalsts nevar būt zemāks par noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas - 20 līdz 30%.

Kopumā šiem mērķiem 2023.gadā nepieciešams papildu finansējums 6,8 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā un 2025.gadā - 14,9 miljonu eiro apmērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas