Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LOSP saredz iespējas sastrādāties ar Gerhardu zemkopības ministra amatā

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) saredz iespējas sastrādāties ar Kasparu Gerhardu (NA) zemkopības ministra amatā, aģentūrai LETA trešdien pēc LOSP pārstāvju ikmēneša sapulces sacīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

"Pēc divām aizvadītajām tikšanām ar topošo ministru mums izskatās, ka savstarpēji būs iespējams sastrādāties. Aizkulišu noskaņojums un attieksme arī, cik pats personīgi sajutu, liecina, ka sadarbība būs," sacīja Vilnītis.

Viņš teica, ka tuvākajā laikā LOSP plāno atkāroti valdībā iesniegt lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vienošanos, kurā iekļauti darbi, kurus topošajai valdībai jāapņemas īstenot attiecībā uz nozares politiku. Pirms tam tās saturu vēlreiz plānots pārrunāt ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju un biedrību "Zemnieku saeima" saistībā ar iespējamiem precizējumiem.

Pēc viņa teiktā, LOSP vadība apņēmusies arī turpmāk regulāri komunicēt ar Zemkopības ministrijas (ZM) vadību un premjerministru, lai iegūtu skaidrību par to, kādā veidā un kādos termiņos plānots īstenot valdības izvirzītos mērķus saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajam 2020-2027.gadu periodam. "Ja vienošanos ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām netiks parakstīta, mums jāzina, ko citu valdība darīs šajos jautājumos," teica Vilnītis.

Vilnītis uzsvēra, ka LOSP plāno pastāvēt uz to, lai valdība nodrošina finansējumu pārejas posma valsts atbalstam līdz Eiropas Komisijas (EK) noteiktajam līmenim - 2019.gadā papildus 11,2 miljonus eiro un 2020.gadā - 28,3 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus un izvairītos no būtiska atbalsta samazinājuma salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tāpat iecerēts pastāvēt uz bāzes finansējuma valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas uzturēšanai nodrošināšanu 2019.gadā 3,7 miljonu eiro apmērā un 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmērā, lai kompleksi mazinātu klimata pārmaiņu radīto plūdu sekas un saglabātu iepriekš ieguldītās investīcijas.

Pēc Vilnīša teiktā, jaunajai valdībai būs sekmīgi jāturpina sarunas ES institūcijās par par tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. "Latvija ir ES dalībvalsts un Latvijai nedrīkst būt citi izvērtēšanas kritēriji Eiropas atbalsta maksājumu piešķiršanā kā citām valstīm. Šajā ziņā jābūt vienlīdzībai," viņš uzsvēra.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieki aicina topošo valdību nākamajā ES finanšu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam nodrošināt Latvijas lauku attīstības publisko finansējumu vismaz esošā perioda līmenī, kas ir 1,5 miljardi eiro. Šādu prasību līdz ar vairākām citām LOSP, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Mežu īpašnieku biedrība, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Jauno zemnieku klubs, Latvijas Zemnieku federācija, Lauksaimnieku apvienība un Latvijas Augļkopju asociācija iekļāvusi vienošanā, kuru līdz šim nav izdevies noslēgt ar Ministru prezidenta amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV) un Gerhardu.

Minētajā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vienošanā iekļauta arī prasība topošajai valdībai nodrošināt turpmākas sarunas ar EK, ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu (EP) par to, ka ES finansējums Latvijas lauku attīstībai saglabājas esošajā 2014.-2020.gada apmērā, ņemot vērā, ka jau esošajā perioda finansējums tika samazināts par 8,1%. Ja neizdodas panākt, ka ES finansējums Latvijas lauku attīstībai palielinās, jānodrošina 46,39% jeb 710 miljonu eiro apmērā valsts budžeta līdzfinansējumu.

Tāpat attiecīgā vienošanās paredz, ka topošajai valdībai jāturpina sarunas ar EK, ES dalībvalstīm un EP par tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, lai Latvija tuvinātos 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Vienošanās arī paredz nākamajā plānošanas periodā nodrošināt Kohēzijas fondā pieejamo finansējumu 43 miljonu eiro apmērā valsts nozīmes meliorācijas infrastruktūras rekonstrukcijai un kā iespējamo prioritāti saglabāt 126 miljonu eiro finansējumu lauku ceļu rekonstrukcijai. Tāpat tajā iekļauts aicinājums nodrošināt, ka valsts pētījumu programmas finansē no valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) dividendēm. Lauksaimniekiem ir svarīgi, lai kopumā tiktu respektēti un netiktu mainīti iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības finansēšanu. Būtiska ir arī turpmāka sadarbība ar Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.

LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, ZM un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 993

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas