Laika ziņas
Šodien
Apmācies

LPS varētu vērsties tiesā saistībā ar plānotajiem Dabas resursu nodokļa grozījumiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apsver vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar plānotajiem Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, ja netiks ņemti vērā tās iebildumi, šodien aģentūrai LETA vēstīja LPS.

Šodien notikušajā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē priekšlikumu pauda vairāku pašvaldību vadītāji. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) pauda, ka laiks, kad pašvaldības samierinājās ar valdības lemto, ir pagājis, un rosināja LPS gatavot pieteikumu Satversmes tiesai.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa sacīja, ka, samazinot pašvaldību ieņēmumus no dabas resursu nodokļa, tiek ietekmētas pašvaldību spējas veikt gan to autonomās funkcijas, gan ar normatīvajiem aktiem noteiktos pienākumus vides jomā.

Viņa skaidroja, ka pašvaldības no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem finansē sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu, attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu, ūdenssaimniecības sistēmas attīstību, atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidi un apsaimniekošanu, izmaksā kompensācijas atkritumu poligonu ietekmes zonā dzīvojošiem iedzīvotājiem, veic vides monitoringu, piemēram, rekultivētajās atkritumu izgāztuvēs, peldvietās, atjauno degradētās teritorijas, uztur un sakārto meliorācijas sistēmas un veic citus darbus.

LPS uzskata, ka samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai, tiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai un samazinās cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī apdraudēs Eiropas Savienības (ES) prasību izpildi un mērķu sasniegšanu, ko nevarēs izdarīt bez pašvaldību atbalsta, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto subsidiaritātes principu.

LPS uzskata, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos ietekmēs pašvaldību budžetu attīstības programmu investīciju plānu izpildi, kā arī apdraudēs sākto vides aizsardzības projektu sekmīgu pabeigšanu.

Pēc Bērziņas paustā, lai samazināta finansējuma apstākļos pašvaldības īstenotu pasākumus atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas jomās, būs nepieciešams paaugstināt pakalpojumu tarifus, kā rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju dzīves līmenis.

Viņa uzsvēra, ka lielāko dabas resursu nodokļa maksājuma daļu veido tieši likmes par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu emisijām, kuru turpmāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāno pilnībā ieskaitīt valsts budžetā, bez tam turpmākajos trīs gados nodokļa likmi par CO2 izmešu emisijām tiek plānots palielināt vairāk nekā trīs reizes, proti no 4,50 eiro par tonnu līdz 15 eiro par tonnu, savukārt pārējo izmešu emisiju likmes netiek pārskatītas, kas nozīmē, ka valsts budžeta daļa tiks trīskāršota, bet pašvaldību budžeti nemainīgi samazināti.

Bērziņa uzskata, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumu par CO2 izmešu emisijām 100% ieskaitīšana valsts budžetā ir pretrunā ar likuma Par piesārņojumu un Ministru kabineta Noteikumiem par gaisa kvalitāti, kuros noteikts, ka par gaisa kvalitātes uzlabošanu atbildīga ir pašvaldība. 

"Paredzamā dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārdale padarīs pilnībā neiespējamu pašlaik projekta stadijā esošajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030.gadam pašvaldībām paredzēto uzdevumu izpildi, tai skaitā pašvaldību gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi, kam, piemēram, Liepājas pilsētai pēc aptuvenām aplēsēm nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro, ko bija plānots finansēt no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem," sacīja LPS padomniece.

LPS ieskatā valsts bez iepriekšējām sarunām un pārejas laika steidzamības kārtībā nevar tik krasi mainīt nodokļu sadales pamatprincipus. "Šāda rīcība apdraud pašvaldību plānveida attīstību, kas ietekmē arī valsts ekonomisko attīstību kopumā," pārliecināta savienība.

Vienlaikus LPS uzskata, ka finansējuma samazināšana pašvaldību funkciju veikšanai ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta pirmo un otro daļu, kas noteic, ka vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās un vietējo varu finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu. 

Tāpat, LPS ieskatā, izmaiņas ir pretrunā likuma Par pašvaldībām 13.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.

Gadījumā, ja izmaiņas virzīs apstiprināšanai, pašvaldībām neparedzot dabas resursu nodokļa ieņēmumu samazinājumu kompensējošos pasākumus, valstij jādefinē, kuras līdzšinējās funkcijas un uzdevumus pašvaldības turpmāk nepildīs un jāveic grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī jānosaka pārejas periods, lai pašvaldības var plānot turpmāko gadu Attīstības programmu investīciju un rīcības plānus, norādīja LPS.

Par šiem grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Ja LPS iebildumi netiks ņemti vērā, tā varētu apsvērt iespēju vērsies Satversmes tiesā.

Kā ziņots, valsts budžetā iegūtos papildu resursus no dabas resursu nodokļa VARAM piedāvā novirzīt saviem un Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem, 2020.gadā novirzot 7 055 551 eiro un 1 323 575 eiro katrai ministrijai attiecīgi. 2021.gadā abām ministrijām paredzēti 10 160 000 eiro, bet 2022.gadā 11 330 000 eiro. 

Grozījumi paredz arī, ka dabas resursu nodokļa papildu ieņēmumu daļa 2021.gadā 1 009 658 eiro apmērā un 2022.gadā 761 240 eiro apmērā ir novirzāma kopējai fiskālajai telpai.

Top komentāri

pašvaldības=izšķērdība un korupcija
p
pašvaldības Latvijā ir izšķērdības un korupcijas perēkļi!
pašvaldības pret iedzīvotājiem
p
Pašvaldības Latvijā nepārstāv savu iedzīvotāju intereses, bet administrācijas intereses pret iedzīvotājiem. Tas izpaužas gan varaskāres apmierināšanā, čakarējot savus iedzīvotājus, gan arī nodokļu politikā, kur pašvaldības neļauj samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un uztur spēkā nenormālu nekustamā īpašuma nodokli, lai varētu manipulēt ar atvieglojumiem u.c.
sīku vietvaldīšu domāšana
s
Tādiem, kuri domā tikai par savu labumu, ir jāiet prom no pārvaldes un viņa vietā ir jānāk cilvēkam ar valsts līmeņa domāšanu
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kad palīdzēt jāpaspēj 4,5 stundu laikā(11)

Ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas valdītāju, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju profesoru Andreju Milleru sarunājas Romāns Meļņiks.

Mazās skolas satraukušās(6)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tā dēvētajā budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem ir grozījumi Izglītī...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas