Kvalitatīvi autoceļi ir būtiski reģionu attīstībai

Pašvaldību vēlēšanas ir noslēgušās, vietvaru vadītāji ievēlēti, vēl šur tur notiek kādu komiteju vai vicemēru iecelšanas procedūras. Bet man šķiet, ka šīs varētu būt pirmās vēlēšanas Latvijā (gan pašvaldību, gan Saeimas, kad Eiroparlamenta), kurām pirmais ātrais rezultāts bija liels skandāls – saistībā ar balsu skaitīšanas procesu un augstu amatpersonu demisijām –, te domāju Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministri, kā arī Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītāja atstādināšanu, pret kuru tagad ir ierosināta disciplinārlieta. Kā jums šķiet, kāpēc mēs vispār līdz kaut kam tādam nonācām? Vai tas viss nav atstājis rūgtumu pilsoņiem, kuri gāja un balsoja, ka pat tik svarīgu demokrātijas procesu mūsu atbildīgie nespēj nodrošināt kvalitatīvi? 

Protams, vēlēšanām ir jābūt noorganizētām perfekti, precīzi, lai iedzīvotājiem ir pārliecība, ka procesā nav nekādu problēmu. Acīmredzami tas neizdevās. No otras puses, es raugos uz to otru sadaļu – kā strādāja vēlēšanu komisijas, un kārtējo reizi pierādās tas, ka uz vietām vēlēšanu komisijas savu darbu izdarīja – ja nevarēja ar elektronikas palīdzību skaitīt, tad skaitīja manuāli, saskaitīja, un domāju, ka šaubu par to, ka visas vēlēšanu komisijas ir nostrādājušas godprātīgi, nevienam nav. Tā ir pati augstākā vērtība, ka demokrātisko procesu mēs esam nodrošinājuši un saglabājuši uzticēšanos tam visā valsts teritorijā.

Skaidrs, ka tā ir ierasta prakse, ka tie, kuri vēlēšanās zaudē, tad viņi parasti mēģina argumentēt, ka vēlēšanas ir ja neviltotas, tad vismaz kļūdainas. Pēcvēlēšanu rezultāts, ko tagad redzam vietvarās, ir tāds, ka virknē pašvaldību notikušas varas koalīciju izmaiņas, piemēram, Jelgavas pilsētā, kamēr citās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Ogrē, varu saglabāja vai pat nostiprināja līdzšinējie politiķi. Ja skatāmies uz šiem rezultātiem – vai varam tos uztvert kā pārsteigumu, un kāpēc vēlētāji tā ir izlēmuši? Tā ir vēlētāju apzinātāka un pārdomātāka izvēle šajās vēlēšanās, vai tomēr tāda konkrētu politisko spēku spēja aktivizēt tieši savu vēlētāju?

Pirmkārt jāsaka, ka vēlēšanu ciklā ik pa četriem gadiem pie varas esošie politiskie spēki iziet sava veida atestāciju un vēlēšanu dienā atkārtoti kārto eksāmenu un attiecīgi saņem vai nesaņem vēlētāju uzticēšanos. Ja runājam par valsti kopumā – uzticēšanās pašvaldībām, to speciālistiem, ikdienas darbam, arī politiskajai varai ir tomēr ļoti augsta. Un tas pierāda, ka cilvēki [pašvaldību deputāti un darbinieki] nestrādā pavisam greizi, ka šie cilvēki domā, ko viņi dara. No otras puses, protams, pirms vēlēšanām aktivizējās politiskās partijas, kuras gala rezultātā tā vai savādāk spēja arī pārliecināt iedzīvotājus, ka viņi būs paši labākie.