Pētījuma rezultāti atklāj, ka MI izmantošanas līmenis valsts pārvaldē ir ļoti atšķirīgs, un lielākie izaicinājumi tā izmantošanā saistīti ar praktiskiem resursiem - finansējumu, tehnoloģijām un apmācībām.
VARAM pētījumā ar mērķi izvērtēt situāciju MI izmantošanā, apzināt labāko praksi un identificēt izaicinājumus turpmākajai politikas un stratēģiju veidošanai piedalījās vairāk nekā 150 institūciju, tajā skaitā ministrijas, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, to pakļautības iestādes un valsts kapitālsabiedrības. Šāds monitorings tiek veikts jau otro gadu.
Pētījums atklāj, ka no aptaujātajām ministrijām MI izmanto 90%, no pašvaldībām - 57%, no pašvaldību iestādēm - 46%.
Tāpat MI izmanto 78% valsts iestāžu, 79% valsts kapitālsabiedrību un 63% citu iestāžu.
Aptaujas rezultāti rāda, ka visbiežāk MI tiek izmantots dokumentu analīzē un datu ieguvē - šādu risinājumu pielietošanu norādīja 37% institūciju.
MI palīdz ātrāk sagatavot vēstules, atskaites un normatīvos aktus. Plaši pārstāvēta arī MI izmantošana klientu apkalpošanā (čatboti), tulkošanā, sanāksmju transkribēšanā un mācību procesa plānošanā.
Vienlaikus 35% institūciju norādījušas, ka MI šobrīd vispār neizmanto.
Vērtējot izmantotos rīkus pēc popularitātes, ņemot vērā iespēju izvēlēties vairākus rīkus, redzams, ka 41% respondentu izmanto "ChatGPT", 21% - "Copilot" un 6% "Gemini". Atsevišķās iestādēs izmantoti arī specializēti risinājumi, piemēram, vizuālās apstrādes rīki Latvijas Mākslas akadēmijā vai datu analīzes rīki Centrālajā statistikas pārvaldē.
Kā būtiskākos šķēršļus MI ieviešanā institūcijās 65% respondentu norādījuši zināšanu trūkumu, 49% - tehnisko pieejamību un 48% - bažas par datu drošību. Retāk pieminēti juridiskie ierobežojumi vai bažas par kļūdu iespējamību, tomēr, arī tie ietekmē MI risinājumu attīstību.
Viena ceturtā daļa iestāžu ir noteikusi vai plāno noteikt atbildīgo par MI, bet šobrīd atsevišķs MI speciālists ir aptuveni 9% iestāžu. Aptuveni puse iestāžu atzīst, ka tām nav un netiek plānots piesaistīt atsevišķus darbiniekus, kas specializētos tikai MI jautājumos, savukārt 23% norāda, ka šādu funkciju iecerēts izveidot nākotnē.
Šobrīd aptuveni piektā daļa jeb 19% iestāžu sadarbojas ar akadēmisko vai privāto sektoru MI jautājumos, taču nākamo 12 mēnešu laikā 41% plāno sākt konkrētus MI projektus. Tas signalizē par gaidāmu aktivitātes pieaugumu, īpaši organizācijās, kas MI redz kā būtisku darba efektivitātes uzlabošanas rīku.
Monitoringa rezultāti atklāj, ka MI izmantošanas līmenis valsts pārvaldē ir ļoti atšķirīgs - no bērnudārziem un bibliotēkām, kur tā pielietojums ir minimāls, līdz valsts kapitālsabiedrībām un ministrijām ar jau attīstītām praksēm.
Kā veiksmīgākos piemērus VARAM norāda Latvijas Valsts radio un televīzijas centra telefonijas botu latviešu valodā "Signe", kas spēj saprast un atbildēt uz klientu jautājumiem par eParakstu, izmantojot runas atpazīšanu, dabīgās valodas saprašanu un balss sintēzi.
Tāpat MI risinājumi tiek izmantoti Latvijas ārējas robežas monitoringā.
Saeima un vairākas pašvaldības izmanto Latvijā veidotu transkripcijas rīku, kas ir ērts, drošs un latvisks runas atpazīšanas rīks, kas pārvērš sapulces, intervijas un lekcijas tekstā 29 valodās.
Savukārt Jūrmalas pašvaldība izmanto numurzīmju atpazīšanas risinājumu, lai automatizētu transportlīdzekļu caurlaižu un iebraukšanas kontroli pilsētas teritorijā. Risinājums balstās uz mākslīgā intelekta datorredzes tehnoloģijām, kas spēj nolasīt un atpazīt transportlīdzekļu numurzīmes, nodrošinot ātrāku un precīzāku datu apstrādi.
Lielākie izaicinājumi saistīti ne tik daudz ar normatīvajiem ierobežojumiem, cik ar zināšanām, tehnoloģiju pieejamību un finansējumu.
MI kompetences celšanai 29% aptaujāto iestāžu ir izmantojušas Valsts Administrācijas skolas (VAS) piedāvātās apmācību iespējas, 23% piedalījušies praktiskās nodarbībās (darbnīcās), 8% pieteikušies / īstenojuši pilotprojektus vai koncepcijas, savukārt aptuveni 5% iestāžu ir noteikuši MI apguves mērķus ikgadējā darbinieku novērtēšanā.
Lai atbalstītu iestādes, izveidota Digitālā akadēmija, kurā pašlaik vairāk nekā 50 000 valsts un pašvaldību darbinieku ir apguvuši digitālās prasmes, tajā skaitā MI jomā, tādos kursos kā "Mākslīgā intelekta pamati publiskajai pārvaldei", "Digitālās transformācijas plānošana un ieviešana" un "Mākslīgā intelekta rīki ikdienas lietojumam: aktuālās tendences, jaunas iespējas, triki efektīvākam darbam".
LETA jau ziņoja, ka VARAM izstrādājusi praktiskās vadlīnijas MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos.
Tajās noteikts, ka MI nedrīkst aizstāt cilvēka vadītu lēmuma pieņemšanas procesu, ja lēmums var ietekmēt personas pamattiesības vai radīt juridiskas sekas.
Izņēmumi var būt gadījumi, kad automatizētu lēmumu pieņemšanu atļauj normatīvie akti, piemēram, fotoradaru fiksēti administratīvie pārkāpumi. Taču arī šādos gadījumos jānodrošina cilvēka kontrole, vismaz paredzot pārsūdzības iespējas.
Ja tiek izmantoti MI čatboti, lietotājiem jābūt skaidri informētiem, ka atbildes sagatavojis MI un ka tās ir informatīvas, nevis juridiski saistošas, kā arī jānodrošina iespēja sarežģītākos gadījumos sazināties ar cilvēku.
MI drīkst izmantot analīzes, kopsavilkumu vai priekšlikumu sagatavošanai, bet gala lēmumu vienmēr pārbauda un pieņem cilvēks, ja vien normatīvajos aktos nav paredzēts citādāk, uzsvērts vadlīnijās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lēmums var ietekmēt personas pamattiesības vai radīt juridiskas sekas.
Tāpat vadlīnijās izskaidrotas riska kategorijas, kurās izmantotās vai nākotnē plānotās MI sistēmas ietilpst, un savlaicīgi tam sagatavoties