Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Meklē, kā sagriezt sporta pīrāgu

Prioritāros sporta veidus mēģina sakārtot jau gadu, bet finiša taisne vēl ir priekšā. Patlaban tās aprises iezīmē divi dokumenti – pētījums Sporta finansēšanas modeļa pilnveide, ko pasūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un nākamā perioda (2021–2027) Sporta politikas pamatnostādnes (SPP), kas nule nodotas sabiedriskajai apspriešanai. Plānots, ka nākamā gada sākumā tās varētu nonākt Valsts sekretāru sanāksmē, bet martā vai aprīlī – Latvijas Nacionālajā sporta padomē, lai galu galā to iesniegtu Valsts kancelejā.

Aktuālo nozares izaicinājumu vidū kā viens no lielākajiem tiek minēts sporta nozares nepietiekamais budžets, un prioritāro sporta veidu noteikšana ir cieši saistīta ar to, kā valsts nauda turpmāk tiks sadalīta. Jāpiebilst, ka nākamā gada sporta budžets, pateicoties papildu finansējuma piešķiršanai, nav tik trūcīgs, taču no 2022. gada tas būs stipri liess (ap 33 miljoniem eiro). 
 

Darba grupa un pētījums

Runājot par sporta budžeta sadalījumu pa sporta veidiem 2019. gadā, IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka tas veidojas, ņemot vērā dažādus kritērijus, mērķprogrammas, valsts kapitālsabiedrību reklāmas līgumus, Latvijas valsts mežu ziedojuma sadalījumu un citus finansējuma avotus. Taču, skatot jebkurā griezumā, no 83 sporta veidiem, kuri kopumā saņēmuši 11,7 miljonus eiro, lauvas tiesa tikusi basketbolam, proti, saskaitot visus avotus, tas saņēmis 1,5 miljonus eiro. Nākamais ir autosports ar 1,08 miljoniem eiro, bobslejs un skeletons – ar 920 363 eiro. Arī valsts līdzfinansējums sporta skolām un klubiem vislielākais bijis tieši basketbolam (2,2 miljoni eiro), tālāk seko vieglatlētika (2,1 miljons eiro) un futbols (divi miljoni eiro).

Lai uzlabotu valsts finansējuma sadali dažādiem sporta veidiem, būtiski ir noteikt to prioritātes, uzsver Severs un piebilst, ka tas tiek darīts, ņemot vērā valdības deklarācijā iekļauto uzdevumu. Jau pērn vasarā tika izveidota sporta nozares attīstības darba grupa, un līdz 2019. gada beigām tika izstrādāta kritēriju sistēma un metodika. Diemžēl, kad projekts tika izsūtīts sporta organizācijām, mēneša laikā nekādi priekšlikumi no tām netika saņemti. Tikai tad, kad medijos parādījās informācija par šo jautājumu, nozarē strādājošie pieslēdzās un iesniedza savus ierosinājumus. Lai izvērtētu esošo modeli, izstrādātos kritērijus un metodiku un sniegtu priekšlikumu dokumenta pilnveidei, IZM par 9100 eiro (bez PVN) ārējiem ekspertiem pasūtīja pētījumu Sporta finansēšanas modeļa pilnveide, kas "pirmajā lasījumā" dienasgaismu varētu ieraudzīt jau šonedēļ. E. Severs rosina sporta organizācijas pēc iepazīšanās ar to iesniegt savus priekšlikumus, norādot, ka dažādām sadaļām iesniegšanas termiņi ir atšķirīgi, taču gala datums paredzēts nākamā gada 31. marts.
 

Visi vienā maisā

IZM iesaka izvērtēt prioritāros sporta veidus, ņemot par pamatu septiņus kritērijus. Viens no tiem – sportistu un komandu rezultātu sasniegumi pieaugušo līmenī (vienlaikus sasaistot tos ar šā sporta veida prestižu pasaulē un interesi par to Latvijā), otrs – sportistu un komandu rezultāti jauniešu un junioru līmenī, trešais – sportistu skaits (būtiski ir ieviest sportistu licencēšanu visās sporta federācijās, lai nodrošinātu datu objektivitāti), ceturtais – iesaistīto jauniešu skaits, piektais – sacensības Latvijā (federāciju darbības izvērtējums), sestais – abu dzimumu pārstāvniecība un vienlīdzīgas iespējas, septītais – pieejamība (infrastruktūra, sporta klubu darbība reģionos u. c.). 

Sporta organizācijas pauž bažas, ka viss tiks "salikts vienā maisā". Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP), kas apvieno 94 organizācijas, un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijai (LKSSA), kas apvieno 11 organizāciju, iepazīstoties ar IZM sagatavotajiem dokumentiem, radušies vairāki jautājumi, proti: kāds ir prioritāro sporta veidu noteikšanas mērķis, kā šāds iedalījums ietekmēs tālāko sporta veidu attīstību un to iespēju pretendēt ne tikai uz valsts finansējumu. LSFP prezidents Einars Fogelis Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē akcentēja, ka abas organizācijas izstrādājušas arī savu piedāvājumu, kurā ir virkne kritēriju, tajos viena trešdaļa atvēlēta augstiem sasniegumiem, divas trešdaļas – sportistu skaitam, kas ir visdiskutablākais punkts, jo katra federācija uzskaita tos pēc savas metodikas, tāpēc vienoties par kopējiem principiem ir tuvākais sporta organizāciju uzdevums. 

LKSSA prezidents Edgars Štelmahers pauda neizpratni: kā var sakārtot un sistematizēt kaut ko, ja zināms, ka turpmākajos gados nozares budžets saruks un nekāds papildu finansējums šādu izmaiņu ieviešanai nav paredzēts. Viņaprāt, ir ļoti grūti izveidot Excel formulu, saliekot vienā tabulā, piemēram, biatlonu un futbolu, no kuriem pirmais ir komandu sporta veids, kam nepieciešama daudzpakāpju attīstības sistēma, bet otrs – individuālais. Līdz ar to nav brīnums, ka jau gadu tiek bīdīti šurpu turpu dažādi rādītāji, bet vienota sistēma neveidojas. Tāpēc asociācija iesaka pirmām kārtām nodalīt komandu un individuālos sporta veidus. Attiecībā uz komandu sporta veidiem – labi darbojas jau pirms vairākiem gadiem ieviestie kritēriji, pēc kuriem tiek sadalīts valsts un valsts kapitālsabiedrību finansējums un ziedojumi.

LKSSA izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzskata, ka darbs sākts "no neīstā gala". Vispirms būtu jādefinē mērķi, un tikai tad kopīgi visai sporta nozarei jāvienojas, kā tos realizēt, izstrādājot kritērijus.
 

Daudz kroplību

Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP) iebilda, ka pārmetumi par mērķu trūkumu esot nevietā. Finansēšanas sakārtošana ir akūti nepieciešama, lai novērstu pašreizējo sistēmu, kurā ir daudz kroplību. Piemēram, nonākt beidzot pie objektīviem datiem sportistu skaita uzrādīšanā. Nevarot noliegt, ka process ir ievilcies, taču te vainojamas arī organizācijas, kas nevis aktīvi piedalās darbā, bet rīko publiskus šovus. Riekstiņam pievienojās Ralfs Nemiro (KPV LV) – galvenais nav detaļas, bet "lielā bilde".

Svarīgākais visā šajā lietā ir sabiedrības veselība un sporta pieejamība. Viņš arī mudināja lielāku akcentu likt uz komandu sporta veidiem, jo tajos ir samērā mazas izmaksas (izņemot hokeju). Savukārt individuālajos sporta veidos akcents liekams uz augstiem sasniegumiem, piemēram, tenisā, biatlonā.

Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis pauda: svarīgi, lai rezultāts būtu tāds, ka to saprot arī sabiedrība. Piramīdas pamatā noteikti jāliek tautas sports un bērnu sports, bez kura augstu sasniegumu sports nav iedomājams. Viņš arī uzsvēra: sistēma jāsakārto tāpēc, ka nozares finansējums ir nepietiekams, it īpaši tas attiecas uz posmu, kad tiek pāriets no bērnu sporta uz augstu sasniegumu sportu.
 

Rosina konsolidēties

IZM rosina izvērtēt valsts finansējuma pārvaldīšanu, jo tā sadale patlaban nereti ir vairāku starpniekorganizāciju rokās. Varētu tikt izveidota viena NVO, kura būtu galvenais partneris finansējuma administrēšanā, vai arī tiktu izmantots Lietuvas modelis, kur šo funkciju veic IZM. Tas nodrošinātu labāku pārskatāmību. 

Komisijā skanēja gan atbalsts konsolidācijai, gan iebildumi pret to. Deputāte Ilze Indriksone (NA) domā, ka tas var radīt lieku protekcionismu. Viņa šādu soli salīdzināja ar mūzikas skolu, kuras direktors ir pūšamo instrumentu mūziķis, līdz ar to arī skolā lielāks akcents tiek likts uz šo instrumentu grupu. 

Katrā ziņā nebūtu pieļaujams, ka jaunās sistēmas izveide netieši izceltu vienus sporta veidus, savukārt citi tiktu nolikti pabērna lomā. Izskanēja ari aicinājums nejaukt divas lietas – sporta pārvaldību un prioritāros sporta veidus.

Severs arī informēja par to, ka patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie jaunā pašvaldību likuma, kurā viena no autonomajām funkcijām, kas noteikta vietvarām attiecībā uz sportu, ir šāda: veicināt sporta attīstību, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, atbalstīt sportistus un sporta klubus un sniegt atbalstu sporta pasākumu rīkošanā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nesalīdzināmi atšķirīgas situācijas(2)

Principā pēdējos sešus mēnešus ir bijusi pilnīgi normāla dzīve – saka Igaunijā dzīvojošā latviete Elīna Ļitvinova, stāstot Dienai par situāciju mūsu ziemeļu kaimiņvalstī, kas nule ieviesusi stingrāk...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas