Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nākamajā ES budžetā kohēzijas finansējums Latvijai var sarukt par miljardu eiro

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā kohēzijas finansējums Latvijai varētu sarukt par 22% jeb vienu miljardu eiro, otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem uzklausot Pārresoru koordinācijas centra informāciju par Nacionālā attīstības plāna līdz 2027.gadam (NAP2027) izstrādi, izskanēja arodbiedrību bažas par NAP2027 plānoto finansējumu un atbalstu atsevišķām nozarēm, piemēram, izglītībai un zinātnei, kā arī tranzītam.

Kariņš norādīja, ka NAP2027 ir plāns, ko Latvija raksta pati sev, kurā pateikts, kādā virzienā vēlamies attīstīties. Vienlaikus NAP2027 finansēšana būs saistīta ar ES nākamo daudzgadu budžetu, kas patlaban ir izstrādes stadijā, tomēr zināmas aprises esot iezīmētas.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban plānots, ka ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijai saruks par 22% jeb aptuveni vienu miljardu eiro, salīdzinot ar šo ES daudzgadu budžetu. Tiesa, gala lēmums par nākamo ES budžetu vēl nav pieņemts.

Ministru prezidents skaidroja, ka finansējuma samazinājumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, otrkārt, Latvijas ekonomika turpina augt un mūsu valsts vairs nekvalificējas kā vistrūcīgākā ES ekonomika, treškārt, saruks kopējais ES finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, naudu turpmāk novirzot citām jomām.

"Plānots, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā samazināsies finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, bet divkāršosies citās jomās. Mums ir jāsaprot, ka esam krietni izauguši, mēs neesam tik trūcīgi. Mums jādomā, kā konkurēt plašākā mērogā. NAP2027 parāda, ka mums ir jāmaina paradumi, ka mums ir jāpieslēdzas jaunai īstenībai. Dzelžiem naudas būs mazāk, bet inovācijām ar augstāku pievienoto vērtību būs vairāk," sacīja Kariņš, piebilstot, ka pasaule mainās strauji, bet Latvija mainās lēni.

 

Top komentāri

rūgtā patiesība
r
Nubet mēs esam uzskatāmākais piemērs tam, ka kohēzijas miljradi nekādu kohēziju nav panākuši. Mēs tos kohēzijas miljardus esam izķērnājuši: nopindzelējuši lauku kapličas, uzcēluši baseinus nekurienēs, nosiltinājuši neperspektīvas skolas, pat normālus ceļus neesam izbūvējuši, jo puse tika nozagta. Latgale kā bija puspamesta, pusizmirusi čuhņa, tā tāda ir palikusi, algas laukos turpina atpalikt no algām Rīgā, pensijas ir mazas un neaug, sabiedriskais transports vairāk nav nekā, pat uz Saulkrastiem nav vilciens katru stundu. Kāpēc ES būtu jāturpina mums dot miljardi kohēzijas (dzīves līmeņa izlīdzināšanās valstī iekšienē un ar citām ES valstīm) panākšanai, ja mēs lieliski esam nodemonstrējuši, ka mēs šos līdzekļus tērējam mērķiem, kam ar dzīves līmeņa izlīdzināšanos nav vispār nekāda sakara.
Irlielāmērāticams
I
ka dzīres mēra laikā tuvojas nobeigumam. Tas ir labi.
bet!
b
deputāteļi tak sevi neaizmirsīs? plus 22 proc. ?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas