Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.
2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).
Pārceļot minētās darba dienas uz sestdienām tā paša mēneša ietvaros, ministrijas ieskatā tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt iedzīvotājiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Līdz ar to rīkojuma projekts paredz pārcelt 2021.gada 3.maija (pirmdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu - 8.maiju, 2021.gada 25.jūnija (piektdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu - 19.jūniju, bet 2021.gada 19.novembra (piektdiena) darba dienu pārcelt uz sestdienu - 13.novembri.
Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Tāpat ieteikts rīkoties arī visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.
Irlielāmērāticams