Izklaiodes radīto trokšņu ierobežošanai līdz šim nav atrasts risinājums. Pērn pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtības neatbilstību noteiktiem cilvēktiesību Satversmes pantiem. Biedrība Naktsmieru gan aicina Saeimu virzīt šo jautājumu tālāk, pirms pieņemts Satversmes tiesas spriedums.
Vēršas Satversmes tiesā
Jau pirms desmit gadiem šo jomu bija mēģināts sakārtot, bet tas tā arī neizdevās. Pēc kovidpandēmijas, kad atkal atsākās visu veidu pasākumi, šis jautājums atkal aktualizējās, un tiesībsargs atkārtoti iesaistījās tā risināšanā, mudinot atbildīgās institūcijas meklēt veidu, kā to izdarīt. Tika izveidota darba grupa, kas pie tā strādāja.
Sākotnēji ieteikums nodot to pašvaldību pārziņā tika atbalstīts, taču, kad dokuments tika nodots publiskajai apspriešanai, tas izrādījās «pilnīgi cits risinājums, kas par labu nebija nosaucams». Tā kā pašreizējā kārtība novedusi pie pārkāpumiem attiecībā uz Satversmes noteiktajām tiesībām uz privāto dzīvi un labāku, veselību nekaitējošu vidi, tiesībsargs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē situāciju ieskicēja Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis. Viņš norādīja, ka šā jautājuma virzība ir iestrēgusi arī tāpēc, ka tas no valdības puses tiek uzskatīts par mazsvarīgu. Un tātad – kāpēc lai tam mainītu regulējumu? Turklāt tas paredz sodu izklaides vietām, ja tiek konstatēts pārkāpums. Taču, kā rāda līdzšinējā pieredze, ar sodu šo problēmu nevar atrisināt – tas tiek samaksāts, un uzņēmums turpina darboties vai arī – tiek likvidēts, lai tūlīt dibinātu jaunu.
Aicina virzīties uz priekšu
Biedrības Naktsmieru vadītāja Maija Krastiņa uzsvēra, ka ar sūdzībām organizācijā vērsušies ne tikai no Rīgas, bet arī Jūrmalas, Liepājas un citām pilsētām, kā arī lauku teritorijām. Šajā gadījumā nav runa par fona troksni, bet to, ko rada naktsklubi un izklaides vietu āra terases, kas strādā visu nakti un kam nav nekāda regulējuma, tostarp noteikuma ievērot klusumu no pulksten 23.00 līdz 7.00. Šā jautājuma risināšanā ticis iesaistīts liels skaits institūciju, arī ar Rīgas domi biedrība tikusies vairākkārt, bet, kā atzina M. Krastiņa, «nekur tālāk nesam nonākuši kā līdz Satversmes tiesai». Skaidrs, ka būs atzinums, kas, visticamāk, novedīs pie tā, ka «atkal tiks veidotas darba grupas un viss ies pa apli». Viņa aicināja negaidīt Satversmes tiesas lēmumu, bet virzīties uz priekšu jau tagad, piemēram, definējot, kas ir izklaides troksnis.
Rīgas domes Juridiskās pārvaldes galvenais jurists Vismants Vazdiķis paskaidroja, ka diemžēl šobrīd šī problēma tiek mētāta kā karsts kartupelis, kas noved pie tiesvedībām, kurā pašvaldībai tiek pārmests, ka tā nenodrošina iedzīvotājiem labu dzīves vidi. Tiesā tiekot rosināts pieņemt noteikumus, kas ierobežo trokšņošanu, taču pašvaldībai ir sasietas rokas, kamēr nav pieņemts likums, kas nosaka šādu deleģējumu. Ja tā nebūs, nebūs arī iespēju uz iedzīvotāju sūdzībām atbildēt. Arī būvvalde tādā gadījumā nevar izklaižu vietu komersantiem nekādas normas noteikt attiecībā uz trokšņu līmeni.
Jurģis Klotiņš (NA) piezīmēja, ka jau 2014. gadā, kad Rīgā radās situācija, ka neko šajā jomā nevarēja izdarīt, viss galu galā palika pa vecam. Tagad atkal atgriežamies pie tā, ka šis pienākums jādeleģē vietvarai. Tāds apburtais loks veidojas!
Jāievieš komersantu paškontrole
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā tam jābūt nacionālā līmeņa regulējumam. Pašvaldībām nebūtu jāuztic šīs jomas regulēšana, jo tas var novest pie tā, ka taps 42 dažādi normatīvie akti, kas var skart arī uzņēmējdarbības ierobežojumus. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis iebilda – viņaprāt, šis jautājums ir jāuztic pašvaldībām, turklāt tās nav iebildušas to uzņemties. Tas, ka šis jautājums nonācis Satversmes tiesā, neesot loģiska rīcība, jo atkal viss ir tur, kur bija, un jāsāk no sākuma.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis vērsa uzmanību uz to, ka no visām administratīvajām lietām tikai 0,5% attiecas uz trokšņošanu. Līdz ar to šī problēma ir pārspīlēta un jāšaubās, vai vajadzīgs jauns regulējums. Arī viņš uzskata, ka šī lieta jāuztic pašvaldībām, un atsaucās uz Berlīnes pieredzi. Vācijas galvaspilsēta izslavēta ar savu klubu kultūru – tur vietvara pat sniedz padomus, kā mazināt trokšņus, piemēram, veidojot īpašas barjeras.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, kurš bijis darba grupā, par labāko risinājumu uzskata komersantu paškontroli, tas ir, aprīkojot izklaides vietu ar trokšņu līmeņa mērītāju. Tas ļautu pašvaldības policijai pēc tam, kad saņemtas sūdzības, pārliecināties, vai nav ticis pārkāpts trokšņa līmenis. Šobrīd nereti, ierodoties konkrētajā vietā, ir klusums, līdz ar to pierādīt pārkāpumu nav iespējams. Pat tad, ja tas tiek fiksēts, administratīvo sodu var apstrīdēt, un apelācija var aizņemt pat trīs līdz četrus mēnešus, kas noved pie administratīvo resursu bezjēdzīgas tērēšanas. Arī tiesībsarga minētā prakse slēgt uzņēmumu, lai tajā pašā vakarā atsāktu komercdarbību zem cita nosaukuma, ir plaši izplatīta.
Komisija sēdes noslēgumā nolēma uzņemties šā jautājuma tālāku virzību un, ja nepieciešams, izstrādāt likuma izmaiņas.