Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Negūstot atsaucību Latvijā, Rīgas satiksme naudu tramvajiem meklēs Čehijā

Tā kā Rīgas satiksmes (RS) kreditori joprojām gaida, kad uzņēmumā tiks nodrošināta caurspīdīga pārvaldība, bet līdz tam jaunas naudas izmaksu piebremzē, galvaspilsētas pasažieru pārvadātājs ir ķēries pie rezerves variantu meklēšanas. Piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkuma finansēšana tagad varētu nākt no Čehijas kredītiestādēm, jo līdzšinējie aizdevēji Rīgas satiksmei likuši noprast, ka šim mērķim naudu dot negribētu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Iespējams, tieši aizdevēju intereses dēļ uzņēmums arī sāka savā mājas lapā regulāri publicēt detalizētas atskaites par RS valdes padarīto iepriekšējā nedēļā. Šajos vēstījumos bija nolasāms tas, ka RS ar  kreditoriem varētu domstarpības par zemās grīdas tramvajiem, kas pirms trim gadiem pasūtīti no Čehijas koncerna Škoda Transportation. Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus šobrīd pēta Korupcojas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdeva valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezās no Pilzenes, kur ar banku Česka sporitelna bija apspriedis iespējamo sadarbību.

Saulītis neslēpj, ka šīs sarunas notika tagadējo aizdevēju nostājas dēļ:

"Tas ir lielā mērā saistīts ar zemās grīdas tramvaju, jā. Mēs esam saņēmuši tādu rakstiski mutisku viedokli, ka, nu, nevēlētos turpināt tramvaju iegādes finansēšanu. Tas pagaidām nav oficiāli, bet nu jā, tāds [viedoklis ir]."

Starp RS kredītdevējiem ir SEB, Ziemeļu investīciju banka un Eiropas investīciju banka. Piemēram, ar SEB 100 miljonu eiro vērtu aizdevuma līgumu RS noslēdza 2016. gada rudenī. Līdz KNAB izmeklēšanas sākumam izmaksāta bija ceturtā daļa, galvenokārt – zemās grīdas tramvaju infrastruktūras uzbūvei, noskaidroja de facto. Saulītis apgalvo, ka tagadējās domstarpības nav ar SEB, tomēr banka jau iepriekš uzņēmumam bija paziņojusi, ka jaunu naudu pagaidām nedos.

"Pēc KNAB veiktajām pārbaudēm RS un to rezultātā paustajām bažām esam uzņēmumam pauduši, ka jauns finansējums netiks piešķirts līdz laikam, kad uzņēmuma kapitāldaļu turētājs lems par profesionālas valdes un padomes apstiprināšanu un attiecīgi padome un valde nodrošinās caurspīdīgu uzņēmuma pārvaldību, kā arī risinās neatkarīgā audita minētās saimnieciskās darbības nepilnības," informēja SEB bankas Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda.

Saulītis gan apgalvo, ka Čehijas banka jau sākotnēji bija iecerēta kā jauno tramvaju iegādes finansētāja: "Sākotnējais bija [Česka] sporitelna, pēc tam, ņemot vērā, ka tika noslēgts šis sindicētais kredīts ar kreditoru grupu, tad, ņemot vērā, ka tur zemāki procenti, bija pārlikts uz šo te. Un tad mēs varam noslēgt atpakaļ vienošanos, ka finansē Sporitelna."

Viņš atzīst, ka šim aizdevumam būšot "nedaudz" augstāki procenti.

Tāpat RS delegācija Čehijā turpināja mēnešiem ieilgušo diskusiju ar Škoda Transportation un Škoda Electric par pasūtīto tramvaju un trolejbusu piegādes kavēšanos. Kāds ir sarunu rezultāts, Saulītis neatklāj, vien norāda - ja RS šos tramvajus pirks, tad finansējums šim mērķim būs.

Nākamā tikšanās ar kreditoriem ir paredzēta jau nākamās nedēļas sākumā. Bija plānots, ka tajā aizdevēji tiktu iepazīstināti ar jauno RS padomi. Šo procesu ir aizkavējuši politiskie satricinājumi Rīgas domē. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, vicemērs Vadims Baraņņiks līdz ar trim citiem Saskaņas deputātiem tika izslēgts no partijas un vairs nebauda valdošās koalīcijas uzticību. Tomēr koalīcijai nav arī vairākuma, lai varētu viņam šos pienākumus atņemt. Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR) arī publiski sūkstījās par Baraņņika lēmumu RS pagaidu valdē iecelt decembrī no šī amata aizgājušo Emīlu Jakrinu.

Lai gan Turlais solīja šo lēmumu atcelt, pagaidām viņam tas nav izdevies arī pēc sarunas ar bezpartejisko vicemēru. "Baraņņika kungs savu lēmumu šobrīd nav gatavs atcelt vai mainīt kaut kādā veidā, pamatodams, ka tas nav bijis viņa vienpersoniski izdomāts lēmums, ka tas bijis saskaņots ar iepriekšējo Rīgas domes vadību," komentēja Turlais. Tāpēc vienīgais risinājums esot kapitāldaļu turētāja nomaiņa, kas gan, visticamāk, netiks rosināta līdz opozīcijas pieprasītajam neuzticības balsojumam Turlajam.

Pret Jakrina iecelšanu iebilda arī RS valdes locekļi, līdz ar to publiski nostājoties pret uzņēmuma kapitāldaļu turētāju Baraņņiku. "Diezgan interesanta situācija, kas ir jau pārvaldības jautājumi... Es neuzskatu, ka valdes locekļiem kaut kādā veidā publiski jāizsakās vai jākritizē savs kolēģis," to komentē Baraņniks, kurš apgalvo, ka vienmēr esot atvērts sarunai – valdes locekļi var nākt un viņam acīs izteikt savas bažas.

Citās domās par to varētu būt RS valdes loceklis Jānis Meirāns, kurš ir norīkots strādāt arī meitasuzņēmuma Rīgas karte valdē, jo amatu tajā atstāja vēl vienā korupcijas lietā aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs. Meirāns šonedēļ Rīgas domes komitejā pastāstīja par sarunu ar Baraņņiku, pieļaudams tās saistību ar Rīgas kartē iecerēto auditu.

"Spiediens vai ne spiediens, bet jā, man tika piedāvāts izvēlēties, kurā sabiedrībā izvēlēties amatu. Tika dots kāds laiks pārdomām, droši vien izvēlei. Es neredzu iemeslu atkāpties ne no vienas, ne otras kapitālsabiedrības valdes locekļa amata. Jautājums kapitāldaļu turētājam [Baraņņikam], kāds būs viņa lēmums," atbildot uz opozīcijas pārstāvju jautāto, pauda Meirāns.

RS valdei šobrīd uzdots arī sagatavot priekšlikumus par izmaiņām sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā Rīgā. Domē tie jāiesniedz līdz jūlija vidum. Ko tas īsti nozīmē, Saulītis neatklāj, taču vicemērs Oļegs Burovs (GKR) apgalvo, ka dramatiski pārsteigumi rīdziniekus negaidot: "Šobrīd viņi plāno auditēt visu darbību, visus tarifus, varbūt kaut ko palielināt, varbūt kaut ko mainīt... [..] Bet tad paliek, protams, viņu ekonomiskais viedoklis, priekšlikumi un mūsu politiskais lēmums. Esošā koalīcija, neskatoties uz to, kāda tā ir un kāda ir situācija, nav – to es pateikšu absolūti godīgi – mums nav tāda dienaskārtībā jautājuma par tarifu izmaiņām."

Ilgus gadus RS valdi vadīja šobrīd KNAB aizdomās turētais Leons Bemhens, bet kā valdes locekļi darbojās vairākas ar Saskaņu vai Gods kalpot Rīgai saistītas personas. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs gandrīz visu šo laiku – līdz šā gada martam – bija iepriekšējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kurš jūlijā kļūs par Eiropas Parlamenta deputātu. Savu atbildību tajā, kā attīstījusies Rīgas satiksmes korporatīvās kultūra, kas tagad atbaida kreditorus, Ušakovs vērtēt nevēlas: "Kreditoriem visu šo gadu garumā jautājumu nebija. Sākusies krīze, kas izraisīja daudzus jautājumus, bet šeit par atbildību noteikti būtu par agru runāt."

RS arī saņēmusi juristu izvērtējumu par to, vai būtu pamats vērsties pret bijušajiem valdes locekļiem par iespējamu zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam. Kādi ir ieteikumu, uzņēmumā neatklāj. Atzinums ir nosūtīts Rīgas mēram Turlajam un kapitāldaļu turētājam Baraņņikam. Lēmums, kā rīkoties, būs jāpieņem vicemēram vai arī RS padomei, ja to tuvākajā laikā patiešām izveidos.

Tāpat RS ir jārisina arī attiecības ar uzņēmumu Rīgas mikroautobusu satiksme, kurā patiesais labuma guvējs bija Aleksandrs Brandavs. Par pagājušā gada rudenī noslēgto 96 miljonus eiro vērto sabiedriskā transporta pakalpojumu apakšuzņēmuma līgumu RS vadītājs Saulītis saka: "Izskatās, ka tas apzināti ir noslēgts veidā, lai nestu mums zaudējumus."

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija ir diezgan lielu iespēju zeme(44)

Liepājnieka Jāņa Eizengrauda pieredze emigrācijā saistās ar Vāciju, kur nodzīvojis trīs gadus. Viņš aizbrauca, kad Latvijā sākās ekonomiskās krīzes laiks. "Padzīvojis tur, sapratu, ka šeit ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas