Lai arī jūlija beigās ASV un Eiropas Savienība (ES) ir vienojušās par 15% tarifu Eiropas precēm ASV tirgū (ar vairākiem izņēmumiem), SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd un vēl vismaz līdz ASV prezidenta Donalda Trampa atlikušajām dienām Baltajā namā kaut cik noturīgas pārliecības par prognozējamību tirdzniecībā vai drošības jautājumos nebūs. ASV prezidenta pieeja ir skaidra – nav nekādu ierobežojumu, un jebkuras ietekmes sviras izmantojamas jebkura jautājuma risināšanai. Un šādu jautājumu – svarīgu un mazāk svarīgu – ir un būs ik dienas. Turklāt vienoties par vispārējiem nosacījumiem nav tas pats, kas sakārtot likumdošanu un citus normatīvos aktus. Tas prasīs laiku, un risināšanas periodā parādīsies jaunas domstarpības. Abu pušu atšķirīgā komunikācija un Eiropas iekšējā viedokļu polarizācija par vienošanos izdevīgumu liecina, ka nenoteiktība nav mazinājusies.
"Šādos apstākļos iegūs tie, kas ir elastīgāki. Un pēdējās krīzēs esam guvuši atbilstošu rūdījumu, tāpēc situācija nešķiet gluži pesimistiska. Taču svarīgi, ka uzņēmēji un valsts pastiprina sadarbību, lai kopīgi risinātu izaicinājumus. Ja Eiropas nosacījumi pasliktinās, tas pats attiecas uz Latviju. Taču Latvijai šobrīd primārā rūpe ir drošības jautājums, par kuru nākas un nāksies maksāt. Tas pārskatāmā nākotnē dominēs pār jebkuru citu tēmu," rezumē ekonomists.
Nav vienotas izpratnes
Vienošanās ietvaros ES ir paudusi nolūku uzņemties apjomīgas saistības: ieguldīt ASV 750 miljardus eiro enerģētikā, veikt 600 miljardu eiro vērtas investīcijas un iegādāties ieročus. Vienlaikus ES nav juridisku tiesību uzņemties šādas saistības, un tās lielā mērā gulsies uz privāto sektoru. Pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00