Nozari piedāvātais atbalsts neapmierina

Tajā pašā laikā vairākums ekonomistu neatbalsta samazinātas PVN likmes ieviešanu, uzskatot to par neadekvāti dārgu instrumentu. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka viena ideāla risinājuma šajā situācijā nav, tomēr, ja jāizvēlas, tad viņš dod priekšroku EM piedāvājumam, nevis samazinātajam PVN. Samazināta PVN likme kādai nozarei neizbēgami nozīmē, ka tas notiek uz citu nozaru finansēšanas rēķina. Turklāt pašreizējās grūtības ir īstermiņa, savukārt izmaiņas nodokļu likmēs vienmēr ir ilgtermiņa. 

Pārāk īss termiņš

EM priekšlikums paredz divu veidu atbalstu. Pirmais ir grants nodarbinātības veicināšanai, kas sāktu darboties pēc dīkstāves pabalsta beigām 30. jūnijā. Šis grants pienāktos uzņēmumiem, kas strādā, un plānots, ka varētu saņemt 300 eiro grantu par katru legāli nodarbināto trīs mēnešus. Šo summu uzņēmējs pēc saviem ieskatiem varētu izmantot operacionālajiem izdevumiem. Sākotnēji bija priekšlikums, ka grants pienāktos tikai par tiem strādājošajiem, kuri saņem ne mazāk par 615 eiro bruto, kas ir vidējais atalgojums nozarē. Taču pēc nozares iebildumiem, ka daudzi darbu atsāks tikai uz pusslodzi un nevarēs nodrošināt šādas algas, Dienai EM apliecināja, ka minētais slieksnis tiks pārskatīts pazemināšanas virzienā. 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste gan Dienai uzsver, ka trīs mēneši ir pārāk īss atbalsta termiņš, jo parasti vasarā, kas ir karstākais sezonas laiks, tiek veikti uzkrājumi rudenim un ziemai. Ja šī vasara būs ar zaudējumiem, tad arī nekādus uzkrājumus izveidot neizdosies. Līdz ar to Graikste atbalstītu priekšlikumu, kurā grants par katru legāli nodarbināto būtu 500 eiro un tā izmaksas laiks – seši mēneši. Grantu principu atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis, vienlaikus norādot, ka vasaras beigās būtu vēlreiz jāizvērtē situācija, lai saprastu, vai tā izmaksas termiņš nav pagarināms.