Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns

papildināta - EK un SVF paziņo par Latvijas pārskata misijas noslēgšanu

Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izplatījuši paziņojumu par Latvijas pārskata misijas noslēgšanu.

Tiek atgādināts, ka EK un SVF pārstāvji uzturējās Rīgā no 28.oktobra līdz 10.novembrim saistībā ar sarunām par piekto un pēdējo starptautiskās finansiālās palīdzības programmas pārskata misiju Latvijā. Pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas, kas ietekmēja arī valdības stratēģiju attiecībā uz airBaltic, sarunu noslēgšanai bija nepieciešams saņemt papildu informāciju no Latvijas amatpersonām.

Līdz ar to misijas pārstāvji savu dienestu līmenī ir vienojušies par pēdējās pārskata misijas un aizdevuma programmas noslēgšanu.

"Noslēdzot šo EK un SVF pārskata misiju, ir pieejamas atlikušās aizdevuma daļas no EK un SVF un kredītlīnijas no Ziemeļvalstīm un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tomēr, ņemot vērā Latvijas stabilo finanšu stāvokli, valdība neplāno izmantot līdzekļus, kas tai būs pieejami," norāda EK un SVF.

Tiek uzsvērts, ka Latvijas ekonomika pašlaik atgūstas no smagas lejupslīdes un ekonomikas izaugsme šogad varētu būt no 4,5% līdz 5%. Tomēr nākamgad šī izaugsme varētu krasi palēnināties saistībā ar ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos ārpus Latvijas. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija nākamgad samazināsies, ir nepieciešama rīcība, kas veicinātu zemas inflācijas vidi.

EK un SVF prognozē, ka Latvijas šā gada budžeta deficīts būs zemāks par noteikto mērķi, neraugoties uz neparedzētajām izmaksām, kas saistītas ar lidsabiedrību airBaltic. Secināts, ka arī darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, bet ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir augsts, tāpēc būs jāpievērš lielāka uzmanība kvalificēta darbaspēka trūkumam. Tiek atzīmēts, ka Latvijas nabadzības līmenis saglabājas starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc arī aizdevēju misija uzsvērusi nepieciešamību saglabāt pietiekamus sociālās drošības tīkla izdevumus.

Latvijas valdības mērķis būs 2012.gada budžeta deficīts 2,5% no IKP, lai nodrošinātu arī eiro ieviešanu. Lai gan misijas pārstāvji pauda bažas par dažiem no valdības budžeta projektā paredzētajiem pasākumiem, piemēram, vēl vairāk samazināt izdevumus ceļu uzturēšanai un sociālās drošības sistēmai, tomēr ar šī budžeta pasākumiem vajadzētu pietikt, lai sasniegtu fiskālo mērķi. Ja būs nepieciešams, 2012.gadā valdība arī ir apņēmusies ieviest papildu pasākumus, lai izpildītu deficīta kritēriju.

Attiecībā uz banku sektoru valdība ir iesniegusi Eiropas Komisijai VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārdošanas stratēģiju ar mērķi sākt kontrolētu tās komercportfeļa pārdošanu. Šis solis 21.novembrī ļāva atbrīvot vēl 100 miljonus eiro (70 miljonus latu) budžeta finansēšanas vajadzībām no banku sektora atbalstīšanai rezervētajiem līdzekļiem. Ir sākta bankas Citadele pārdošana, un turpinās darbs, lai panāktu Parex bankas noregulējumu valstij visizdevīgākajā veidā. Pēc Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanas valdība ir nodrošinājusi pieeju garantētajiem noguldījumiem un veikusi papildu likumdošanas un administratīvos pasākumus finanšu sektora uzraudzības stiprināšanai.

Valdība plāno turpināt strukturālās reformas, lai sekmētu Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tā ir arī veikusi pasākumus, lai uzlabotu ES struktūrfondu apguvi, un, lai gan ar nelielu novēlošanos, ir apstiprinājusi stratēģiju valsts uzņēmumu darbības efektivitātes uzlabošanai, atzīmē aizdevēji.

Noslēdzot šo pārskata misiju, ir pieejamas atlikušās aizdevuma daļas no EK un SVF un kredītlīnijas no Ziemeļvalstīm un citām ES valstīm. Tomēr, ņemot vērā Latvijas stabilo finanšu stāvokli, valdība neplāno izmantot līdzekļus, kas tai būs pieejami.

Pēc EK apstiprinājuma saņemšanas un apspriešanās ar ES dalībvalstīm līdz 2012.gada janvārim varēs parakstīt un publiskot Saprašanās memoranda papildinājumu, kurā ietvertas valdības apņemšanās, par kurām panākta vienošanās pārskata vizītes laikā.

2012.gada 20.janvārī, noslēdzoties ES maksājumu bilances finanšu palīdzībai, uz Latviju attieksies "pēcprogrammas uzraudzība" līdz laikam, kad būs atmaksāta liela daļa no ES finansētā aizdevuma. Tā papildinās ekonomikas un budžeta uzraudzību un regulāras pārbaudes par eiro ieviešanas kritēriju izpildi.

Pēc SVF vadības apstiprinājuma 2012.gada 22.decembrī paredzēta SVF valdes sēde, lai apstiprinātu pārskata misijas rezultātus un slēgtu aizdevuma programmu. Pēc aizdevuma programmas beigām Latvija turpinās konstruktīvu politisko dialogu ar SVF un atbilstoši SVF noteikumiem sāks īstenot pārraudzību pēc programmas izpildes (PPM). PPM paredz, ka dalībnieki biežāk nekā iepriekšējās uzraudzības laikā apspriedīsies ar SFV, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomikas un strukturālajai politikai.

Jau ziņots, ka starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).

Kā ziņots, pēc 2012.gada budžeta iesniegšanas Saeimā finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzīmēja: Latvija no 22.decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību, un svarīgi ir saprast, ka jāturpina darboties tikpat atbildīgi.

(papildināts viss teksts)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas